Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Vatikāns (756.g.-mūsdienas)

Stato della Citta del Vaticano - itāļu val. 
Pāvesta pilsētvalsts, pati mazākā valsts pasaulē, tikai viens Romas kvartāls – 0,42 km2.

Starptautiskā katolicisma politiskais, administratīvais un ideoloģiskais centrs, Romas Katoļu baznīcas galvas (pāvesta) rezidence.

Nauda - eiras, Vatikānam ir tiesības kalt savas monētas.
Iedzīvotāji – 358 iedzīvotāji (1975.g.), ap 1000 tagad.
Oficiālās valodas - itāļu un latīņu.

Politiskā iekārta. Vatikāns ir absolūta teokrātiska monarhija.Eiropas pēdējā absolūtā monarhija, jo visi trīs varas veidi (tiesu, likumdošanas un izpildvara) pieder pāvestam.
Valsts galva - Romas pāvests. Tam pieder augstākā likumdošanas vara un izpildvara.
Administratīvi Vatikānu pārvalda īpaša pāvesta komisija un gubernators.

Vēsture. Tiek atzīts, ka vēl pirms kristietības rašanās šī neapdzīvotā Romas teritorija tika uzskatīta par svētvietu.
Romas impērijas laikā te atradās Nērona cirks, kurā neskaitāmiem kristiešu un žīdu mocekļiem izpildīja nāvessodu. Uz ziemeļiem no šīs asiņainās vietas atradās neliela kapsēta, kur, domājams, apglabāts apustulis Pēteris. Pamazām šo vietu sāka apbūvēt (IV gs. Konstantīns uzcēla lielu baznīcu) un tā kļuva par svētvietu, kurā tika godāts apustulis Pēteris. 
751.gadā franks Pipins Īsais (751.-768.g.) sagrāba karaļa varu Franku valstī, un to sankcionēja Romas pāvests. Pipins Īsais pēc Stefana II lūguma līdzēja pāvestam nostiprināties Itālijā, veicot uz turieni divus karagājienus 754. un 756.gados, tā palīdzot atbrīvoties no langobardiem. Par šo palīdzību pāvests 754.gadā iesvētīja un kronēja Pipinu par franku karali, kurš svinīgi apsolīja nodot pāvesta īpašumā visas zemes, ko viņš turpmāk iekaros. Pāvestiem tika nodota daļa langobardiem atņemto zemju - plašas teritorijas Romasun Ravennas apgabalos, kas bija sākums Vatikāna valstij. līdz ar to 756.gadā radās Pāvesta valsts - laicīga teritoriāli politiska organizācija, kurā visa vara piederēja pāvestam. Ar šo Pipina Īsā dāvinājumu pāvests kļuva par laicīgu valdnieku - izveidojās Pāvesta jeb Baznīcas valsts, kas pastāv nu jau 1000 gadu.
Šajā laikā ar pāvesta ziņu tika radīts viltots dokuments – tā dēvētais “Konstantīna dāvinājums”, kuru it kā esot sastādījis Romas imperators Konstantīns jau IV gadsimtā, dāvādams pāvestam laicīgo varu pār “Romas pilsētu, Itāliju un visām Rietumu zemēm un pilsētām.” Šis viltotais dokuments turpmākajos gadsimtos kalpoja kā tiesisks pamatojums pāvestu pretenzijām uz virskundzību pār visām Eiropas zemēm un to valdniekiem.
Divas reizes Kārlis Lielais ar karaspēku šķērsoja Alpu kalnus un iebruka Itālijā un iekaroja tās lielāko daļu. 772.gadā viņš sakāva langobardus, kuru karalis Dezidērijs bija lauzis līgumu ar pāvestu, iebrucis Itālijā un apdraudēja Romu. Pievienojis langobardu zemes Franku valstij, Kārlis Lielais atdeva Baznīcai ne tikai tās teritorijas, kuras pāvestam bija dāvinājis viņa tēvs Pipins Īsais, bet arī jaunus apgabalus, tādejādi paplašinādams Pāvesta valsti, līdz ar to palielinot Baznīcas ietekmi.
Mūsdienās Pāvesta valsts vēl saglabājusies kā neliela autonomiska administratīvi politiska vienība Romas pilsētas teritorijā – Vatikāns.
IX gs. ap svētvietu uzbūvēja augstu mūri, kas to norobežoja no pārējās Romas. Mūris daļēji ir saglabājies līdz mūsdienām.
Tāds Vatikāns, kādu mēs to zinām šodien, sāka veidoties XIV gs. Līdz tam par Vatikānu dēvēja tikai kādu pakalnu Tibras labajā krastā, bet pāvestu rezidence bija iekārtota Laterāna pilī Romā. Pāvestu rezidence, Romas kūrija un viss katoļu baznīcas centrs tika pārcelts uz šo nelielo pakalnu Tibras krastā. Tika ieplānoti grandiozi būvdarbi baznīcas vajadzībām, kas gan tika realizēti tikai daļēji.
1538.gadā osmaņu un berberu pirātu admirālis Haidaradīns Barbarosa sakāva spāņu un venēciešu apvienoto floti pie Prevezas līča Grieķijā. Šī uzvara nodrošināja osmaņu hegemoniju Vidusjūras baseinā. 1538.gadā pie Prevezas līča notika izšķirošā cīņa starp "Svētās līgas" (Spānija, Pāvesta apgabals, Venēcijas un Dženovas republikas, Maltas Bruņinieku ordenis) floti un Sarkanbārdas eskadru. Darguta vienība no 20 galērām un 10 galiotiem bija novietota otrās līnijas centrā. Kopā ar diviem saviem galiotiem viņš sagrāba pāvesta galēras, kuras komandēja bruņinieks Džambatista Dovīzi. Todien tikai nolaidusies nakts paglāba kristiešus no pilnīgas iznīcināšanas.
Vatikāna galēras piedalījās slavenajā Lepantas jūras kaujā pret osmaņu turku floti Svētās Līgas sastāvā 1571.gada oktobrī.
Līdz XIX gs. vidum pāvesti bija apkārtējo zemju valdnieki, bet, kad nodibinājās Itālijas valsts, tā laika pāvests, protestēja pret zemju sagrābšanu un nonāca tā dēvētajā Laterāna gūstā. Baznīcas valsts zaudēja teritorijas.
Vatikāns bija viens no pirmajiem,kas atzina Latvijas Republiku 1918.gadā, nekad nav atzinis Latvijas okupāciju.
1929.gadā tika noslēgts Laterāna līgums starp Svēto krēslu un Musolīni Itāliju par Vatikāna nodibināšanu. Pāvests kļuva par tā monarhu.
1944.gadā vācu okupācijas laikā Romā Vatikāna gvardi ieņēma apļveida aizsardzību un izteica gatavību cīnīties līdz pēdējai asins lāsei. Vatikānā tolaik slēpās simtiem žīdu. Vērmahts izlēma neņemties ar pāvestu un pavēlēja Vatikānam neuzbrukt.

Saimniecība. Ekonomikas pamatā ir ienākumi no kapitālieguldījumiem Itālijas u.c. valstu ekonomikā (ap 1975.gadu tie bija ap 6 miljardiem ASV dolāru gadā) un ziedojumi (katru gadu ap 85 miljoniem eiru)..
Ir sava banka – Istituto per le Opere di Religione jeb IOR institūts, ko 1942.gadā dibinājis pāvests Pijs XII. Tagad to vada baņķieris Andželo Koja, bet uzrauga īpaša kardinālu komisija.
Ir savs pasts – Poste Vaticane ar savām pastmarkām, sava televīzija – Centro Televisio Vaticane un preses izdevums, ko izdod L’Osservatore Romano.
Oficiālā naudiņa ir eira, lai gan Vatikāns nav Eiropas savienībā, turklāt valstiņai ir pašai savas monētas - kopumā apgrozībā izlaistas trīs Vatikāna monētu sērijas.
Tūrisms, pastmarku izdošana (ienākums vairāk kā 3 miljoni dolāru gadā).
Vatikāns gūst ieņēmumus arī no vienīgā lielveikala, apģērbu veikala, aptiekas un tankštelles.
Ir arī sava futbola komanda. Tomēr, tā kā te nav FIFA normām atbilstoša futbola laukuma, tad Vatikāns nevar būt futbola federācijā.
Ir sava radiostacija, kas raida 45 valodās.
Ir dzelzsceļa stacija ar sliedēm 200 m garumā. Tā tikusi izmantota divas reizes – 1979. un 2002.gados. Kopš 2003.gada stacijas ēka ir neliels iepirkšanās centrs.
Vatikānam pieder ap 5000 ha zemes u.c. nekustamā īpašuma galvenokārt Itālijā, Spānijā, Vācijā un Latīņamerikas valstīs.
Kulta celtnēs ir īpašs kārtības dienests – Fabbrica di San Pietro.

Armija. Tie ir slavenie Šveices gvardi. Tiem noteikti jābūt Šveices pilsoņiem, katoļiem, vismaz 174 cm gariem un vecumā no 19–30 gadiem.

Arhitektūra. Divas galvenās ielas (pavisam to ir ap 50) ir Via del Pellegrino un Via di Belvedere.

Sv.Pētera katedrāle. Celta 1506.-1614.gadam. Tās zvani vēsta par pāvesta ievēlēšanu.
Sv.Pētera laukums. Izveidots 1657.-1663.gados. Tajā var pulcēties pusmiljons svētceļnieku. Laukums tika izveidots īsi pēc mūsdienu katedrāles pabeigšanas pēc 1656.gada, un savu izskatu tas saglabājis līdz mūsdienām. Laukumā atrodas Vatikāna obelisks.
Siksta kapella. Ieeja 14 eiras. Te ir Mikelandželo slavenā freska „Pastarā tiesa.” Te kopš 1871.gada notiek pāvestu ievēlēšanas konklāvi.
Rafaēla darbu kolekcija.
Etrusku muzejs.
Ēģiptiešu muzejs.
Pija un Klementa muzejs.
Ģeogrāfisko karšu galerija.
Gobelēnu galerija.
Vatikāna dārzi. Aizņem trešo daļu valsts teritorijas.
Sv.Martas māja. Vatikāna viesu nams. Kopš 1996.gada reformām konklāva laikā te nakšņo kardināli.
Pāvila VI auditorija.
Ticības doktrīnas kongregācija.
Sakristeja.
Teitoņu kolēģija.
Belvedera pagalms.
Sv.Damaza pagalms.
Vatikāna bibliotēka.
Unikāla rokrakstu kolekcija.
Antīko skulptūru muzejs.
Pinakotēka.
Priscillas katakombas.
Kilometriem gara tuneķlu sistēma, ko II-V gs. ierīkojuši kristieši. Atklāta apskatei no 2013.gada 19.novembra.

Vatikāna tradīcijas.
Pāvesta vārda izvēle. 
Pāvests varēja izvēlēties jebkuru vārdu, bet pēdējos gadsimtos vienmēr pieņem vārdus, ko pāvesti jau lietojuši. To vidū izrauga tādus, kas, kuri simbolizē zināmu kursu, kādu jaunais pāvests grib ievērot. Pāvestu reģistrā neatkārtojas tikai viens vārds – Pēteris, kas piederēja leģendārajam apustulim un pirmajam Romas bīskapam. Uzskata, ka tas pāvests, kurš iedrošināsies pieņemt šo vārdu, būs arī pēdējais. 
Dzimuma pārbaude. Vatikāna vēsturē esot bijis gadījums, kad pāvesta amatā ielavījusies sieviete. Kad tas atklājies, nolemts pirms pāvesta vēlēšanām pārbaudīt pāvesta dzimumu. Kandidātu nosēdināja speciāli izgatavotā krēslā ar caurumu. Pārbaudītājs tuvojās no aizmugures un ielaida roku caurumā, lai pārliecinātos par pretendenta vīrišķajiem atribūtiem. Ja viss kārtībā, pārbaudītājs iesaucās: Ovacio!
Pāvesta bēres. Pāvests jau iepriekš izrauga sev apbedīšanas vietu kādā no Sv.Pētera vai Sv.Labrenča katedrāles pazemes telpām. Jau iepriekš izgatavo trīs viņa augumam piemērotus zārkus – no cipreses koka, alvas un bronzas, marmora kapa plāksni ar uzrakstu, kurā trūkst tikai nāves dienas, bēru runu melnā ādas futrālī, ko vēlāk ielikt zārkā, tāpat kā sarkanu safjanādas maisu ar monētām un medaļām, kas izkaltas aizvadītā pontifikāta laikā. Pāvestam guļot uz nāves gultas, Vatikānā sākas rosība. Valsts sekretariāts sūta telegrammas uz visām pasaules malām, aicinot kardinālus uz konklāvu. Kūrijas prelāti izvirza pāvesta troņa kandidātus. Vatikānā akreditētie žurnālisti un diplomāti krīt vai no kājām meklēdami konfidenciālu informāciju. Vatikāna šūšanas ateljē gatavo dažāda lieluma pāvesta tērpus un galvassegas. Apbedīšanas birojs strādā ar bēru piederumiem.
Ievēlēšana.

Saites.
Romas katoļu pāvesti (30.g.-patlaban).
Roma.