Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Valodu koks

Algonkinvakašu saime.
                       
Selišu valoda.
      Algonkinu grupa (?). 4 algonkinu indiāņu teritoriālās grupas ar atsevišķām tautiņām.
                         Delavāru valoda.
                         Menominu valoda.
                         Odžibvu valoda.

Austronēziešu saime.
      Melanēziešu grupa.
      Mikronēziešu grupa.

      Polinēziešu grupa.

                         Maoru valoda.
      Indonēziešu grupa.
                         Baliešu valoda.
                         Dajaku tautu un cilšu valodas.
                         Javiešu valoda.
                         Mentavaju valoda.
                         Sasaku valoda.

Bantu saime.
      Dienvidaustrumu grupa.
                        Sisvati (svazu valoda).

Čibču saime. Muiski, taironi, paesi, kofani, terrabi, pasto, kuni, gvaimi.

Dravīdu saime.
                         Brahuju valoda.
                         Tamilu  valoda.

Eskimoaleutu saime.
                         Aleutu valoda.

Hivaru saime. Hivari, malakati, palti u.c.

Hokosiu saime.
      Irokēzu grupa (seneku, oneidu, onondagu,kajugu, mohauku, tuskaroru; ēru, huroņu, ;ciroku valodas)
      Siu indiāņu valodas - dakotu. asiniboinu, aapsarogu, osedžu u.c. valodas.

Indoeiropiešu saime. Tuvāk par šīm valodām šķirklī Indoeiropiešu valodas.

      Abhāzadigu grupa
                         Abhāzu valoda.
      Albāņu grupa (tikai 1 valoda)
                         Albāņu valoda.
      Baltu grupa
                         Latviešu valoda (latviešu un latgaļu dialekti).
                         Leišu valoda.
                         Senprūšu valoda (izmirusi).
      Dardu grupa.
                         Kašmiriešu valoda.
      Grieķu grupa.
                         Grieķu valoda.
      Ģermāņu grupa.
                         Angļu valoda.
                         Flāmu valoda.
                         Frīzu valoda.
                         Holandiešu valoda.
                         Jidišs (runā aškenāzu žīdi).
      Irāņu grupa.
                          Persiešu valoda (farsī).
                          Beludžu valoda.
      Kartveļu grupa.
                         Gruzīnu valoda.
                         Svanu valoda.
      Ķeltu grupa.
                         Ģēļu valoda.
                         Velsiešu valoda.
      Romāņu grupa. Cēlušās no latīņu valodas vulgārajām formām.
                         Itāļu valoda.
                         Franču valoda.
                         Kataloņu valoda.
                         Portugāļu valoda.
                         Provansiešu valoda.
                         Retoromāņu valoda.
                         Rumāņu valoda.
                         Spāņu valoda.
      Skandināvu grupa.
                         Dāņu valoda.
                         Norvēģu valoda.
                         Zviedru valoda.
      Slāvu grupa.
            Austrumslāvu apakšgrupa
                         Baltkrievu valoda.
                         Krievu valoda.
                         Ukraiņu valoda.
            Rietumslāvu apakšgrupa.
                         
Čehu valoda.
                         Poļu valoda.
                         Slovāku valoda.
            Dienvidslāvu apakšgrupa.
                         
Bulgāru valoda.
                         Maķedoniešu valoda.
                         Serbhorvātu valoda (bosniešu, horvātu, melnkalniešu un serbu dialekti).
                         Slovēņu valoda.

Monokmeru saime.
                         Kmeru valoda.

Nadenu saime.
                         Tlingitu valoda.

Otomangu saime.
                         Sapoteku valoda.

Semīthamītu saime.
            Berberu grupa.
                         Berberu valoda (daudzi dialekti).
            Semītu grupa.
                         Arābu valoda.    
                         Aramiešu valoda.
                         Jaunsīriešu valoda (runā asīrieši).
                         Tigru valoda.
            Rietumsemītu grupa.
                         Kanaāniešu valoda.
                         Akādiešu valoda.
                         Ivrits. (mirusi valoda, ko atdzīvinājuši Izraēlā kā oficiālo valodu).

Sinotibetiešu saime.
            Ķīniešu grupa.
                         Ķīniešu valoda.

             Birmiešu-tibetiešu grupa. Tikai Indijā vien ir 150 šīs grupas valodu.    
                         Birmiešu valoda.
                         Tibetiešu valoda.

Somugru saime.
            Baltijas jūras somu grupa.
                          Igauņu valoda.
                          Karēļu valoda.
                          Somu valoda.
            Ugru grupa.
                          Hantu valoda (10 dialekti iedalīti 3 grupās: ziemeļu, austreņu, dienvidu).
                          Mansu valoda.
                          Ungāru valoda. 
            Volgas somu apakšgrupa.
                         
Erzju valoda.
                          Mokšu valoda.  

Koro valoda – atklāta 2010.gadā Indijas ZA – Arunāčalas Pradēšas pavalstī (tā apmeklēšanai nepieciešama īpaša atļauja). Tajā runāja tikai 800 cilvēku. Ievērojami atšķiras no citām šīs grupas valodām. Koro valoda uzieta nejauši – meklējot akanu un midži valodu pratējus tai pašā pavalstī.
Akanu valoda - Indijas ZA - Arunāčalas Pradēšas pavalstī.
Midži valoda - Indijas ZA - Arunāčalas Pradēšas pavalstī.

      Tjurku grupa.
                           Karaīmu valoda.
                           Karakalpaku valoda.
                           Kirgīzu valoda.
                           Uzbeku valoda.

      Tungusmandžūru grupa.
                           Evenku valoda.

      Bušmeņu grupa.
                           Bušmeņu valodas (daudz?!).

      Mongoļu grupa.
                           Mongoļu valoda.
                           Burjatu valoda.

      Savrupās valodas.
                           Japāņu valoda.

Saites.
Valodas.
Lingvistika.