Zinātnieki, sengrieķu
Novērojot mākoņu rašanos un to pārvēršanos ūdenī, sengrieķu filozofs Anaksimēns (VI gs.pmē.) nonāca pie secinājuma, ka gaiss ir kaut kas materiāls, un ir pasaules pirmpamats.
Konstatējis zināmu līdzību starp zivju un cilvēka uzbūvi, cits sengrieķu filozofs Anaksimandrs (ap 610.-546.g.pmē.) pieņēma, ka dzīvība radusies jūrā un cilvēks cēlies no dzīvniekiem.
Novērojot vielas stāvokļa mainīšanos, Dēmokrits (470.-370.g.pmē.,), Epikūrs (342.vai 341.-270.g.pmē.) un romiešu filozofs Lukrēcijs Kārs (~99.-55.g.pmē.) radīja atomisko mācību.
Sengrieķu zinātnieki
Abidēns.
Anaksimandrs, Milētas (610.-547.g.pmē.).
Apolonijs, Rodas.
Apolonijs, Tiānas.
Arhimēds (~287.-212.g.pmē.).
Aristarhs, Samosas (320.–250.g.pmē.).
Asklepiāds (IV gs.).
Dēmetrijs, Falēras.
Dēmokrits.
Dēmostens.
Eidokss, Knidas (~400.-347.g.pmē.).
Eiklīds (~325.-265.g.pmē.).
Eimēlijs, Korintas.
Elādijs.
Epikūrs (~300.g.pmē.).
Erastofēns, Kirēnas (~282.-202.g.pmē.).
Euktemons (~432.g.).
Ferekīds.
Filons, Aleksandrijas (20.g.pmē.-40.g.).
Fīdijs.
Galēns.
Geminuss, Rodas (I gs.pmē. 2.puse). Stoiķis, matemātiķis, astronoms.
Hērons, Aleksandrijas (II-I gs.pmē.).
Hiparhs, Nīkejas (190.-125.g.pmē.).
Hiperīds (V gs.pmē.).
Hipokrāts.
Horapolons (IV gs.).
Krantors.
Ksenokrāts.
Ktesēbijs.
Megasfēns (IV gs.pmē.).
Orfejs.
Pitagors (~580.-500.g.pmē.).
Ptolemajs, Aleksandrijas (~85.~165.g.).
Seleiks.
Taless, Milētas (636.-546.g.pmē.).
Teofrasts (370.~285.g.pmē.).
Teopomps, Hiosas (IV gs.).
Tertuliāns (160.-240.g.).
Saites.
Sengrieķu vēsturnieki.
Sengrieķu filozofija un filozofi.
