Aliens

Zīloņkaula krasts

Nosaukums. Franču kolonizatoru dotais - Ziloņkaula krasts. 1985.gadā (un arī atkārtoti vēlāk) valsts vadība lūgusi saukt valsti par Kotdivuāru.

Valsts Āfrikā pie Gvinejas līča.

Platība - 322 460 km².
Iedzīvotāji - 21 miljons.
Oficiālā valoda - franču. 
Nauda - Rietumāfrikas franks.
Galvaspilsēta - Jamusukra, lielākā pilsēta - Abidžana.

Valsts ir sašķelta. Kristiešu apdzīvotā dienvidu daļa ar Abidžanu ir turīgāka, bet ziemeļdaļa ar musulmaņiem - trūcīgāka. Liels daudzums ziemeļdaļā ir XX gs. 80.gados ieceļojušie musulmaņu imigranti. Tādēļ abu daļu iedzīvotāji viens uz otru lūkojas ar aizdomām un ir pat karojuši katrs savu prezidentu atbalstam.

Vēsture. Neatkarību no Francijas ieguva 1960.gada 7.augustā.
XX gs. 70. un 80.gados valstī labi funkcionēja ekonomika un valdīja pārticība. Tas piesaistīja imigrantus.
Lorēna Gbagbo valdīšana (?-2011.g.). Ilgstoši izdevās noturēt valstī kārtību, atsitot ziemeļu nemiernieku uzbrukumus. Tad viņš nolēma palielināt valsts kontroli pār kakao ražošanu, kas izpaudās kā lielo uzņēmumu nacionalizācija. Tas nepatika ārzemju īpašniekiem un Francijas valdībai. Tādēļ ka politiskais konkurents uzradās bijušais Starptautiskā Valūtas fonda vadītāja vietnieks Uatara, kas spēja ieguldīt vēlēšanu kampaņā milzīgus līdzekļus.
Pilsoņu karš. Izcēlās pēc tam, kad Lorāns Gbago atteicās atzīt Alasana Uatara uzvaru vēlēšanās. Izcēlās asiņains karš, kurā Uatara pusē nostājās franču armija.
2011.gada 11.aprīlī līdz ar bijušā prezidenta Lorēna Gbagbo arestu beidzās 5 mēnešus ilgā politiskā krīze. Gbagbo tika apsūdzēts un Hāgas tribunāla tiesāts.
2013.gada prezidents - Alasans Uatara.
Reliģija - 38% musulmaņu, 33% kristiešu, pārējie - vietējās reliģijas.

Ekonomika. Kakao (no tā ražo šokolādi) un palmu eļļas lielražotāja valsts. Lielākā kakao eksportētāja pasaulē (38%) - vairāk kā puse pasaules šokolādes gatavota tieši no Ziloņkaula Krasta pupinām.

Aplūkojamie objekti.
Abidžana. Debesskrāpjiem pilna visai dārga.
      Šveices Zinātnisko pētījumu centrs (Abidžana, Kotdivuāra).
      Muzejs.

Jamasukra. Līdz XX gs. 60 gadiem tā bija tikai neliels ciems valsts vidienē ar 200 iedzīvotājiem, bet tas bija toreizējā prezidenta Fēliksa Ufueta-Buanī dzimtais ciems. 1964.gadā prezidents ķērās pie ciema pārveides - sāka būvēt pilsētām raksturīgas ēkas un ielas. 1983.gadā Jamasukru asludināja par galvaspilsētu. Pilsētā uzpūvēja otru ielāko katoļu dievnamu pasaulē, 6 joslu šoseju, vienu no lepnākajām viesnīcām Āfrikā, greznu prezidenta rezidenci u.c. ārišķibas. Mūsdienās pilsētā mitinas ap 200 000 iedzīvotāju.
Basilique Notr-Dame de la Paix de Yamoussoukro. Otra lielākā katoļu baznīca pasaulē - tajā vienlaikus var uzturēties 11 000 cilvēku. Iesvētīja pāvests Jānis Pāvils II. Tā gan pilna esot bijusi tikai 3 reizes, parasti svētdienas dievkalpojumā piedalās ap 200 kristiešu.
Krokodilu ezers. Atrodas pašā Jamasukras centrā. Tagad tas apmeklētājiem slēgts, jo bija kļuvis par pašnāvnieku iecienītu vietu. To apsargā ar kaķeni bruņojies sargs, kas iešaus ar akmeni katram, kas tuvosies ezeram.

Miera Dievmātes bazilika. Jamasukrā. Ginesa rekordu grāmatā iekļauta kā lielākā baznīca pasaulē.