Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Aksūma

Etiopijas kristiešu svētā pilsēta un vieta, kur, pēc Etiopijas Pareizticīgās baznīcas apgalvojuma, tiek uzglabāts Derības šķirsts.

Atrašanās vieta. Etiopijas ziemeļi, Tigrajas province.

Vēsture. Šeit tika kronēti vairums etiopu ķēniņi. Pilsēta radusies III gs. pmē., agrākais II gs. Bijusi Abesīnijas kristietisma šūpulis un galvaspilsēta līdz pat X gs.
Ap 980.gadu pilsētu ieņēma un nopostīja agavu cilšu savienība ar Judīti priekšgalā un nogalināja arī ķēniņu.
1532.gadā pilsētu nopostīja Harāras emīrs Ahmeds Kreilis.
1988.gada beigās Tigrajas Tautas atbrīvošanas frontes spēki masīva uzbrukuma rezultātā tikai vienas dienas laikā pēc asiņainām tuvcīņām pilsētu ieņēma. Tika nogalināti un saņemti gūstā vairāk kā 2000 Mengista komunistu valdības kareivju. 

------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Atrašanās vieta. Etiopijas ziemeļi, Tigrajas province, 500 km uz ziemeļiem no Adisabebas, pie Eritrejas robežas.

Vēsture. Etiopu svētā pilsēta. Saskaņā ar Pareizticīgās Baznīcas mācību šeit atrodas Bībelē minētais Derības Šķirsts, kuru no Jaruzālemes izzadzis un atvedis pirmais abesīņu neguss – Meneliks. Šai pilsētā IV gs. par valsts reliģiju pasludināts kristietība. It kā X gs.pmē. bijusi Sābas ķēniņienes galvaspilsēta, senās Aksūmas valsts galvaspilsēta, kuru pārvaldīja Solomonīdu dinastija.
Saskaņā ar tradicionālajiem etiopu nostāstiem no Aksūmas valdījuši paši pirmie etiopu senķēniņi - 52.pēc kārtas Tevasija un 53. - viņa meita Sābas ķēniņiene X gs.pmē., lai gan pēc oficiālās vēstures datiem pilsētas toreiz nemaz vēl nebija.
Šeit tika kronēti vairums etiopu ķēniņi. Pilsēta radusies III gs.pmē. un to dibinājuši sābieši (izceļotāji no Dienvidarābijas). 
Bijusi Abesīnijas kristietisma šūpulis un galvaspilsēta līdz pat X gs. Šeit atrodas kristiešu kulta celtnes pat no IV gs.
Aksūma bija visai svarīgs tirdzniecības centrs starp Ēģipti, Arābiju, Persiju, Indiju un pat Ceilonu.
Ap 980.gadu pilsētu ieņēma un nopostīja agavu cilšu savienība ar Judīti priekšgalā un nogalināja arī ķēniņu. 
1532.gadā pilsētu nopostīja Hararas emīrs Ahmeds Kreilis. 
1871.gadā pie Aksūmas Tigrajas valdnieks sakāva imperatoru Tekle Giorgisu II, pēc tam pats kronējās kā Etiopijas imperators Jānis IV.
Etiopu-itāļu otrā kara laikā Aksūmas apkaimē pie Tembienas (Tembien) 1936.gadā notika divas kaujas ar itāļu iebrucējiem.
Pirmā - viens no etiopu armijas karavadoņiem rass Imrs devās uz ziemeļiem caur Enda Selassie uz Adi Quala. Viņa karaspēkam tika stipri uzbrukts ar gāzēm un to piespieda atkāpties. Galu galā viņš tika sakauts pēc Tembienas kaujas pie Aksūmas - Šīras kaujā (Battle of Shire). Viņa Gojamas karavīri izklīda pa mājām. 
Leuls rass Kassa Hails un Leuls rass Sejoms Mangaša - abi divi tika pilnīgi sakauti otrajā kaujā pie Tembienas tādā pat veidā, artilērija, aviācija un gāzes. Pēc tam itāļi ar savu pārspēku etiopu atlikušos spēkus aplenca un piespieda atkāpties. Kassa ar atlikušajiem spēkiem atkāpās uz Sokotu (Socota). Daudzi no gondariešu kareivjiem devās mājās.
Mengistu režīma gāšana. 1988.gada beigās Tigrajas Tautas atbrīvošanas frontes spēki masīva uzbrukuma rezultātā tikai vienas dienas laikā pēc asiņainām tuvcīņām pilsētu ieņēma. Tika nogalināti un saņemti gūstā vairāk kā 2000 Mengistu komunistu valdības kareivju. 

Izpēte. Ap 523.gadu Aksūmā ieradās bizantiešu tirgotājs Kosma, kas vēlāk sarakstīja grāmatu par ceļojumu uz Indiju. Tajā ir šis tas arī par Aksūmu.
Viena arheoloģiskā ekspedīcija strādāja Aksūmā 1910.-1913.g. Tā uzgāja piecus ķēniņa Ezanas uzrakstus.
Te arheoloģiskos izrakumus veica briti, bet tos pārtrauca 1974.gada valsts apvērsums. 
1999.gadā Aksūmā izrakumus sākuši Hamburgas universitātes arheologi, un to mērķis bija dokumentēt Etiopijas valsts un Etiopiešu pareizticīgās baznīcas vēsturi. 
Izrakumu laikā 2008.gad pavasarī pētnieki atraduši Sābas ķēniņienes pils paliekas, kā arī altāra vietu, kur glabājies jūdu Derības šķirsts, tā pavēstīja augstskolas pārstāvji. Blakus altārvietai bijušas vēršu upurēšanas paliekas. 
Zinātnieki, kas strādāja Helmuta Cīgerta vadībā, zem kādas kristīgo valdnieka rezidences (kuras!?) uzgājuši agrākas pils paliekas. Tās datējamas ar X gs.pmē., kad veikta kādas vēl senākas pils pārbūve. Šī senā pils nojaukta, lai tās plānojumu saskaņotu ar vietu, kur pie apvāršņa uzaust Sīriuss. Zinātnieki izvirzījuši hipotēzi, ka ķēniņš Meneliks I pieņēmis Sīriusa pielūgšanas kultu, bet arī paturējis Derības šķirstu, kas Bībelē ir aprakstīts kā ar zeltu apdarināta akācijas koka lāde. 
Izrakumi Aksūmā sākti 1999.gadā. "Kā liecina mūsu atklājumi, Sotisa kults Etiopijā attīstījās līdz ar jūdaisma parādīšanos un Derības šķirsta atceļošanu. Kults turpinājās līdz mūsu ēras 600.gadam," norāda arheologi. 
Sotisa vārdā senie grieķi, kā uzskata, dēvējuši Sīriusu. 
Izrakumu vietā atrasti Sīriusa simboli un upurēšanas paliekas, turklāt celtne plānota, vērā ņemot Sīriusa uzlēkšanas vietu. Arheologi uzskata, ka šīs liecības runā par labu viņu izvirzītajai hipotēzei.

Aksūmas ķēniņi. Viens tāds minēts "Eritrejas jūras periplā" (The Periplus of the Erythraen Sea) - Zoscales (iespējams, Za Hakele). Peripla autors to min kā Aksūmas ķēniņu, kas gan bijis mantkārīgs, bet citādi godīgs vīrs.

Aplūkojamie objekti. Arheoloģiskā zona izvietota Sv.Jura un Miriamas kalnu pakājē Daudzās kapenes atklāja 1970.gadā, taču dažas jau bija izlaupītas. Atradumi izstādīti Aksūmas un Adisabebas muzejos. Ieejas maksa 50 birras. Apmeklētājiem atvērtas tikai vienas – „Kurlo durvju kapenes.” Slaveni ir obeliski, kuri sastāv no granīta monolītiem.
Sastāv no trim parkiem, kuros atrodas 176 obeliski:
1. Ziemeļu parks.
2. Judītes (žīdu valdniece, X gs.) parks
3. Centrālais parks.

Oriģinālā Sv.Marijas Cionas katedrāle. Sākta celt Derības šķirsta glabāšanai 372.gadā, tātad pirmā kristīgā baznīca Melnajā Āfrikā. Neilgi pirms sagraušanas – 16.gs. 20.gados, to apmeklējis portugāļu mūks Fransišku Alvarišs: 
„Tā ir ļoti liela, tai ir piecas diezgan platas un ļoti garas arkveida jomas [velves], un visas arkas nosegtas, bet griesti un sienas apgleznotas; viņā ir pat kliross [telpa abpus altārim] kā mūsējās... Apkārt šai cēlajai baznīcai ir bruģēts ar plāksnēm līdzīgām kapakmeņiem, ļoti plats celiņš ar augstu žogu, un iegrožota tā ar vēl vienu augstu žogu, gandrīz kā pilsētas sienu.” 
Baznīca jau no atvēršanas brīža kļuva par svētāko vietu Abesīnijā. 1535.gadā to sagrāva Hararas emīrs Ahmeds Kreilis, kas ieņēma Aksūmu. Taču Šķirsts jau iepriekš 30.gadu sākumā tika izvests no baznīcas un paslēpts uz 100 gadiem kādā nezināmā vietā.

Vecā Sv.Marijas Cionas katedrāle. Uzcēla ķēniņš Fasilidass XVII gs. vidū Derības šķirsta glabāšanai. Šķirstu šeit ievietoja pēc 100 gadu slēpšanas kādā nezināmā vietā, kad valstī bija nodibinājies miers un kārtība. Tas bija ap 1635.gadu. Šķirsts te glabājās līdz 1965.gadam, kad to ievietoja speciāli uzceltajā Mazajā kapelā. 
Raksturīgi tornīši un roboti mūri ar šaujamlūkām. Funkcionāli gan kulta celtne, gan arī aizsardzības būve.
Iekšā daudz gleznojumu no Sv.Marijas dzīves, Kristus sišanu krustā un augšāmcelšanos. Tāpat zīmējumi ar Sv.Herasimu – drūmās etiopu baznīcas mūzikas radītāju. Freskā redzams Herasims, kas spēlē ķēniņa Gebre Maskala priekšā. Mūziķa pēda ir bultas caurdurta, kura izkritusi no ķēniņa rokas, taču viņi abi ir tā apburti bungu un sistras skaņās, ka to nemana.

Jaunā Sv.Marijas Cionas katedrāle. Uzcelta pēc Haile Selasija I rīkojuma 1960.gadā. Šeit glabājās Derības Šķirsts līdz 1965.gadam, kad uzcēla Mazo kapelu. Kupolveidīgs jumts.

Sv.Marijas katedrāles mazā kapela. Te, iespējams, varētu atrasties Derības šķirsts. Kapela uzcelta ap 1965.gadu pēc pēdējā imperatora Haile Selasija I pavēles, Šķirsts ievietots tajā pašā gadā. Tiem, kam laimēsies, izdosies ieraudzīt Šķirsta sargu, kas nekādos kontaktos ar svešiniekiem neielaižas. Kādreiz viņš manāms aiz kaltā metāla žoga, kas sargā kapelu. Kapelai arī ir laba apsardze (15 vai 50 sargi), jo visai bieži ir gadījumi, kad tūristi cenšas iekļūt kapelas teitorijā. Īpaši bieži to mēģinot darīt žīdu tūristi.

Ziemeļu stēlu lauks.

Pati lielākā stēla – tā ir nogāzusies, domājams, vairāk kā 1000 gadu atpakaļ. Dažos avotos apgalvots, ka tā bijusi agavu cilšu vadone Judīte, taču iespējams, ka tā bijusi slikti uzstādīta. Tās garums bijis 33 (35?) m un pēc aptuveniem aprēķiniem sver vairāk par 500 t. Tiek uzskatīts, ka šī stēla izcirsta no vislielākā akmens monolīta gabala, kāds jebkad iegūts akmenslauztuvēs. Tas gan nav taisnība, jo vislielākais cilvēka apstrādātais monolīts tomēr ir tā saucamais Dienvidu akmens, kurš atrodas Bālbekā, Libānā un tā svars tiek lēsts no 1200–2000 t. Stēla ar grebumu palīdzību veidota kā 13 stāvu celtnes atdarinājums. Katrs stāvs no citiem atdalīts ar reljefu joslu, tajā skaidri attēloti logi un citas detaļas. Stēlas pamatā, tajā virsmā, kas vērsta pret zemi, var aplūkot izgrieztas falšās durvis ar rokturi un atslēgu.

Itāļu obelisks. Šī arī bija kritusi stēla, stipri mazāka par Lielo stēlu. Tā ir 200 t svarā un ap 1700 gadu veca. Itāļu okupācijas laikā 1937.g. pēc Musolīni pavēles tā tika sadalīta trijos gabalos, un ar milzīgām grūtībām izvesta uz Itāliju un uzstādīta Romā blakus Konstantīna arkai. Pēc ilgām peripetijām itāļi obelisku ir atdevuši, un tā trīs daļas tagad ilgi gulēja aiz Stēlu parka sētas un gaidīja savu uzstādīšanu. Uzstādīšana tika noteikta 2007.gada 12.septembrī, kad pēc etiopu kalendāra sākas trešā tūkstošgade. Nu jau uzstādīšana ir notikusi. Tomēr atklāšana notikusi tikai 2008.gada septembrī, tas ir gadu vēlāk. Ceremonijā piedalījās arī itāļu premjers, jo stēlas jautājums ilgu laiku radīja spriedzi Itālijas un Etiopijas attiecībās.

Stateniskā stēla. Šī patlaban ir vienīgā reljefā stēla, kas palikusi stāvus laukā. Tāpat kā Lielā, arī šī imitē daudzstāvu celtni ar logiem un durvīm pamatā. Viņas stāvu skaits ir 9. Stēlas augstums ir 24 m.

Pārējās stēlas. Nelielas, bez grebumiem.

Lauvenes akmenslauztuves. Apmēram 7 km no Aksūmas pa Gondaras ceļu. Uzskata, ka tā ir no pirmskristiešu laikiem. Uz liela akmens ir lauvas bareljefs. Tās priekšā ir Croix patt’ee – templiešu krusts. Domā, ka tas pievienots stipri vēlāk. Pirmais to aprakstījis angļu ceļotājs un arheologs amatieris Teodors Bents 19.gs. Šais akmenslauztuvēs var redzēt kā senie akmeņkaļi spējuši veikt taisnus un apmēram 1,5 m garus urbumus akmenī. Neviens nespēj pateikt ar kādiem instrumentiem tas varētu būt izdarīts.

Sābas ķēniņienes pils. Saukts arī par Dunguru. Apmēram 4 km no Aksūmas pa Gondaras ceļu labajā pusē. 60. gadu beigās Etiopijas arheoloģijas institūts veica nelielus izrakumus un secināja, ka celtne nav pietiekami veca, lai būtu piedēvējama Sābas ķēniņienei. Tomēr pēdējā laika pētījumi pils vecumu ir apstiprinājuši.
Arheologi uzgāja lielas celtnes atliekas ar pamatīgām akmens sienām un labu kaļķu javu, ar dziļiem pamatiem un iespaidīgu drenāžas sistēmu. Celtnei bija labi saglabājusies grīda, bruģēta ar akmens plāksnēm. Celtni uzskata par troņa zāli, vairākas kāpņu šahtas liecina, ka tai bijis vismaz vēl viens stāvs. Vēl tika atrastas atjautīgas konstrukcijas baseini kā arī labi saglabājusies virtuve ar divām ķieģeļu krāsnīm.

Stēlu lauks. Nožogota ļoti plaša teritorija, kurā nav veikti izrakumi. Visa teritorija pilna ar vertikālām, slīpām un jau nokritušām stēlām, kā arī ar dažnedažāda lieluma apstrādātiem akmens blokiem. Viena no stēlām, kā uzskata vietējie, apzīmē pašas Sābas ķēniņienes kapa vietu. Vairums stēlu ir gludas, bet Sābas kapavietu apzīmējošo apņem četras izkaltas joslas, kuru augšpusē ir arī vairāki dekoratīvi apļi. Te nekad nav veikti arheoloģiskie izrakumi.

Imperatora Kaleba pils. Atrodas kalna galā, pilsētas ZA, datēta ar 6.gs. Celtne bijusi kvadrāta veidā, kura katra mala ir 200 pēdu garumā un funkcionējusi līdz pat 13.gs. Spriežot pēc drupām, katrā stūrī bijis pa tornim. Iespējams, ka tieši šo pili aprakstījis mūks Kosma, un kura 6.gs. bijusi izrotāta ar vara vienradžu figūrām. Zem pils ir pazemes gaiteņu un kameru sistēma. Griesti un sienas saliktas no masīviem un ļoti precīziem granīta blokiem bez saistvielas. Pēc vietējiem nostāstiem šeit bijusi ķēniņa Kaleba un viņa dēla Gebre Maskala dārgumu glabātava. Tajā ir aplūkojamas akmens lādes, kurās kādreiz glabājās zelts un pērles. Cits nostāsts vēsta, ka tās nav mantu lādes, bet gan zārki, kuros gulējuši imperators un viņa dēls. Kalna dziļumā, domājams, iet vēl daudz neatklātu telpu. Pils telpās var atrast templiešu krustus, kas caurejoši izgriezti akmeņos. Tāpat šie krusti ir arī uz dārgumu lādēm pils pagrabos. Ir nostāsti, kas šo krustu autorību piedēvē eņģeļiem.

Mai Šum rezervuārs. Liels un dziļš dīķis, kurš izcirsts sarkanā granītā kalna nogāzē. Pie tā ved rupji apstrādāti pakāpieni. Pēc vienas no vietējām leģendām tas tiek saukts par Sābas ķēniņienes baseinu. Ar kristietisma atnākšanu, šeit notur kristīšanas ceremonijas Timkatas svētku laikā. Tieši šeit arī atnes Šķirsta kopiju Timkatas svētku laikā.

Pasaulē lielākais skulpturālais monolīts. Bijis 33 m augstumā, bet sabrucis, domājams, tūlīt pēc uzstādīšanas III vai IV gs. Grūstot sagrāvis arī blakus esošo Nefas mavča svētnīcu. 

Aksūmas monolīts. Visslavenākais Aksūmas obelisks 24 m augstumā un 160 t svarā. Atrodas Centrālajā parkā. Uzsliets par godu Sābas ķēniņienei ap 0.gadu. 1937.gadā pēc Musolīni pavēles to izveda uz Romu itāļu okupanti un uzstādīja galvaspilsētā, neskatoties uz ANO 1947.gada lēmumu, par pieminēkļa atdošanu Etiopijai. 2005.gada novembrī Itālijas un Etiopijas valdības parakstīja vienošanos par tā atgriesanu, balstoties uz 1972.gada UNESCO konvenciju par pasaules kultūras mantojuma saglabāšanu. To izjauca 2005.g. bet 2006.g. t.i. tagad, visas daļas jau atrodas dzimtenē. Nezinām, vai jau ir uzstādītas.

Nefas Mavča svētnīca. Drupas, jo gāžoties to sagrāvis blakus esošais milzu obelisks III vai IV gs.

Kurlo durvju kapenes. Patlaban vienīgās, kurās ielaiž apmeklētājus.

Sv.Marijas Katedrāle ( Cionas Marijas ). 17.gs.( 16. !? ) būve. Ieeja maksā 50 birras. Uzbūvēta vietā, kur ķēniņš Ezana ceturtajā gadsimtā uzcēla pirmo etiopu kristiešu baznīcu. Zem tās mazās kapelas atrodas Derības Šķirsts, taču to aplūkot liegts.

Maziņš baznīcas muzejs. Atrodas pirms stēlu lauka. Pirmšķirīga vecu Bībeļu, krustu un reliģisko galvas segu kolekcija.

Sābas ķēniņienes baseini. Faktiski ūdens rezervuārs, stipri līdzīgs Jemenā būvētajiem.

Sābas ķēniņienes pils. Nav iespaidīga un švakā stāvoklī.

Kaleba kapenes. Pie ieejas uzraugs iedod sveci, ar to apgaismo lejupvedošās kāpnes. Baumo, ka kapeņu ejas ed uz ziemeļu Eritrejas teritoriju, tādēļ tās ir aizgāztas.

Četru zvēru kupola baznīca. Te glabājas visvecākā Bībele pasaulē, kura ir no VI gs. Tā tiek glabāta zem daudziem pārsegiem, daudzas lapas apvilktas ar zīdu. Četri zvēri simbolizē četrus evaņģēlistus ( !? ).

Aksūmas apkārtne.

Karaļa Kaleba pils drupas.

Pentaliona klosteris. Atrodas kalnā, sievietes tur neielaiž.

Sābas ķēniņienes pils drupas. Pēdējos izrakumos tika konstatēts, ka pils vecums ir 1 300 gadu nevis 2 000, kā tika domāts agrāk. Drupas līdzīgas preaksumītu drupām Jehā. Taču īstā ķēniņienes pils atrodas Jemenas pilsētā Marebā. Saglabājusies dušas vieta ar kanalizācijas atliekām.
 

Atradumi.
Ķēniņa Ezanas uzraksti. Tādus veselus 5 uzgāja ekspedīcija 1910.-1913.g. Vairākās valodās, vēsta par ķēniņa Ezanas darbiem un karagājieniem. Vienu tādu var aplūkot uz stēlas (1.uzraksts). 

Dzīvošana. Viesnīca „Āfrika”, ar tīmekli – 6 USD. 

Saites.
Etiopijas vēsture.
Derības šķirsts.