Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Anna (1730.-1740.g.)

Anna Ivanovna.
Krievijas ķeizariene no 1730. līdz 1740.gadam.

Radniecība. Brālis - Pēteris I (?).
Vīrs - Frīdrihs Vilhelms (kamēr viņa bija Kurzemē), nomira uzreiz pēc kāzām.
Favorīts - Ernsta Johana Bīrona, kas tika viņas iecelts par Kurzemes hercogu.

Dzīvesgājums. Kopumā ķeizarienes Annas valdīšana Krievijas vēsturē nav iegājusi ne ar ko īpaū, ja nu vienīgi faktu, ka ķeizarienes galms tika pilnīgi vāciešu pārņemts ar viņas favorītu Bīronu priekšgalā.
Dzimusi 1693.gadā.
1710.gadā apprecējās ar jauno Kurzemes hercogu Frīdrihu Vilhelmu, kas uzreiz pēc kāzām Pēterpilī nomira. Tādejādi Anna kā atraitne ieradās Jelgavā, un pavisam īsu brīdi palika par Kurzemes hercogieni, līdz 1711.gadā par tādu kļuva Ferdinands.
1730.gadā Kurzemes hercogiene Anna kļuva par Krievijas impērijas ķeizarieni.

Impērijas iekarojumi. Kurzemes hercogistes pievienošana Krievijai. Jekaterinburgas guberņas (Ukraina), Uraļskas guberņas, Karakalpakijas, Išimas apgabala un Barabinskas pustuksneša (no Išmimas līdz Irtišas upei), Akmoļinskas un Semipalatinskas guberņu teritoriju okupēšana un pievienošana Krievijai, izvietojot krievu karaspēka kontingentus un ceļot cietokšņus šajās teritorijās. Ar to tika pabeigta Ziemeļu Kazahijas okupēšana, palika brīvi vienīgi Turgajas un Akmoļinskas apgabali, kur saglabājās kazahu pašpārvalde. Tā kā kazahi bija nomadi, tos pakļaut tā arī neizdevās, kālab Kazahijā saradās cietokšņi aizsardzībai.

Dalība Polijas Mantojuma karā (1733.-1734.g.). Pēc tam, kad 1733.gadā nomira Polijas un Saksijas karalis Augusts II Stiprais, Krievija un Fancija militāri sacentās sava pretendenta ielikšanai Polijas tonī tā sauktā Polijas Mantojuma kara laikā. Francija atbalstīja Staņislavu Leščinski, bet Krievija - Saksijas kūrfirstu Frīdrihu Augustu. Ķeizariene Anna nevēlējās franču ietekmes pieaugumu Polijā, tādēļ iesaistījās šai karā.
Karadarbība risinājās ap nozīmīgo Dancigas ostu, ko bija ieņēmuši Leščinska piekritēji, kas gaidīja franču atbalstu no jūras. Tomēr franču militārā darbība bija neveiksmīga, 1734.gada jūlijā krieviem krita aplenktā Danciga, un karš par Polijas Mantojumu starp Krieviju un Franciju beidzās ar krievu uzvaru un viņiem labvēlīgā karaļa Saksijas kūrfirsta Frīdriha Augusta, kas jau karadarbības laikā 1734.gadā bija pasludinājis sevi par Polijas karali Augustu III Saksi, palikšanu Polijas tronī. Tikmēr Staņislavam Leščinskim bija Polija jāpamet. 
Kad kaujas laikā gāja bojā franču vienības komandieris grāfs de Plelo, uzzinājusi par grāfa traģisko nāvi, ķeizariene Anna lika savā kabinetā pakārt viņa portretu.

Anna un krievu flote. Pētera I valdīšanas beigās krievu kara flote bbija nonākusi visai nolaistā stāvoklī. Viņa pēcnācēju Katrīnas I un Pāvila II laikā situācija tikai pasliktinājās. Līdz ar to ķeizarienes Annas valdīšanas sākumā krievu flotē kaujasspējīgi bija tikai viens 100 dižgabalu kara kuģis, pieci 66 dižgabalu kara kuģi un septiņi 56-62 dižgabalu kuģi. Pārējie lielie kuģi bija lietošanai nederīgi.
Ar vienu no savām pirmajām pavēlēm ķeizariene deva rīkojumu Admiralitātei un citiem dienestiem strikti ievēlot reglamentu, uzturēt kuģus un atjaunot flotes mācības ar iziešanu jūrā.
Pēc tam tika sākts būvēt jaunus kuģus. Tika izveidota Jūras kara komisija, kas nodarbojās ar flotes reformēšanas jautājumiem. Saskaņā ar jaunajām nostādnēm par krievu flotes pamata kuģiem kļuva tie ar 66 dižgabaliem.
Viens no svarīgākajiem rīkojumiem bija Solombalas kuģu būvētavas (Соломбальскaя верфь) darbības atjaunošana pie Arhangeļskas 1732.gadā, ko bija slēdzis vēl Pēteris I. Tieši ķeizarienes Annas valdīšanas laikā šī kuģubūvētava kļuva par otro lielāko valstī pēc Pēterpils Admiralitātes kuģubūvētavām.

Sadzīve. Atļāvās savām izpriecām tērēt milzīgus valsts līdzekļus - rīkoja "joku kāzas," cēla ledus pilis u.c.

Anna un Latvija. Tās favorīts bija Ernsts Johans Bīrons, ko tā, kāpjot tronī 1730.gadā, iecēla par savu galveno kambarkungu. 1737.gadā E.Bīronu iecēla jau par Kurzemes-Zemgales hercogu, tā likdama pamatus hercogistes Bīronu dinastijai. Pēc Annas nāves 1740.gadā, tai pašā gadā Bīrons krita nežēlastībā un tika izsūtīts trimdā uz Jaroslavļu, no kurienes atgriezās atpakaļ hercoga tronī tikai 1763.gadā līdz ar Katrīnas II Lielās nākšanu pie varas.

Cariene Anna nomira 1740.gadā. 

Saites.
Krievu cari.