Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Aleksejs I Romānovs (1645.-1676.g.)

Arī Aleksejs Mihailovičs, saukts arī par „Kluso.”
Maskavijas (Krievijas impērijas) ķeizars no 1645. līdz 1676.gadam.

Radniecība.
Dēls - Pēteris I, lai gan par Pētera I tēvu eksistē vairākas versijas.

Dzīvesgājums. Dzimis 1629.gadā.

Dalība krievu-zviedru karā (1654.-1661.g.). Stāvoklis pirms kara. Pēc iepriekšējā kara ar zviedriem un Stolbovas miera līguma 1617.gadā krieviem bija nogriezta izeja uz Baltijas jūru. Tābrīža stāvokli Eiropā varēja nosaukt kā "visu karu pret visiem," jo Rečpospoļita karoja pret B.Hmeļņicki Ukrainā, Maskavijas valsti un Zviedriju. Zviedri poļus bija visai skarbi sakāvuši, ieņēmuši lielu valsts daļu un faktiski Polijas valsts bija nonākusi uz sabrukuma sliekšņa. Daži leišu feodāļi ar Janušu Radzivilu (Lietuvas dižkunigaitis) priekšgalā jau atzina zviedru virsvaru. Līdz ar to krievi un Hmeļņicka kazaki automātiski kļuva par Zviedrijas pretiniekiem. Paši zviedri piedāvāja palīdzību poļiem karā pret Maskavas valsti.
Bec tam zviedru-protestantu uzvara pār poļiem-katoļiem tika sāpīgi uzņemta no Austrijā valdošo Hābsburgu puses, kas nevēlējās Zviedrijas ietekmes pieaugumu. Tādēļ Hābsburgi sparīgi aģitēja krievus Maskaviju un Dāniju par karu pret zviedriem. Tādi bija politiskie apstākļi, kas dvedināja krievu ķeizaru Alekseju I Romanovu sākt karu pret Zviedriju.
Pirms sākt karu ar zviedriem, Maskavija noslēdza mieru ar poļiem.
Kara gaita. Karš bija visai smags abām pusēm ar mainīgām militārām sekmēm.
1654.gadā krievi ieņēma Latgali un ielauzās zviedru Vidzemē.
1656.gada vasarā krievi sāka uzbrukumu Zviedrijai.
1656.gada 31.jūlijā krievu-zviedru kara laikā krievi ieņēma Dinaburgu.
Kara beigas. Karadarbība izbeidzās 1558.gadā, kad tika noslēgts pamiers. Krievi bija ieņēmuši teritorijas un pilsētas Baltijas jūras austreņu krastā, lielākā - Dorpata (Tērbata), daļu no ieņemtajām teritorijām bija spējuši noturēt.
Tomēr 1660.gadā izmainījās politiskā situācija. Zviedrija noslēdza mieru ar Rečpospoļitu un poļi atsāka karadarbību pret Maskaviju. Nesekmīgās cīņas ar poļiem, kā arī tas, ka karadarbībā poļu pusē draudēja iesaistīties arī Zviedrija, piespieda noslēgt krievus mieru ar zviedriem uz gandrīz vai jebkuriem noteikumiem. Viens no tādiem noteikumiem bija krievu atkāpšanās no visām ieņemtajām teritorijām Baltijā.
Mieru noslēdza 1661.gada jūlijā Kardisā (Kardis - Igaunijā).
Kara rezultāti. Ar Kardisas miera līgumu ķeizars Aleksejs I Romānovs atkal atteicās no visām prasībām uz Livoniju, ieņemtajām teritorijām Piebaltijā ar Dorpatas pilsētu. Pēc būtības tika atjaunots Stolbovas stāvoklis 1617.gadā - atkal krieviem pilnīgi nogriezta izeja uz Baltijas jūru.
Miers tika nosaukts par "mūžīgu" un "mūžīgs" tas bija veselus 40 gadus. "Loga izciršanu" uz Eiropu caur Baltijas jūru nācās organizēt Alekseja I dēlam Pēterim I. 

Citi iekarojumi. Minusinskas, Irkutskas, Aizbaikāla un Vidussibīrijas okupācija un jaunu guberņu dibināšana, izvietojot armijas un krievu iedzīvotāju kontingentus, kas kļuva par pastāvīgu parādību Krievijas impērijā, kas neļāva krievu tautai kļūt par nāciju. Tika iekarots Piejūras novads un okupētas Kamčtka un Sahalīna. Tika pakļauti pārkrievošanai jakuti, burjati, tungūzi, soioti.
Okupēja Poltavu.

Aleksejs I un reliģija. Viņa valdīšanas laikā patriarhs Nikons uzsāka baznīcas reformu un no baznīcas atšķēlās vecticībnieki. 

Aleksejs I un Latvija. Viņa vadītais karaspēks 1656.gadā aplencis Rīgu un apšaudījis to, taču tā arī nav varējis ieņemt. Uz pilsētu tikušas raidītas ap 16 000 akmens un čuguna lielgaballožu. 4 no tām (3 akmens un 1 čuguna) iemūrētas Jēkaba baznīcas sienā. Tūristiem tiek stāstīts, ka tās izšāvis cars pašrocīgi.

Saites.
Krievu cari.