Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Armēnija

Valsts Priekškaukāzā.

Valsts ģerbonī attēlots Noāsa šķirsts.

Platība - 29 743 km2.
Iedzīvotāji - 2,97 miljoni (2015.g.).
Galvaspilsēta - Erevāna.

Vīza. Varot dabūt uz sauszemes robežas ar Gruziju, arī lidostā.

Vēsture. 
Tigrana II LIelā laiks un pakļaušanās Romai. 70.g.pmē. Lielās Armēnijas teritorija pletās no Kaspijas jūras līdz Vidusjūrai, no Kūras upes līdz Palestīnas robežām. Tomēr iekšēji tā nebija stabila un sadursme ar Romas impēriju neveda pie sakāves 66.g.pmē. un pakļaušanos tai. Iekarotās zemes atkrita, un Tigarana II varā malika Lielā Armēnija - t.i. galvenokārt apgabali ar armēņu iedzīvotājiem.
Paps veica reformas, pakļāva Armēņu baznīcu valstij un padarīja to neatkarīgu no Romas. Ar ķēniņa Papa politiku neapmierinātie feodāļi, romiešu atbalstīti, sazvērējās pret Papu un 374.gadā to nogalināja. Lai arī paps tika nogalināts, tomēr viņa pēcteči valdīja līdz pat 387.gadam, kad Armēnija tika sadalīta starp Persiju un Bizantiju.
Lielā Armēnija (?-387.g.). Pastāvēja 3 gs. un stiepās no Melnās līdz Kaspijas jūrai.
Kristietības pieņemšana. Armēnija ir senākā kristīgā valsts pasaulē, jo pieņēmusi kristietību kā valsts reliģiju jau 301.gadā.
Bizantijas varā. Papa dēls Aršaks (387.-391.g., līdzvaldītājs kopš 378) bija pēdējais Armēnijas ķēniņš līdz 391.gadam, kad Armēniju anektēja Bizantija.
Arābu kalifāta varā. IX gs. te izvērtās sacelšanās pret arābu iekarotājiem.
1701.gadā Maskavā ieradās armēņu nacionālās atbrīvošanās kustības līderis Izraēls Ori. Jau vairākus gadus viņš braukāja pa Eiropu, cerot saņemt Eiropas monarhu atbalstu armēņu atbrīvošanai no svešzemniekiem - turkiem un persiešiem. Nu viņš bija ieradies pie Krievijas ķeizara Pētera I. To darīt armēnim bija ieteicis Austrijas imperators Leopolds I, pēc kura vārdiem armēņu atbrīvošanai no persiešiem tieši Krievijai piederot galvenā loma. Iespējams gan, ka tādejādi austrietis tikai gribēja tikt vaļā no nesaprotamā viesa, pie tam neuzņemoties nekādas saistības.
Maskavā Ori uzņēma silti. Pēteris I piesolīja izrādīt armēņiem atbalstu, taču tikai pēc tam, kad beigsies karš pret Zviedriju. Tobrīd krievi bija sakauti pie Narvas un kara lietas krieviem nebija labvēlīgas. Tādejādi Pētera I solījumi bija tukši, bez jebkāda pamata. Pašam I.Ori jau bija sastādīts Aizkaukāza atbrīvošanas plāns. Saskaņā ar to bija nepieciešami tikai 15 000 kazaku un 10 000 kājnieku, kurus uz vietas atbalstīs armēņu un gruzīnu ķēniņu vienības. I.Ori Krievijā pavadīja vairākus gadus, pat ieguva krievu armijas pulkveža dienesta pakāpi.
1707.gadā Ori devās uz Persiju, kur viņam bija jānoskaidro vietējo iedzīvotāju noskaņojums, kā arī jānovērtē persiešu armijas kaujas spējas, ceļi un cietokšņi. Neskatoties uz persiešu varas iestāu pretest'bu un to, ka persieši vispārībā izprata viņa vizītes mērķus, I.Ori pavadīja Persijā vairākus gadus un nomira Astrahaņā 1711.gadā, kas no turienes atgriezās. Pēc 11 gadiem Pēteris I devās savā Persijas karagājienā un patiesi - līdz ar zviedru kara beigšanos.
Armēnija persiešu-turku karu laikā. Jau agrāk, sākot no XVI gs. Osmaņu impērijas un Persijas konfliktu cēloņi bija armēņu apdzīvotās zemes. Turku-persiešu karu rezultātā, piemēram, Erevāna 14 reizes mainīja piederību. Karu beigu posmā reģionā iespiedās trešais spēlētājs - Krievijas impērija. Tā visupirms spēja sev pievienot Irānas Armēniju (kļuva par Erevānas un Nahičevānas apgabaliem), bet 1877.-1878.gadu krievu-turku kara rezultātā arī daļu Turcijas Armēnijas - Karsas apgabalu. Rezultātā XIX gs. nogalē Armēnija bija sadalīta divu naidīgu spēku - Osmaņu un Krievijas impēriju starpā.
Armēņu stāvoklis abās lielvalstīs sāka atšķirties aizvien vairāk. Krievijas varas iestādēm nebija lielu iebildumu pret armēņiem kā pret pavalstniekiem, pat pievēra acis pret armēņu nacionālisma uzplaiksnījumiem, jo cerēja šo kārti izmantot pret turkiem.
Tikām Osmaņu impērijā oficiāli pastāvēja armēņu autonomija, arī sultāna apstiprināta armēņu konstitūcija, tomēr attieksme pret armēņiem kļuva arvien naidīgāka. Izmaiņas bija skaidrojamas ar turku militārajām sakāvēm, musulmaņu bēgļu ierašanos no Kaukaza reģiona un armēņi simpatizēšanu Krievijas impērijai.
Persiešu-krievu karš (1826.-1828.g.). Karš beidzās ar Turkmančajas miera līgumu. Saskaņā ar tā noteikumiem Persija zaudēja Austrumarmēniju, Erivānas un Nahičevānas hanistes. Tāpat Persija apņēmās nelikt šķēršļus armēņu izceļošanai uz Krievijas teritoriju.
Krievu-turku karā (1828.-1829.g.) saskaņā ar Adrianopoles līgumu, Krievijas impērija nostiprināja savas pozīcijas Kaukāzā - Turcija atzina Gruzijas, Imerētijas, Megrēlijas, Gūrijas kā arī Erevānas un Nahičevanas hanistu pievienošanu Krievijai.
Dašnaki (armēņu vecākā partija Dašnakcutjun, nacionāldemokrāti) un vēl dažas citas partijas XIX gs. beigās par savu mērķi pasludināja vēsturiskās Lielās Armēnijas atjaunošanu, nesmādēja arī mūdienās par teroristiskām dēvējamas metodes. Etniskās sadursmes Baku, Nahičevānā un Kalnu Karabahā prasīja simtiem bojāgājušo no abām pusēm. Upuru skaitu vēl vairāk palielināja nomierināšanai nosūtītais krievu karaspēks.
Armēņu genocīds. Osmaņu impērijas rīkotajā genocīdā laikā no 1914.-1923.gadam turki nonāvēja līdz pat 1,5 miljoniem armēņu.
Armēniju okupēja lielinieki 1920.gada decembrī. 
Kalnu Karabahas konflikts. Sen milzušais konflikts saasinājās 1988.gadā, kad Kalnu Karabahas armēņi pieprasīja apvienošanos ar Armēniju. 1991.gadā, kad sabruka PSRS, šeit izcēlās asiņains karš starp armēņiem un azerbaidžāņiem. Armēņi guva pārsvaru un paņēma varu. Karā krita ap 30 000 cilvēku. Simtiem tūkstošu azerbaidžāņu bija spiesti doties bēgļu gaitās. 1994.gadā tika noslēgts pamiers, bet konflikts vēl arvien nav noregulēts. Tagad prezidents ir Arkādijs Gukasjans, bet 2007.gadā pārvēlēja čekistu Bako Sahasjanu. Atgādināsim, ka sākums Kalnu Karabahas konfliktam tika likts 1988. gadā, kad reģions, kurā lielākoties dzīvo armēņi, paziņoja par savu izstāšanos no Azerbaidžānas PSR. 1991. gada 10. decembrī, tikai dažas dienas pirms Padomju Savienības oficiālās sašķelšanās, Kalnu Karabahā notika referendums, kurā ar 99,89% pārsvaru tika nobalsots par pilnīgu neatkarību no Azerbaidžānas. 1992. gadā reģionā sākās plaša karadarbība, kuras rezultātā Azerbaidžāna zaudēja kontroli pār Kalnu Karabahu. Kopš 1994.gada 12.maija, kad Biškekā tika parakstīta vienošanās par pamieru, konflikta zonā karadarbība ir pārtraukta.
Serža Sargsjana valdīšana (2008.-2018.g.).
Velveta revolūcija (2016.g.). Pie varas nāca Nikols Pašinjans. Viņa valdībā daudzi rietumnieciski orientēti politiķi, tai skaitā Dž.Sorosa struktūru izveidoti aktīvisti. tas sarežģīja attiecības ar Krieviju. iespējams tadēļ arī Maskava nesteidza atbalstīt Armēniju kalnu Karabahas karā, kuru tā zaudēja Azerbaidžānai.

Aplūkojamie objekti.
Erevāna. 2800 gadu sena. Dēvē par rozā pilsētu, jo vairāku ēku būvniecībā izmantots rozīgs vulkāniskais iezis.
      Republikas laukums. Galvenā ļaužu pulcēšanās vieta. Te ir muzikālo strūklaku uzvedums. 
      Kafesdžiana Modernās mākslas centrs.
      Cicernakaberda Memoriālais komplekss.
Veltīts genocīdā bojā gājušo armēņu piemiņai.
      Šengavitas apmetne. (Поселение Шенгавитское) Tagad atrodas Erevānas teritorijā.

Aragacs. Mūsdienu Armēnijas augstākā virsotne 4090 m augstumā. Var uzkāpt mazākajā virsotnē – 3900 m. Kāpiens prasa 3 stundas.

Ararats. Izdzisis vulkāns Armēnijas kalnienē Turcijas teritorijā - Armēnijas nacionālais simbols. 

Ečmiadzins. Viena no senākajām kristiešu baznīcām pasaulē. Būvēta 303.gadā virs pagānu uguns altāra. UNESCO.

Gegarda klosteris. Būvēts V gs., sastāv no viena virszemes un trim pazemes dievnamiem. Te reiz esot glabājies šķēps, ar kuru savainots krustā sistais Jēzus. Baznīcas iekšienē ir avots ar dziedinošu ūdeni.

Hadzora. Slēpošanas kūrorts.
Zvatnocas arheoloģiskā vieta. UNESCO.

Horvirapa klosteris. 200 m no Turcijas robežas, Ararata pakājē. Kalns lab no šejienes aplūkojams. Uz klosteri ved ļoti labs ceļš. Celts IV gs.

Sevana ezers. IX gs.klosteris. Atrodas uz pussalas, kas agrāk bijusi sala, jo ezerā ūdens līmenis krītas. Celts IX gs. un stāv joprojām pirmējā izskatā. Neviens to nav grāvis. 

Tateva klosteris.
Karaundžas megalītu komplekss.
Šengavitas apmetne.
Artikas katakombu apbedījumi. 

Ceļojumu apraksti.
Vilnis Strods. Ararata ēnā.

Saites.
Armēņi.