Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Amazone, upe

Rio Amazonas.

Lielākā upe Dienvidamerikā - Peru, Brazīlijā, daļēji Peru un Kolumbijas robežupe.

Raksturlielumi. Garums: kopā ar Maraņonu - 6400 km, ar Ukajali - vairāk kā 7000 km.
Baseins - 7180 km2, kas ir lielākais pasaulē.
Gada notece - 5520 km3, arī lielākā pasaulē.
Saneši - 1 miljards t.

Ģeogrāfija. Satekupes Maraņona un Ukajali sākas Peru Andos, satek uz DR no Ikitosas, veidojot Amazoni, kuras nosaukums līdz Riunegras ietekai ir Solimoinsa. Tālāk lejāk tek pa purvaino un mežaino Amazones zemieni
Krastos 3 terases: augšējā (terra firma) neapplūst, vidējā (varzea) applūst lielos plūdos apakšējā (igapo) pārplūst uzplūdienos.
350 km attālumā no Atlantijas okeāna veido vienu no lielākajām deltām pasaulē - ap 100 000 km2. Pie ietekas liela sala Maraža, ko atdala plašā Paras atteka.
Amazones dziļums vidustecē - ap 70 m (pie Obidusas 135 m), platums - 5 km. Lejtecē dziļums 15-45 m, platums 15-20 km.

Vēsture. Amazones deltu atklājis spānis V.Pinsons 1500.gadā.
Amazones upi 1542.gada februārī pirmais no eiropiešiem skatīja spāņu konkistadors Fransisko de Oreljans un viņa vadītā iekarošanas ekspedīcija. Oreljana to nosauca savā vārdā, bet pēc viņa vienības cīņas ar kādu indiāņu cilti to pārsauca par Amazoni.
Brīnišķīga grāmata latviešu valodā - Artūrs Lielais, "Lejup pa Amazoņu upi," 1976.g.

Baseins. Unikāla un neaizstājama ekosistēma, pasaulē lielākie tropu meži, kas aizņem 10% planētas teritorijas - 7 000 000 kvkm (9 valstu teritorijās), no tiem 5 500 000 kvkm tieši meži, kas atrodas 7 valstu teritorijās (Brazīlijā - 60%, Peru - 13%, Kolumbijā - 10%,  Venecuēlā, Ekvadorā, Bolivijā, Gajānā, , Surinamā, Gviānā). Tas ir īpašs biotops, kas lielā mērā rūpējas par  klimata un hidroloģiskā cikla stabilitāti gan lokālā, gan arī vispasaules merogā.  Tieši Dienvidamerika tas nodrošina zemes auglību un ūdens resursu pietiekamību visā reģionā.
Apdraud mežu ugunsgrēki.
Apmēram 20 pieteku, 1500-3500 km garas.
Labā krasta: Žavari, Žurva, Purusa, Madeira, Tapažosa, Šingu, Tokantinsa.
Kreisā krasta: Isa, Žapura, Riunegra.
Uzplūdi labā krasta pietekās galvenokārt no oktobra-martam, kreisā krasta aprīļa-oktobrim.
Maksimālais caurplūdums lejtecē 300 000 m3/s, minimālais - ap70-80 tūkstošiem m3/s.
Plūdmaiņas izplatās 1400 km, grīvā 4-5 m augsts paisuma vilnis (amazunu).

Daba. Upē bagāta flora un fauna: ap 2000 zivju sugu, Amazones delfīni, čūskas, krokodili, grīvā lamantīni.
Izplatīts augs - karaliskā viktorija.Amazones upi 1542.gada februārī pirmais no eiropiešiem skatīja spāņu konkistadors Fransisko de Oreljans un viņa vadītā iekarošanas ekspedīcija. Oreljana to nosauca savā vārdā, bet pēc viņa vienības cīņas ar kādu indiāņu cilti to pārsauca par Amazoni.

Upes transports. Baseina ūdensceļi ir vairāk kā 25 000 km. Līdz Manausai (1690 km) starptautisks kuģošanas režīms, pieejama okeāna kuģiem.
Ostas: Ikitosa (Peru); Manausa, Makapa, Belena (Brazīlija).
Energoresursi - ap 280 GW, tos gandrīz neizmanto.

Saites.
Dienvidamerika.
Atlantijas okeāns.