Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Amazone, upe

Rio Amazonas.

Lielākā upe Dienvidamerikā - Peru, Brazīlijā, daļēji Peru un Kolumbijas robežupe.

Raksturlielumi. Garums: kopā ar Maraņonu - 6400 km, ar Ukajali - vairāk kā 7000 km.
Baseins - 7180 km2, kas ir lielākais pasaulē.
Gada notece - 5520 km3, arī lielākā pasaulē.
Saneši - 1 miljards t.

Ģeogrāfija. Satekupes Maraņona un Ukajali sākas Peru Andos, satek uz DR no Ikitosas, veidojot Amazoni, kuras nosaukums līdz Riunegras ietekai ir Solimoinsa. Tālāk lejāk tek pa purvaino un mežaino Amazones zemieni
Krastos 3 terases: augšējā (terra firma) neapplūst, vidējā (varzea) applūst lielos plūdos apakšējā (igapo) pārplūst uzplūdienos.
350 km attālumā no Atlantijas okeāna veido vienu no lielākajām deltām pasaulē - ap 100 000 km2. Pie ietekas liela sala Maraža, ko atdala plašā Paras atteka.
Amazones dziļums vidustecē - ap 70 m (pie Obidusas 135 m), platums - 5 km. Lejtecē dziļums 15-45 m, platums 15-20 km.

Vēsture. Amazones deltu atklājis spānis V.Pinsons 1500.gadā.
XVI gs. vidū spāņu konkistadori bija nostiprinājušies Dienvidamerikas kontinenta piekrastē un sāka apgūt teritorijas kontinenta iekšienē. Tā tika atklāta upe, kurai piešķīra Amazones nosaukumu - tam bija dibināts iemesls.
1541.gadā Inku impērijas iekarotāja Pizarro brālis Francisko Pizarro Gonsālo organizēja ekspedīciju Eldorado meklēšanai - protams, spāņus interesēja zelts. Ekspedīcijas sastāvā bija konkistadors un ceļotājs (t.i. avantūrists) Fransisko de Oreljana. Viņam tika uzdots nobraukt pa vienu no upēm, ko ekspedīcija bija atklājusi, jo indiāņi bija stāstījuši, ka dažu dienu braukuma attālumā ir vieta, kura daudz zelta un pārtikas. Visdrīzāk, indiāņi gluži vienkārši būs gribējuši tikt vaļa no nelūgtajiem viesiem, tomēr, lai nu kā, Oreljana ar vīriem devās ceļā. Protams, neatrada ne zelta, ne pārtikas. Pēc tam Oreljana nolēma doties tālāk patstāvīgi, pametot Pizarro komandu, jo dikti jau nu gribējās atrast Eldorado. Rezultātā Oreljanas vienība 1542.gada februārī izpeldēja lielā upē, par kuru spāņi iepriekš nebija neko zinājuši. Nolēma uzcelt lielāku kuģi un doties pa to tālāk.
Kādas apstāšanās laikā konkistadoriem uzbruka neparasta indiāņu vienība - aculiecinieki apgalvoja, ka indiāņus vadījušas gaišādainas sievietes ar gariem matiem, bruņotas šaujamlokiem un kaujā cīnījušas kā "desmits indiāņu." Pēc kaujas indiāņi stāstījuši, ka šīs sievietes dzīvojot akmens mājās vairāku dienu gajuma no šīs lielās upes. Viņām arī esot daudz zelta un sudraba. Piedzīvotais tā ietekmējis spāņus, ka atklāto lielo upi nodēvējuši par Amazoni - mītisko sengrieķu kareivīgo sieviešu vārdā.
Tomēr ne Oreljana, ne arī citi spāņu avantūristi neatrada nekādas amazoņu pēdas reģionā. Daži pētnieki uzskata, ka spāņiem uzbrukuši indiāņi, kas bija krāsojuši ķermeni baltā krāsā. Ta ka šis gadījums tā arī palicis mīklains līdz pat mūsdienām.
Brīnišķīga grāmata latviešu valodā - Artūrs Lielais, "Lejup pa Amazoņu upi," 1976.g.

Amazones lietus mežos, Kolumbijā, 2020. gadā atklāta viena no pasaulē lielākajām aizvēsturisko klinšu zīmējumu kolekcijām. Arheologi, kuri nodēvējuši savu atklājumu par Seno cilvēku Siksta kapelu; tur ir atraduši desmitiem tūkstošu dzīvnieku un cilvēku zīmējumu, kas izveidoti uz klintīm pirms 12 500 gadiem vairāk nekā 12 kilometru garumā.
Pētnieki uzskata, ka zīmējumi ir tik seni, jo tajos ir attēloti dzīvnieki, kas izmira ledus laikmetā, piemēram, mastodonts, kas ir aizvēsturisks ziloņa radinieks un kurš Dienvidamerikā nav dzīvojis vismaz 12 000 gadu. Ir arī attēli ar jau izmirušu kamieļu sugu, milzu sliņķiem un zirgiem no ledus laikmeta. Zīmējumos redzamas zivis, bruņurupuči, ķirzakas un putni, kā arī cilvēki, kas dejo vai ir sadevušies rokās, un dažādas citas ainas.
Vieta, kur klinti atrada, ir tik nomaļa, ka pēc divu stundu brauciena no Sanhosē del Guavijas arheologu komanda vēl apmēram četras stundas devās ceļā kājām. 

Pētniekiem ar dažādu moderno tehnoloģiju palīdzību ir izdevies atrast arī seno civilizāciju mājvietas – plašu un sen pamestu apļveida un taisnstūrveida ciematu tīklu, kas varētu būt izveidots no 1300. līdz 1700. gadam. Ir atklāti 25 apļveida pilskalnu ciemati un 11 taisnstūrveida pilskalna ciemati. Diemžēl, 15 pilskalnu ciemati bija tik slikti saglabājušies, ka tos nevarēja iedalīt ne apļveida, ne taisnstūrveida kategorijā. Apļveida pilskalnu ciemu vidējais diametrs bija 86 metri, savukārt taisnstūrveida ciemati bija mazāki, ar vidējo garumu ap 45 metriem.
Ciematu analīzē pētnieki ir secinājuši, ka to iedzīvotāji bija rūpīgi izplānojuši pārvietošanās ceļus. Katrā apļveida pilskalnu ciematā bija divi galvenie ceļi, kas bija plati un dziļi, un mazāki ceļi, kas veda uz tuvējiem strautiem. Kā arī būtiski minēt, ka lielākā daļa ciematu atradās tuvu viens otram - tikai aptuveni 4,4 kilometru attālumā. Galvenie ceļi bieži savienoja vienu ciematu ar otru, tā radot plašu kopienas tīklu lietus mežā.

Baseins. Unikāla un neaizstājama ekosistēma, pasaulē lielākie tropu meži, kas aizņem 10% planētas teritorijas - 7 000 000 kvkm (9 valstu teritorijās), no tiem 5 500 000 km2 tieši meži, kas atrodas 7 valstu teritorijās (Brazīlijā - 60%, Peru - 13%, Kolumbijā - 10%,  Venecuēlā, Ekvadorā, Bolivijā, Gajānā, , Surinamā, Gviānā). Tas ir īpašs biotops, kas lielā mērā rūpējas par  klimata un hidroloģiskā cikla stabilitāti gan lokālā, gan arī vispasaules merogā.  Tieši Dienvidamerika tas nodrošina zemes auglību un ūdens resursu pietiekamību visā reģionā.
Apdraud mežu ugunsgrēki.
Apmēram 20 pieteku, 1500-3500 km garas.
Labā krasta: Žavari, Žurva, Purusa, Madeira, Tapažosa, Šinga, Tokantinsa.
Kreisā krasta: Isa, Žapura, Riunegra.
Uzplūdi labā krasta pietekās galvenokārt no oktobra-martam, kreisā krasta aprīļa-oktobrim.
Maksimālais caurplūdums lejtecē 300 000 m3/s, minimālais - ap70-80 tūkstošiem m3/s.
Plūdmaiņas izplatās 1400 km, grīvā 4-5 m augsts paisuma vilnis (amazunu).

Daba. Upē bagāta flora un fauna: ap 2000 zivju sugu, Amazones delfīni, čūskas, krokodili, grīvā lamantīni.
Izplatīts augs - karaliskā viktorija. 
Amazones tropu meži ir lielākie džungļi pasaulē, kas aizņem 5,5 miljonus kvadrātkilometru. Tā ir mājvieta tūkstošiem augu un savvaļas dzīvnieku sugu un miljoniem kukaiņu. Ne velti lietus meži jau vairākus gadu simtus vilina pētniekus un piedzīvojumu meklētājus no visas pasaules.
Daudzas no vēl nezināmajām koku sugām, visticamāk, ir unikālas Amazonei un reģioniem, kur Andu kalni satiekas ar tropu mežiem.

Upes transports. Baseina ūdensceļi ir vairāk kā 25 000 km. Līdz Manausai (1690 km) starptautisks kuģošanas režīms, pieejama okeāna kuģiem.
Ostas: Ikitosa (Peru); Manausa, Makapa, Belena (Brazīlija).
Energoresursi - ap 280 GW, tos gandrīz neizmanto.

Saites.
Dienvidamerika.
Atlantijas okeāns.