Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Abinieku klase, abinieki

Amphibia.
Mugurkaulnieku pārstāvji, kurus evolūcijas teorija uzskata par posmu starp zivīm un rāpuļiem, jo tie elpo gan ar žaunām, gan ar plaušām (dažādās kombinācijās).

Taksonomija. Pieder Mugurkaulnieku tipam, iedalās 3 kārtās: sliekabinieki;
                                                                                                    astainie abinieki;
                                                                                                    bezastainie abinieki.      

Evolūcija. Evolūcijas teorija abiniekus uzskata par posmu starp zivīm un rāpuļiem, jo tie elpo gan ar žaunām, gan ar plaušām (dažādās kombinācijās).Cēlušies devonā no saldūdens bārkšspurēm (dzīvoja periodiski izžūstošās ūdenstilpnēs), kam bija plaušas un rāpošanai piemērotas pāru spuras (no tām izveidojās kājas). Pāreju uz sauszemi veicināja jaunas barošanās iespējas (jau bija sauszemes bezmugurkaulnieki) un konkurentu trūkums. 
Abinieki uzplaukumu sasniedza karbona un perma periodā. Nozīmīgas izmirušās abinieku grupas: stegocefāļi, labirintodonti, ihtiostegāļi.

Pirmā un primitīvākā sauszemes mugurkaulnieku grupa, kas vēl nav pilnīgi pielāgojusies sauszemei un ir saglabājusi saistību ar ūdens vidi. Olām nav aizsargapvalka pret izžūšanu, tās var attīstīties tikai ūdenī, retumis tās uz sauszemes īpaši aprūpē vecāki.
Kāpuri dzīvo saldūdeņos un elpo ar žaunām. Attīstās pārvēršoties.

Apraksts. Pieaugušo abinieku āda ir kaila un plāna, tajā ir gļotu dziedzeri (samitrina ādu)  un indes dziedzeri (sargā abiniekus no ienaidniekiem un mikrobiem).
Elpo ar plaušām un caur ādu.
Sirdij 2 priekškambari un 1 kambaris. Jaukta asinsrite: labajā priekškambarī ieplūst ne vien venozās, bet arī arteriālās asinis no ādas; arteriālās asinis no plaušām ieplūst kreisajā priekškambarī.
Nelielo plaušu un jaukto asiņu dēļ  ķermenis saņem maz skābekļa, tāpēc vielmaiņa ir zema un ķermenī rodas maz siltuma, kas caur plāno ādu viegli aizplūst. Abinieki ir aukstasiņu dzīvnieki, to ķermeņa temperatūra atkarīga no  apkārtējās vides.
Pārtiek galvenokārt no kukaiņiem, to kāpuriem, tārpiem, gliemjiem, vēžveidīgajiem. Abinieki ir derīgi, jo iznīcina kaitīgos bezmugurkaulniekus un noder par barību daudziem derīgiem dzīvniekiem.

Izplatība. Sastopami visā pasaulē, bet visvairāk siltajos un mitrajos tropu mežos. 

Latvijā aizsargājamie abinieki: Lielais tritons, Zaļais krupis, Brūnais varžkrupis.

Pie tiem pieder:
      Krupji.
      Salamandras.
      Tritoni.
      Vardes.
     
u.c.

Saites.
Mugurkaulnieki.