Anatomija, cilvēka
- Detaļas
- Skatīts: 339
Anatomijas nozare, kas pēta cilvēka uzbūvi.
Vēsture. Gandrīz 2 gadu tūkstošus anatomijas attīstību kavēja kristīgā baznīca un jauni atklājumi radās tikai Jaunajos laikos. Baznīcas kalpi vispār vērsās pret mācību par slimību dabisku izcelšanos, brīdināja no vēršanās pie ārstiem un stāstīja, ka medicīnas zinātnes priekšraksti "runā pretī debess zināšanām, nomodam un lūgšanai." Reliģiskie sludinātāji aizliedza zinātniekiem veikt līķu anatomisko sekciju, jo tas traucēšot mirušajiem celties augšā "pastardienā."
Tomēr itāļu zinātnieks A.Vezālijs ar lielām grūtībām saņēma atļauju anatomizēt noziedzniekus pēc nāves sodu izpildīšanas. Tādejādi viņš veica cilvēka līķu sekcijas un konstatēja, piemēram, ka melnsvārču apgalvojumi par to, ka vīrietim ir par vienu ribu mazāk nekā vīrietim, neatbilst patiesībai. Viņš neatrada arī īpašo kaulu, kas, atkal pēc melnsvārču stāstītā, esot mirušā vēlākās augšāmcelšanās kodols. Tā viņš 1543.gadā radīja anatomijas pamatus.
Par visu to spāņu inkvizīcija piesprieda zinātniekam nāves sodu. Vienīgi pateicoties karaļa Kārļa V aizbildnībai, šo sodu aizstāja ar grēku nožēlošanas ceļojumu uz Palestīnu.
M.Servets (Spānija) 1540.gadā aprakstīja mazo asinsrites loku.
Saites.
Anatomija un anatomi.
