Burboņu dzimta
Franciski - Bourbons.
Spāniski - Borbones.
Itāliski - Borboni.
Plaši sazarota Rietumeiropas valdnieku dzimta, kuras monarhi valdījuši Austrijā, Francijā, Spānijā u.c.
Francijā Burboni valdīja 1589.-1792.g., 1814.-1815.g., 1815.-1830.g.
Spānijā Burboni valdīja 1700.-1808.g., 1814.-1868.g., 1874.-1931.g.
Abu Sicīliju karalistē Burboni valdīja 1735.-1805.g., 1814.-1860.g.
Parmas un Pjačencas hercogistē Burboni valdīja 1748.-1802.g., 1847.-1859.g.
Burbonu dinastiju nodibināja Francijas karalis Indriķis IV (1589.-1610.g.). Ievērojamākie pārstāvji: Ludviķis XIV (1643.-1715.g.), Ludviķis XV (1715.-1774.g.), Ludviķis XVI (1774.-1792.g.). Lielā franču revolūcija gāza Burbonu dinastijas varu Francijā. 1814.gadā to atjaunoja Ludviķis XVIII (1814.-1815.g. un 1815.-1824.g.). Pēc Jūlija revolūcijas 1830.gadā Burbonu dinastija izbeidzās.
1975.gadā Burbonu dinastija atjaunota Spānijā.
Nospiedums civilizācijā.
Burboņu pils. Pils Francijā.
Burboņu kodekss. Acteku kodekss.
