Beļinskis, V (1811.-1848.g.)
"Vēstule Gogolim:" "Vai patiesi Jūs nezināt, ka visa krievu sabiedrība un krievu tauta nicina mūsu garīdzniecību?... Vai pops visiem krieviem Krievzemē nav rijības, skopuma, līdēja pieglaimības, nekaunības pārstāvis?... Jūsu vārdiem runājot, krievu tauta ir pati reliģiozākā pasaulē, - meli!... Ielūkojieties vērīgāk, un jūs redzēsiet, ka tā pēc savas dabas ir dziļi ateistiska tauta."
Baznīcas kalpi rakstīja denunciācijas par V.Beļinski.
"...vārdos dievs un reliģija es redzu tumsu, tumsonību, važas un pātagu un mīlu tagad šos divus vārdus tāpat kā tiem sekojošos četrus."
"Zinu, ka viduslaiki ir dižens laikmets, saprotu viduslaiku svētumu, dzeju, grandiozitāti, reliģiozitāti; bet man patīkamāks XVIII gadsimts - reliģijas krišanas laikmets."
"Krievija saskata savu glābiņu ne misticismā, ne askētismā, ne piētismā, betcivilizācijas, izglītības un humānisma panākumos. Tai vajadzīgi nevis sprediķi (diezgan tā dzirdējusi tos!), nevis lūgšanas (diezgan tā skaitījusi tās!), bet tas, lai tautā pamostos cilvēka pašcieņas jūtas, kas gadsimtiem ilgi zudušas dubļos un mēslos, - tiesības un likumi, kas atbilst nevis baznīcas mācībai, bet veselajam saprātam un taisnīgumam, un pēc iespējas stingra to izpildīšana."
