Bruņinieku tiesības
Vāciski - Ritterrecht.
Baltijas novada feodālo tiesību sistēma, kas tiesiski nostiprināja feodālo zemes īpašumu un bruņinieku kārtas privilēģijas.
Tiesības izveidojās Livonijā. Senākās Bruņinieku tiesības (XIV gs.) ietvēra pārstrādātas Dānijas karaļu Valdemāra II un Ērika VI lēņu tiesības, kas papildinātas ar dažām "Sakšu spoguļa" normām.
Vidējās Bruņinieku tiesības (XV-XVI gs.) ir pārstrādātas senākās Bruņinieku tiesības, kas papildinātas ar "Sakšu spoguļa" tiesību institūtiem un pielāgotas vietējiem apstākļiem.
Sistemātiskās Bruņinieku tiesības (XVI-XVII gs.) ir vidējo bruņinieku tiesību pārstrādājums.
Šie krājumi izdoti senvācu valodā. Pēc Livonijas sabrukuma baltvācu bruņinieki savu tiesību sistēmu saglabāja poļu un zviedru laikos, kā arī Krievijas impērijā. Bruņinieku tiesību normas ietvertas "Baltijas vietējo likumu kopojumā" (1845.g., 1864.g.). Tās daļēji saglabājās līdz pat Oktobra apvērsumam 1917.gadā.
