Behaisms
Reliģiska mācība, kas kā pretstats babismam radās Irānā.
Persiešu tirgotājus stipri satrauca babīdu sacelšanās, kuras dalībnieki cīnījās pret feodālo iekārtu, kā arī pret privātīpašumu. Turpretī radusies behaisma mācība sankcionēja privātīpašumu. Behaisma dibinātājs bija Mirza Huseins Ali, kas uzstājas Baba pēcteča vietā. Savu darbību viņš uzsāka Bagdādē, turienes bebīdu vidū. Viņš sevi pasludināja par "to, ko parādīs Dievs," kā Baba "Bejanā" bija nosaukts viņa nākamais pēctecis, tā darba pabeidzējs. Kā tāds viņš sevi sāka dēvēt par Behaullu ("Dieva spožums"). Turpmāk viņš uzdevās par Dieva iemiesojumu, t.i. kļuva par dzīvu dievu saviem piekritējiem - behaītiem.
Behaītu mācības pamati izklāstīti grāmatā "Kitabe akdes" ("Vissvētākā grāmata"), ko Behaulla sastādījis Akā (Palestīna) XIX gs. 70.gados. Šī grāmata, pēc tās autoru domām, aizstāj Korānu un "Bejanu." 1892.gadā Behaulla nomira Akā. Par behaītu augstāko vadītāju kļuva viņa dēls Abāss Efendi (1844.-1921.g.), kurš sevi sauca par Abdulbehu ("spožuma vergs").
Saskaņā ar "Kitabe akdes" visi cilvēki, neatkarīgi no rases, tautības un sociālā stāvokļa ir brāļi. Tāpēc starp tiem nedrīkst būt ne karu, ne šķiru cīņas. Tiek atceltas sarezģītās musulmaņu ceremonijas, kuru pildīšana atrauj no nodarbes. Tai pašā laikā behaismam raksturīga komforta un pat greznības attaisnošana. Līdz ar to tika noteikti bargi sodi privātīpašuma tiesību pārkāpējiem - cietumsods, kauna zīmes iededzināšana, nāvessods. netika pieļauta ne vien sacelšanās pret varas orgāniem, bet arī aģitācija pret tiem un to darbības kritika. Behaisma dibinātāji uzskatīja, ka jebkura brīvības izpausme "noved pie jukām, kuru liesmu nevar apdzēst." Brīvība, pēc viņu domām, piemīt dzīvniekiem, bet cilvēkam jāpakļaujas pastāvošajiem likumiem.
Tāda mācība nevarēja plaši izplatīties tautas masās. Par dedzīgiem behaisma piekritējiem kļuva persijas kompradori.
Saites.
Islāma sektas.
