Bunkurs
Bunker (angļu val.).
Pašizkrāvējtvertne beramu vielu vai biezu šķidrumu glabāšanai, pārkraušanai un dozēšanai. Arī slēgta aizsardzības būve pastāvīgo nocietinājumu sistēmā.
Noliktavu bunkuru piepilda no augšas un iztukšo no apakšas, izmantojot glabājamās vielas pašsvaru. Visbiežāk bunkurus izgatavo no metāla vai dzelzsbetona, tā apakšdaļu izveido ar slīpām sienām un pierīko aizvaru vai dozatoru, lai regulētu vielas izplūdes daudzumu, kā arī palīgmehānismus to uzpildei, iztukšošanai un apsildei. Bunkurus ar tilpumiem no da;ziem kubikmetriem līdz vairākiem tūkstosiem kubikmetru plaši izmanto kalnrūpniecībā, ķīmiskajā un būvmateriālu rūpniecībā. Mašīnbūvē bunkurus lieto sīko detaļu apstrādes automātu barošanai, pierīkojot tiem detaļu orientēšanas automātiku.
