Buras
No blīva izturīga augu vai mākslīgās šķiedras auduma gabaliem sašūtas noteiktas formas plaknes, ar kurām pārveido vēja enerģiju un liek tai pārvietot plostus, laivas, jahtas un kuģus.
Aptekot buru profilu uzplūdes leņķī alfa, vējs izraisa aerodinamisku cēlējspēku Y un frontālās pretestības spēku X. Summējot X, kas vērsts šķietamā vēja (t.s.vimpeļvēja) virzienā, un Y (darbojas perpendikulāri X), dabū buru plaknei perpendikulāri pieliktu kopspēku R. Tā komponente braukšanas virzienā (V) dzen transportlīdzekli uz priekšu, bet perpendikulāri vērstais spēks D izraisa transportlīdzekļa dreifu un sānsveri. Buras paceļ (tekalē), nolaiž un vada ar takelāžas palīdzību.
Buru malas,ko sauc par liķiem (līkiem), ietverot gropē, piesienot vai nostiprinot ar citādiem paņēmieniem, stiprina pie gafeles, masta, rājas, štagas. Vētrā buru platību samazina, tās rēvējot vai nolaižot.
Vēsture. Pirmās buras izgatavotas, radot pretestību vējam ar zariem, lapām, zāļu pinumiem vai ādām.
Senajā Ēģiptē buras lietotas jau apmēram 6000.g.pmē.
Arābi apmēram II g.tk.pmē. izgudroja tagad t.s. latīņu buras. Tas bija kardināls uzlabojums, jo deva iespēju buru kuģiem pārvietoties arī pret vēju.
Apmēram līdz XII gs. beigām buras lietoja galvenokārt tikai kā papilddzinēju airu kuģiem.
Vējam kļūstot par jūrniecības galveno enerģijas avotu, svarīgākais jauninājums XIII-XV gs. bija buru kopējā laukuma palielināšana, paceļot tās vairākos mastos un vairākos stāvos.
Visaugstāko attīstību buru tehnika sasniedza XIX gs, parādoties kliperiem. Tad arī, ar reģionālām atšķirībām, nostabilizējās buru nosaukumi. Tie tika ņemti galvenokārt no holandiešu, angļu un vācu valodām, kas atvasināti galvenokārt no takelāžas elementa, pie kura bura piestiprināta, vai arī no buras atrašanās vietas.
XIX-XX gs. plaši sāka ieviest kuģus ar mehāniskiem dzinējiem un buru nozīme krasi samazinājās.
Sakarā ar enerģētisko krīzi un cnetieniem mazināt apkārtējās vides piesārņošanos interese par buru kuģiem atdzimst. Izstrādāti buru kuģu projekti - buru kuģi ar mehanizētu un elektronizētu buru vadību.
Buras var klasificēt pēc tipa - rājtakelētās jeb taisnās buras, ko stiprina perpendikulāri kuģa diametrālajai plaknei, slīpās - diametrālās plaknes virzienā. Slīpās buras iedala klīveros, latīņu, gafeltakelētajās burās un štagburās. Klasifikācija pēc formas - taisnstūra, trapecveida, trijstūra, pēc stiprinājuma - pie masta, rājas vai štagas, funkcijām - pamata jeb galvenās, vētras un papildu buras u.c. īpatnībām.
1 - augšējais liķis.
2 - pīķstūris.
3 - gafele.
4 - pakaļējais liķis.
5 - vīles.
6 - latkabata.
7 - rēviente.
8 - rēvsaites.
9 - šotstūris.
10 - grotbomis.
11 - apakšējais liķis (b gadījumā ievilkts grotbomja gropē).
12 - halzstūris.
13 - masts.
14 - reilīne (marlīne) buras piestiprināšanai pie takelāžas apaļkokiem.
15 - priekšējais liķis.
16 - klauvstūris.
17 - slīdņi buras piestiprināšanai pie masta.
18 - fallstūris.
1 - ārējais klīvers.
2 - klīvers.
3 - iekšējais (vidējais) klīveris.
4 - fokstengas štagbura.
5 - foks (fokbura).
6 - apakšējā fokmarsbura.
7 - augšējā fokmarsbura.
8 - apakšējā fokbrambura.
9 - augšējā fokbrambura.
10 - fokvirsbrambura.
11 - grots (grotbura).
12 - apakšējā grotmarsbura.
13 - augšējā grotmarsbura.
14 - apakšējā grotbrambura.
15 - augšējā grotbrambura.
16 - grotvirsbrambura.
17 - grotštagbura.
18 - grotstengas štagbura.
19 - grotbramstengas štagbura.
20 - bezāns (bezānbura).
21 - apakšējā bezānmarsbura.
22 - augšējā bezānmarsbura.
23 - apakšējā bezānbrambura.
24 - augšējā bezānbrambura.
25 - bezānštagbura.
26 - bezānstengas štagbura.
27 - bezānbramstengas štagbura.
28 - kontrbezāns.
29 - fokgafeltopbura.
30 - grotgafeltopbura.
31 - bezāngafeltopbura.
1 - galvenā bura (atkarībā no masta: foks jeb fokbura, grots jeb grotbura, bezāns jeb bezānbura.
2 - marsbura: 2a - apakšējā marsbura,
2b - augšējā marsbura.
3 - brambura: 3a - apakšējā brambura,
3b - augšējā brambura.
4 - virsbrambura (reilbura).
5 - skaibura.
6 - mēnessbura (mūnsele).
Atkarībā no masta šos nosaukumus papildina ar masta nosaukumu, piemēram, grotmasta virsbrambura jeb grotvirsbrambura, fokmasta bombrambura jeb fokbombrambura, bezānmasta bombrambura jeb bezānbomrambura.
Buras Latvijā. Latvijā, domājams, buras sāka lietot XII gs. beigās - XIII gs. sākumā.
XVII gs. būvētiem kuģiem tās austas Skrundā, Vecsaulē, Vircavā.
