Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Basteta

Basta, Basteta.

Senēģiptiešu prieka, jautrības, līksmības, mīlestības, sievietes skaistuma un mājas pavarda dieve. Tās simboliskais un svētais dzīvnieks - kaķis. 

Sinonīmi un analogi. Senie grieķi Bastu identificēja ar Artemīdu.

Ikongrāfija. Mākslā Basta attēlota, kā sieviete ar kaķa galvu.

Vēsture. Dievietes Bastas galvenais kulta centrs atradās Bubastijā. Tur viņai bija uzcelts grezns templis.
Hērodots apraksta Bastetai veltīto jautro un vaļīgo karnevālu V gs.pmē.: „Dodoties uz šo karnevālu, vienā laivā kopā brauc daudz sieviešu un vīriešu. Dažas sievietes šķindina zvaniņus, daži vīrieši spēlē flautas, bet pārējie dzied un sit plaukstas. Ja ceļā gadās pilsētas, viņi piestāj krastā, vairākas sievietes izkāpj malā, apsaukā un izsmej vietējās sievietes, bet pārējās dejo un ceļ augšā svārkus. Tā viņas dara katrā pilsētā un, kad ierodas ceļa mērķī, ir izdzērušas vairāk vīna nekā visa gada laikā. Vietējie stāsta, ka šādā gadskārtējā ceļā dodas ap 700 000 vīriešu un sieviešu, kā arī bērnu.” Skaitlis, protams, ir stipri apšaubāms, tomēr par Bastas lielo popularitāti senajā Ēģiptē liecina paraža mumificēt mirušos kaķus un apglabāt īpašā nekropolē Bubastijā. Turklāt senajā Ēģiptē kaķa nogalināšana bija smags, sodāms pārkāpums.
Hērodots raksta: "Ugunsgrēka gadījumā brīnišķas lietas notiek ar kaķiem. Ēģiptieši nemaz nepūlas dzēst degošo ēku, bet apstājušies tai apkārt, uzmana kaķus, taču kaķi izlavās cauri un metas ugunī, un ēģiptieši ir ļoti noskumuši, ja tas kaķiem izdodas. Ja kādā namā aiz vecuma vai slimības nobeidzās kaķis, visi šā nama iedzīvotāji nodzen uzacis... Nobeigušos kaķus aizved uz īpašām svētnīcām, tur iebalzamē un tad aprok Bubastes pilsētā..."

Teoloģija. Prieka un līksmības dieviete. Basta bieži tika identificēta ar dievietēm: Mutu, Tefnutu, Hatoru un Sehmetu.

Aplūkojamie objekti.
Aleksandrijas svētnīca. Par šādas svētnīcas atklāšanu paziņoja 2010.gada janvārī. Šādas svētnīcas pastāvēšana Aleksandrijā liecina par to, ka senos ēģiptiešu dievus turpināts godāt arī grieķu Ptolemaju laikos, un tas esot piederējis Ptolemaja III sievai Berenikei II. Vēlākos laikos svētnīca izmantota par būvmateriālu ieguves vietu, jo iztrūkst ļoti daudz akmens bloku. 

Saites.
Senēģiptiešu mitoloģija.