Biruni, Al (973.-1048.g.)
Abu-Reihan Muhammed ibn-Ahmed-al-Biruni.
Viens no izcilākajiem Austrumu zinātniekiem viduslaikos - astronoms, matemātiķis un dabaspētnieks, ģeogrāfs un mineralogs, vēsturnieks un filozofs. Tomēr visvairāk Biruni interesēja astronomija.
Dzīvesgājums. Al Biruni piedzima 973.gada 4.oktobrī (vai septembrī) netālu no senās Horezmas galvaspilsētas Kjatas (mūsdienu Uzbekija).
Horezmā Biruni pavadīja bērnību un jaunības gadus. Biruni pasaules uzskata veidošanos pozitīvi ietekmēja Horezmas augstais kultūras un zinātniskās domas līmenis. Biruni saņēma vispusīgu izglītību, apguva vairākas svešvalodas. 22 gadu vecumā Biruni bija kļuvis par astronomu. Pateicoties savai milzīgajai darba gribai, pacietībai, labajai atmiņai un novērošanas spējām, Biruni bija ieguvis plašas zināšanas.
Pirmā lielākā Biruni uzrakstītā grāmata ir „Seno tautu hronoloģija.” Grāmatā zinātnieks apvienojis iepriekšējo paaudžu astronomiskos datus ar personīgajiem novērojumiem, aprakstījis grieķu, romiešu, persiešu, žīdu un citu tautu svētkus. Šajā grāmatā Biruni parāda sevi kā pastāvīgu zinātnieku, arābu, persiešu un sīriešu zinātniskās literatūras pazinēju. Šī grāmata Biruni padarīja slavenu un viņa slava strauji izplatījās Austrumos. Biruni kļuva par „Mamuna akadēmijas” vadošo locekli (Mamuns II bija Horezmas šahs). Šajā laikā akadēmijā strādāja izcilākie Austrumu zinātnieki.
Biruni kritiski izturējās pret Ptolemaja ģeocentrisko sistēmu. Viņš jau 500 gadus pirms Kopernika izteica pareizas atziņas par Saules sistēmas uzbūvi. Biruni uzskatīja, ka ir iespējama Zemes rotācija ap Sauli. Tātad zinātnieks deva priekšroku heliocentriskajai sistēmai. Viņs kategoriski apgalvoja, ka Zemei ir lodveida forma. Pamatojoties uz šo postulātu, Biruni, precīzāk nekā to bija izdarījis Eratostēns, aprēķināja Zemes lielumu.
Biruni cīnījās pret reliģijas iejaukšanos zinātnes lietās. Viņš kritizēja reliģisko pasaules uztveri. Zinātnieks uzskatīja, ka dabā viss eksistē un mainās saskaņā ar pašas dabas likumiem, nevis pateicoties dievišķam spēkam. Biruni bija pārliecināts, ka ticība noslēpumainajiem spēkiem, kas it kā eksistē dabā, radusies no dabas likumu nezināšanas.
Par šādu uzskatu paušanu Biruni iemantoja musulmaņu fanātiķu naidu. Tie sāka vajāt zinātnieku. Trīs reizes zinātnieks bija spiests pamest dzimteni un dzīvot trimdā.
1030.gadā Biruni uzrakstīja savu slaveno grāmatu „Indija,” kurā viņš apraksta astronomisko zinātņu, ģeogrāfijas, vēstures, filozofijas un citu zinātņu attīstību Indijā.
Pēc sultāna Masuda pasūtījuma Biruni uzrakstīja astronomijas enciklopēdiju, kura tika nosaukta par „Mas̔uda Kanonu.” Kad šo enciklopēdisko darbu izlasīja sultāns Mas̔uda, viņš gribēdams zinātnieku par to bagātīgi atalgot, nosūtīja Biruni veselu kravu sudraba, kurš gan noraidīja sultāna dāvanu. Zinātnieks savu atteikumu pamatoja tā: „Šī krava mani atturēs no zinātniska darba, bet gudri ļaudis zina, ka sudrabs aiziet, bet zinātne paliek. Es sekoju prāta vēlējumiem un nekad nepārdošu nezūdošas zināšanas par īslaicīgu mānīgu spožumu.”
Miris 1048.gada 13.decembrī.
Biruni nozīme zinātnes vēsturē. Pirmais Vidējos Austrumos izteicis domu, ka Zeme griežas ap Sauli, noteicis Zemes apkārtmēru.
Par Biruni sekotājiem un darba turpinātājiem var uzskatīt persiešu zinātnieku, astronomu, dzejnieku un filozofu Omāru Haijamu (1040.- 1123.g. vai 1048.-1131.g.), izcilo uzbeku astronomu un valdnieku Ulugbeku (1394.-1449.g.) u.c.
Omārs Haijams savos astronomiskajos pētījumos izmantoja daudzus Biruni astronomiskos datus kā neapšaubāmi precīzus, jo augstu vērtēja izcilā zinātnieka autoritāti. Haijama un Biruni uzskatos ir daudz kopēja. Šī iemesla dēļ XI gs. pirmo pusi sauc par Biruni laikmetu, bet otro pusi - par Omāra Haijama laikmetu.
Uzbeku astronoms un valdnieks (viņš bija Timura mazdēls) Ulugbeks mantoja Biruni zinātniskās metodes un plaši izmantoja viņa darbus astronomijā.
Biruni bija viens no izcilākajiem agro viduslaiku zinātniekiem.
Darbi. Rakstijis par slāviem, Baltijas dzintaru.
„Seno tautu hronoloģija.” Pirmā zinātnieka grāmata. Tajā zinātnieks apvienojis iepriekšējo paaudžu astronomiskos datus ar personīgajiem novērojumiem, aprakstījis grieķu, romiešu, persiešu, ebreju un citu tautu svētkus. Šajā grāmatā Biruni parāda sevi kā pastāvīgu zinātnieku, arābu, persiešu un sīriešu zinātniskās literatūras pazinēju. Šī grāmata Biruni padarīja slavenu un viņa slava strauji izplatījās Austrumos.
„Indija.” Biruni savu slaveno grāmatu uzrakstīja 1030.gadā. Tajā viņš apraksta astronomisko zinātņu, ģeogrāfijas, vēstures, filozofijas un citu zinātņu attīstību Indijā. grāmatā pavisam ir 80 nodaļas, no kurām 40 nodaļas atvēlētas astronomijai. Biruni grāmata „Indija” arī mūsdienās tiek augstu novērtēta. XX gs. sākumā Pēterburgas universitātes profesors V.Rozens rakstīja: „Tas ir vienīgais sava veida piemineklis, kuram līdzīga nav visā Rietumu un Austrumu senajā, viduslaiku literatūrā. No šī darba vēdī īstas zinātnes elpa šī vārda mūsdienu izpratnē.”
„Masuda Kanons.” Uzrakstīja pēc sultāna Masuda pasūtījuma astronomijas enciklopēdiju, kura tika nosaukta par „Mas̔uda Kanonu.” Pašlaik šī darba rokraksti atrodas Berlīnes bibliotēkā, Britu muzejā Londonā, Bodlejas bibliotēkā Osksfordā un Indijas grāmatu krātuvēs.
"Astronomijas atslēga."
"Grāmata par hordu atrašanos aplī."
