Brazīlijas plakankalne
- Detaļas
- Publicēts 23 Jūnijs 2023
- Skatīts: 133
Portugāliski - Planalto do Brasil.
Plakankalne Dienvidamerikas austreņu daļā, galvenokārt Brazīlijā, galējie dienvidi - Urugvajā, DR - Paragvajā un Argentīnā, rieteņi - Bolīvijā.
Plakankalnes pamatā ir Dienvidamerikas platforma. ZR un austreņos atsedzas kristāliskie un metamorfie ieži, kas veido paugurainu peneplēnu ar atsevišķām atliku virsotnēm, tikai Atlantijas okeāna krastā paceļas stāvas, kāpļainu nomatu un erozijas saposmotas, kalnu grēdām līdzīgas serras - Mara grēda 1889 m, mantikeiras grēda 2787 m, ar plakanām virsotnēm (Bandeira -2890 m) un atsevišķi masīvi - "cukurgalvas" Pieatlantijas zemienē. Sanfranciskas labajā krstā 1500-2000 m augstas grēdas ar asu kori - Espinjasu grēdas.
parnaības un Paranas ieplakas pildītas ar ngulumiežiem un bazaltu - Paranas plato; pārsvarā viļņots līdzenums. Centrālajos un ziemeļu rajonos smilšakmens plakanvirsas atliku kalni - šapadas.
Dzelzs, mangāna, niķeļa, urāna rūdas, boksītu, zelta, kvarca, berilija, cirkonija, tantāla, niobija rūdas un ahāta atradnes.
Vidējā tempertūra janvārī no 22oC DR līdz 29oC ZA, maksimums 42oC; jūlijā no 12oC līdz 25oC, minimums -6oC. Nokrišņi 1400-2000 mm gadā centrālajā daļā, 1500-4500 mm austreņos, mazāk kā 500 mm ZA, 1000-1800 mm dienvidos (vienmērīgi dienvidos, pārējā teritorijā galvenokārt vasarā).
Upes - Sanfranciska, Tapažosa, Šinga, Tokantinsa, Parana, Parnaība - krāčainas, bagātas hidroenergoresursiem. Plakankalnes centrālajā daļā krūmu savannas - krūmu kampas un skrajmeži; sarkanās laterītu augsnes. Ziemeļu un ZR daļā mitrie tropiskie meži - hilejas; austreņos - tropiskie meži; dienvidos - jauktie (skuju koki un mūžzaļie lapu koki) un mūžzaļie meži, ieplakās bezkrūmu kampas, sarkanzemes; ZA - kserofītu un sukulentu skrajmeži (kātinga). Austreņu un dienvidu dalā dzīvnieki stipri iznīcināti, centrālajā daļā skudrulāči, bruņneši, mazambrieži, krēpjvilki, daudz grauzēju, nandu.
Saites.
Dienvidamerika.
