Brīvdomība
- Detaļas
- Skatīts: 348
Sabiedriskās domas virziens, kas aizstāv pasaules izziņas neatkarību no reliģijas un kritiski analizē reliģiskās dogmas.
Vēsture. Brīvdomības vēsturiskās formas bija antireliģiskais skepticisms, antiklerikālisms, deisms, panteisms un galu galā arī ateisms.
Termins "brīvdomība" (angļu freethinking) ieviesās XVIII gs. un pirmo reizi tika lietots deista Dž.A.Kolinsa 1713.gada "Traktātā par brīvdomību."
Brīvdomība aizsākās jau senajās vergturu valstīs, īpaši Senajā Grieķijā.
Viduslaikos brīvdomība izpaudās divējādās patiesības teorijā, kā arī dažādajās tautu reliģiskajās kustībās - ķecerībā.
Brīvdomība attīstījās renesanses, apgaismības un jauno laiku zinātnieku, filozofu, progresīvo domātāju un rakstnieku darbos, Brīvdoība kopumā nebija un arī nav konsekventa, jo reliģiskā kritika tajā ir vispārēja un abstrakta.
Mūsdienās brīvdomība organizatoriski noformēta Vispasaules Brīvdomātāju savienībā, kas 1880.gadā dibināta Briselē, un Starptautiskajā Humānistiskajā un ētiskajā savienībā, kas dibināta 1952.gadā Amsterdamā.
Ufologi un alternatīvie vēsturnieki bieži vien var tikt uzskatīti par īstiem mūsdienu brīvdomātājiem, jo kritizē un pārskata ne tikai reliģiskas, bet arī akadēmiskajā zinātnē pieņemtas dogmas.
Brīvdomība Latvijā. Latvijā ateismu un brīvdomību propagandēja biedrība "Brīvais vārds" un tās žurnāls "Brīvdomātājs" (1933.-1934.g.).
Saites.
Ufoloģija un ufologi.
