Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

 

Kūtadanta sutta

Sutta pitaka. Sīlakkhandha-vagga. Dīgha nikāya V

Priekšvārdi

Sutrā brahmanis Kūtadanta paredzējis veikt lielu ziedojumu upurēšanu, paredzot nokaut daudz vēršu, kazu, aitu – minētais skaitlis piecsimt no katra veida, protams, jāsaprot simboliski. Bet lai kā ar skaitu, Buda atrunā viņu no šā asiņainā upura, piedāvādams veikt apdāvināšanu un kā galveno – “iekšējo ziedojumu”, vai veikt apziņas attīstības ceļu.

Sutrā ir ļoti daudz (atzīstos, zināmā mērā... hm, pat kaitinoši) atkārtojumi, kā arī mūka attīstības ceļa apraksts, kas neatšķiras no tā, kas sniegts jau iepriekš tulkotajās (un aliens.lv publicētajās) sutrās. Tas skaidrojams ar literāru, precīzāk, recitēšanas stilu, jo sākotnēji tās tika nodotas sekotājiem mutvārdos. Un domāju, ka arī Budam nebija pārāk viegli pārliecināt brahmani atteikties no dzīvnieku upurēšanas – tāpēc atkārtoja vēl un vēl...

Sutru 1974. gadā no pāli krieviski tulkojusi Aleksandra Jakovļeviča Sirkina.

Imants Kore, pārcēlājs latviešu mēlē

***

1. Lūk ko es dzirdēju. Reiz Visgodājamākais, ceļodams pa Magadhas zemi ar lielu mūku pulku, piecsimt mūkiem, ieradās brahmaņu ciematā, ko sauc par Khanumatu, Magadhā. Un tur, Knanumatā Visgodājamākais apstājās Ambalattakā. Un tajā pašā laikā brahmanis Kūtadanta mitinājās Khanumatā – iedzīvotāju pilnā vietā, apveltītā ar ganībām, mežiem, ūdeni, graudiem – valdnieka piešķirtā, Magadhas valdnieks Senijs Bimbisara to viņam atdevis pilnā pārvaldīšanā, kā karalisku velti. Un tajā pašā laikā, pie brahmaņa Kūtadantas bija sagatavots liels ziedojuma upuris. Septiņsimt vēršu, un septiņsimt teļu, un septiņsimt teles, un septiņsimt kazas, un septiņsimt aunu bija aizvesti pie ziedojuma staba upurēšanai.

2. Un brahmaņi – namsaimnieki no Khanumatas padzirdēja: “Patiesi, godājamais vientuļnieks Gautama, Šakju dēls, no Šakju cilts, ceļodams pa Magadhu ar lielu mūku pulku, piecsimt mūkiem, pietuvodamies Khanumatai, apmeties Khanumatā, Ambalattkā. Un lūk par viņu, Godājamo Gautamu, stāsta šādus labus cildinājumus: “Viņš – Visgodājamākais, arhats, pilnīgi apgaismotais, labestības un zināšanām apveltīts, laimīgais, pasaules pazinējs, cilvēku kuriem nepieciešama vadība, nesalīdzināmais vadītājs, dievu un cilvēku skolotājs, Buda, Visgodājamākais. Viņš, visu redzošais un zinošais, māca dievu pasaulēs, Maras un Brahmas pasaulēs, vientuļnieku un brahmaņu pasaulē, dieviem un cilvēkiem, pazīdams un redzēdams tos paša acīm. Viņš sludina patiesību – izcilu sākumā, izcilu vidū, izcilu nobeigumā, tās garu un burtu, māca tās vienīgajā nevainojamā šķīstībā. Patiesi, labi satikt un redzēt vaigā arhatus, viņam līdzīgus.” Un lūk, brahmaņi – namsaimnieki no Khanumatas, savācās pulkā un atstājuši Khanumatu, pietuvojās Ambalatthai. 

3. Un tajā pašā laikā brahmanis Kūtadanta devās pusdienas atpūtā uz savas mājas augšējo terasi. Un brahmanis Kūtadanta redzēja kā brahmaņi – namsaimnieki no Khanumatas, savācās pulkā un atstājuši Khanumatu, pietuvojas Ambalatthai. To redzēdams, viņš vērsās pie apsarga: “Kāpēc gan, cienījamais apsarg, brahmaņi – namsaimnieki no Khanumatas, savācās pulkā un atstājuši Khanumatu, pietuvojas Ambalatthai?” – “Ir, godājamais, ceļojošs vientuļnieks Gautama, šakju dēls no šakju cilts. Ceļodams pa Magadhu ar lielu mūku pulku, piecsimt mūkiem, pietuvodamies Khanumatai, , apmeties Khanumatā, Ambalattkā. Un lūk par viņu, Godājamo Gautamu, stāsta šādus labus cildinājumus: “Viņš – Visgodājamākais, arhats, pilnīgi apgaismotais, labestības un zināšanām apveltīts, laimīgais, pasaules pazinējs, cilvēku kuriem nepieciešama vadība, nesalīdzināmais vadītājs, dievu un cilvēku skolotājs, Buda, Visgodājamākais”. Viņi pietuvojušies, lai satiktu to Visgodājamāko Gautamu.

4. Un brahmanis Kūtadanta teica sev tā: “Es taču esmu dzirdējis: Vientuļnieks Gautama zina [noteikumus] par trīskāršo veiksmīgo ziedojumu upurēšanas veikšanu un tās sešpadsmit piederumiem. Toties es nezinu par trīskāršo veiksmīgo ziedojumu upurēšanas veikšanu un tās sešpadsmit piederumiem, bet vēlos veikt diženo ziedojumu upurēšanu. Ko, ja es pievienošos pie vientuļnieka Gautamas un pajautāšu viņam par trīskāršo veiksmīgo ziedojumu upurēšanas veikšanu un tās sešpadsmit piederumiem. Un brahmanis Kūtadanta vērsās pie tā apsarga: “Tad, cienījamais apsarg, pieej pie brahmaņiem – namsaimniekiem no Khanumatas, un saki tā: “Godājamie, brahmanis Kūtadanta saka tā: “Lai godājamie pagaida, brahmanis Kūtadanta arī pievienosies, lai satiktu vientuļnieku Gautamu””. – “Labi, godājamais”. – apsargs piekrita brahmanim Kūtadantam, un piegājis brahmaņiem – namsaimniekiem no Khanumatas, teica: “Lai godājamie pagaida, brahmanis Kūtadanta arī pievienosies, lai satiktu vientuļnieku Gautamu”.

5. Un tajā pašā laikā daudzi simti brahmaņu atradās Khanumatā, kuri domāja: “Mēs piedalīsimies brahmaņa Kūtadantas dižajā ziedojumu upurēšanā”. Un tie brahmaņi padzirdēja: “Brahmanis Kūtadanta pievienosies, lai redzētu vientuļnieku Gautamu”. Un tad tie brahmaņi pietuvojās brahmanim Kūtadantam, teikdami: – “Vai taisnība, ka godājamais Kūtadanta pievienosies, lai satiktu vientuļnieku Gautamu?”
“Tāds ir mans nodoms, cienījamie. Es arī pievienošos, lai satiktu vientuļnieku Gautamu”.

6. – “Lai godājamais Kūtadanta nepievienojas, lai satiktu vientuļnieku Gautamu. Godājamajam Kūtadantam nevajadzētu pievienoties, lai satiktu vientuļnieku Gautamu. Ja godājamais Kūtadanta pievienosies, lai satiktu vientuļnieku Gautamu, tad mazināsies godājamā Kūtadantas slava, bet vientuļnieka Gautamas slava pieaugs. Tāpēc, ka tad godājamā Kūtadantas slava mazināsies, bet pieaugs vientuļnieka Gautamas slava, tad šī iemesla pēc godājamajam Kūtadantam nevajag pievienoties, lai satiktu vientuļnieku Gautamu, bet vientuļniekam Gautamam vajag pietuvoties, lai satiktu godājamo Kūtadantu. Jo godājamais Kūtadanta ir dižciltīgs no abām pusēm – gan mātes, gan tēva, – no tīras dzemdes, līdz pat septītajai senču paaudzei neaptraipīts, nevainojamas izcelsmes. Un ja godājamais Kūtadanta ir dižciltīgs no abām pusēm – gan mātes, gan tēva, – no tīras dzemdes, līdz pat septītajai senču paaudzei neaptraipīts, nevainojamas izcelsmes, tad šī iemesla pēc godājamajam Kūtadantam nevajag pievienoties, lai satiktu vientuļnieku Gautamu, bet vientuļniekam Gautamam vajag pietuvoties, lai satiktu godājamo Kūtadantu. Jo godājamais Kūtadanta ir bagāts, pārticis, pārvalda lielu īpašumu. Un ja godājamais Kūtadanta ir bagāts, pārticis, pārvalda lielu īpašumu, tad šī iemesla pēc godājamajam Kūtadantam nevajag pievienoties, lai satiktu vientuļnieku Gautamu, bet vientuļniekam Gautamam vajag pietuvoties, lai satiktu godājamo Kūtadantu. Jo godājamais Kūtadanta ir daudz lasījis, svētajos tekstos zinošs, sasniedzis pilnību trijās vēdās kopā ar vārdu izskaidrojumiem, norādījumos par rituālu, zilbju sadalīšanas zinībās, ar itihasu (indiešu svētās grāmatas) – piecās, prot izprast vārdu pēc vārda, pārzina gramatiku, sasniedzis izpratni spriestspējā par zīmēm uz diža cilvēka ķermeņa. Un ja godājamais Kūtadanta ir daudz lasījis, svētajos tekstos zinošs, sasniedzis pilnību trijās vēdās kopā ar vārdu izskaidrojumiem, norādījumos par rituālu, zilbju sadalīšanas zinībās, ar itihasu – piecās, prot izprast vārdu pēc vārda, pārzina gramatiku, sasniedzis izpratni spriestspējā par zīmēm uz diža cilvēka ķermeņa, tad šī iemesla pēc godājamajam Kūtadantam nevajag pievienoties, lai satiktu vientuļnieku Gautamu, bet vientuļniekam Gautamam vajag pietuvoties, lai satiktu godājamo Kūtadantu. Jo godājamais Kūtadanta ir skaists, acīm tīkams, sniedz iepriecinājumu, apveltīts ar augstāko skaistuma ķermeņa uzbūvi, lielisks kā Brahma, ar ķermeni kā Brahmam, ar lielisku redzamo veidolu. Un ja godājamais Kūtadanta ir skaists, acīm tīkams, sniedz iepriecinājumu, apveltīts ar augstāko skaistuma ķermeņa uzbūvi, lielisks kā Brahma, ar ķermeni kā Brahmam, ar lielisku redzamo veidolu, tad šī iemesla pēc godājamajam Kūtadantam nevajag pievienoties, lai satiktu vientuļnieku Gautamu, bet vientuļniekam Gautamam vajag pietuvoties, lai satiktu godājamo Kūtadantu. Jo godājamais Kūtadanta ir tikumīgs, augsti tikumīgs, apveltīts ar augstāko tikumību. Un ja godājamais Kūtadanta ir tikumīgs, augsti tikumīgs, apveltīts ar augstāko tikumību, tad šī iemesla pēc godājamajam Kūtadantam nevajag pievienoties, lai satiktu vientuļnieku Gautamu, bet vientuļniekam Gautamam vajag pietuvoties, lai satiktu godājamo Kūtadantu. Jo godājamais Kūtadanta pārvalda brīnišķīgu runu, ved brīnišķīgu runu, apveltīts ar jēgpilnu runu, skaidru, nevainojami plūstošu, labumu sniedzošu. Un ja godājamais Kūtadanta pārvalda brīnišķīgu runu, ved brīnišķīgu runu, apveltīts ar jēgpilnu runu, skaidru, nevainojami plūstošu, labumu sniedzošu, tad šī iemesla pēc godājamajam Kūtadantam nevajag pievienoties, lai satiktu vientuļnieku Gautamu, bet vientuļniekam Gautamam vajag pietuvoties, lai satiktu godājamo Kūtadantu. Jo godājamais Kūtadanta – daudzu skolotāju skolotājs, trīs simtu jauniešu apmāca svētajos tekstos, un daudzi jaunieši no dažādām pasaules pusēm, no dažādām zemēm nāk pie godājamā Kūtadanta, tiecoties pēc svētajiem tekstiem, alkdami izstudēt svētos tekstus. Un ja godājamais Kūtadanta – daudzu skolotāju skolotājs, trīs simtu jauniešu apmāca svētajos tekstos, un daudzi jaunieši no dažādām pasaules pusēm, no dažādām zemēm nāk pie godājamā Kūtadanta, tiecoties pēc svētajiem tekstiem, alkdami izstudēt svētos tekstus, tad šī iemesla pēc godājamajam Kūtadantam nevajag pievienoties, lai satiktu vientuļnieku Gautamu, bet vientuļniekam Gautamam vajag pietuvoties, lai satiktu godājamo Kūtadantu. Jo godājamais Kūtadanta ir vecs, daudz gadus nodzīvojis, sasniedzis sava dzīves ceļa nobeigumu, toties vientuļnieks Gautama gan jauns, gan tikai nesen sācis ceļot. Un ja godājamais Kūtadanta ir vecs, daudz gadus nodzīvojis, sasniedzis sava dzīves ceļa nobeigumu, toties vientuļnieks Gautama gan jauns, gan tikai nesen sācis ceļot, tad šī iemesla pēc godājamajam Kūtadantam nevajag pievienoties, lai satiktu vientuļnieku Gautamu, bet vientuļniekam Gautamam vajag pietuvoties, lai satiktu godājamo Kūtadantu. Jo godājamais Kūtadanta ieguvis cieņu, saņem godbijību, godu, Magadhas valdnieka Senijas Bimbasaras atzinību. Un ja godājamais Kūtadanta ieguvis cieņu, saņem godbijību, godu, Magadhas valdnieka Senijas Bimbasaras atzinību, tad šī iemesla pēc godājamajam Kūtadantam nevajag pievienoties, lai satiktu vientuļnieku Gautamu, bet vientuļniekam Gautamam vajag pietuvoties, lai satiktu godājamo Kūtadantu. Jo godājamais Kūtadanta ieguvis cieņu, saņem godbijību, godu, brahmaņa Pokkharasadas atzinību. Un ja godājamais Kūtadanta ieguvis cieņu, saņem godbijību, godu, brahmaņa Pokkharasadas atzinību, tad šī iemesla pēc godājamajam Kūtadantam nevajag pievienoties, lai satiktu vientuļnieku Gautamu, bet vientuļniekam Gautamam vajag pietuvoties, lai satiktu godājamo Kūtadantu. Jo godājamais Kūtadanta dzīvo Khanumatā – iedzīvotāju pilnā vietā, apveltītā ar ganībām, mežiem, ūdeni, graudiem – valdnieka piešķirtā, Magadhas valdnieks Senijs Bimbisara to [viņam] atdevis pilnā pārvaldīšanā, kā karalisku velti. Un ja godājamais Kūtadanta dzīvo Khanumatā – iedzīvotāju pilnā vietā, apveltītā ar ganībām, mežiem, ūdeni, graudiem – valdnieka piešķirtā, Magadhas valdnieks Senijs Bimbisara to [viņam] atdevis pilnā pārvaldīšanā, kā karalisku velti, tad šī iemesla pēc godājamajam Kūtadantam nevajag pievienoties, lai satiktu vientuļnieku Gautamu, bet vientuļniekam Gautamam vajag pietuvoties, lai satiktu godājamo Kūtadantu.

7. Kad tā tika pateikts, brahmanis Kūtadanta atbildēja tiem brahmaņiem: – “Uzklausiet, mani, cienījamie, kāpēc tieši mums nepieciešams pietuvoties, lai satiktu godājamo Gautamu, nevis godājamajam Gautamam nepieciešams pietuvoties, lai satiktu mūs. Jo vientuļnieks Gautama, cienījamie, dižciltīgs no abām pusēm – gan mātes, gan tēva, – no tīras dzemdes, līdz pat septītajai senču paaudzei neaptraipīts, nevainojamas izcelsmes. Un ja vientuļnieks Gautama, cienījamie, dižciltīgs no abām pusēm – gan mātes, gan tēva, – no tīras dzemdes, līdz pat septītajai senču paaudzei neaptraipīts, nevainojamas izcelsmes, tad šī iemesla pēc godājamajam Gautamam nevajag pietuvoties, lai satiktu mūs, bet mums vajag pietuvoties, lai satiktu godājamo Gautamu. Jo vientuļnieks Gautama, cienījamie, ceļo, atstādams vecāku lielo kopienu. Un ja vientuļnieks Gautama, cienījamie, ceļo, atstādams vecāku lielo kopienu, tad šī iemesla pēc godājamajam Gautamam nevajag pietuvoties, lai satiktu mūs, bet mums vajag pietuvoties, lai satiktu godājamo Gautamu. Jo vientuļnieks Gautama, cienījamie, ceļo, atstājis daudz zelta un naudas – gan noslēptas zem zemes, gan zemes virspusē atrodamo. Un ja vientuļnieks Gautama, cienījamie, ceļo, atstājis daudz zelta un naudas – gan noslēptas zem zemes, gan zemes virspusē atrodamo, tad šī iemesla pēc godājamajam Gautamam nevajag pietuvoties, lai satiktu mūs, bet mums vajag pietuvoties, lai satiktu godājamo Gautamu. Jo vientuļnieks Gautama, cienījamie, ceļo bez jumta virs galvas, atstājis mājas būdams vēl jauns, pilnīgi melniem matiem, ar laimīgo jaunību apveltīts, savos agrajos gados. Un ja vientuļnieks Gautama, cienījamie, ceļo bez jumta virs galvas, atstājis mājas būdams vēl jauns, pilnīgi melniem matiem, ar laimīgo jaunību apveltīts, savos agrajos gados, tad šī iemesla pēc godājamajam Gautamam nevajag pietuvoties, lai satiktu mūs, bet mums vajag pietuvoties, lai satiktu godājamo Gautamu. Jo vientuļnieks Gautama, cienījamie, ceļo bez jumta virs galvas, mājas atstājis, noskuvis matus un bārdu, un uzvilcis dzeltenās drēbes, lai arī viņa māte un tēvs to nevēlējās, raudāja, un viņu sejas mirka asarās. Un ja vientuļnieks Gautama, cienījamie, ceļo bez jumta virs galvas, mājas atstājis, noskuvis matus un bārdu, un uzvilcis dzeltenās drēbes, lai arī viņa māte un tēvs to nevēlējās, raudāja, un viņu sejas mirka asarās, tad šī iemesla pēc godājamajam Gautamam nevajag pietuvoties, lai satiktu mūs, bet mums vajag pietuvoties, lai satiktu godājamo Gautamu. Jo vientuļnieks Gautama, cienījamie, ir skaists, acīm tīkams, sniedz iepriecinājumu, apveltīts ar augstāko skaistuma ķermeņa uzbūvi, lielisks kā Brahma, ar ķermeni kā Brahmam, ar lielisku redzamo veidolu. Un ja vientuļnieks Gautama, cienījamie, ir skaists, acīm tīkams, sniedz iepriecinājumu, apveltīts ar augstāko skaistuma ķermeņa uzbūvi, lielisks kā Brahma, ar ķermeni kā Brahmam, ar lielisku redzamo veidolu, tad šī iemesla pēc godājamajam Gautamam nevajag pietuvoties, lai satiktu mūs, bet mums vajag pietuvoties, lai satiktu godājamo Gautamu. Jo vientuļnieks Gautama, cienījamie, ir tikumīgs, augsti tikumīgs, apveltīts ar augstāko tikumību. Un ja vientuļnieks Gautama, cienījamie, ir tikumīgs, augsti tikumīgs, apveltīts ar augstāko tikumību, tad šī iemesla pēc godājamajam Gautamam nevajag pietuvoties, lai satiktu mūs, bet mums vajag pietuvoties, lai satiktu godājamo Gautamu. Jo vientuļnieks Gautama, cienījamie, pārvalda brīnišķīgu runu, ved brīnišķīgu runu, apveltīts ar jēgpilnu runu, skaidru, nevainojami plūstošu, labumu sniedzošu. Un ja vientuļnieks Gautama, cienījamie, pārvalda brīnišķīgu runu, ved brīnišķīgu runu, apveltīts ar jēgpilnu runu, skaidru, nevainojami plūstošu, labumu sniedzošu., tad šī iemesla pēc godājamajam Gautamam nevajag pietuvoties, lai satiktu mūs, bet mums vajag pietuvoties, lai satiktu godājamo Gautamu. Jo vientuļnieks Gautama, cienījamie – daudzu skolotāju skolotājs. Un ja vientuļnieks Gautama, cienījamie, – daudzu skolotāju skolotājs, tad šī iemesla pēc godājamajam Gautamam nevajag pietuvoties, lai satiktu mūs, bet mums vajag pietuvoties, lai satiktu godājamo Gautamu. Jo vientuļnieks Gautama, cienījamie, iznīcinājis sevī juteklisko kaisli, atbrīvojies no nepastāvības. Un ja vientuļnieks Gautama, cienījamie, iznīcinājis sevī juteklisko kaisli, atbrīvojies no nepastāvības, tad šī iemesla pēc godājamajam Gautamam nevajag pietuvoties, lai satiktu mūs, bet mums vajag pietuvoties, lai satiktu godājamo Gautamu. Jo vientuļnieks Gautama, cienījamie, sludina karmas nozīmīgumu, sludina darbības nozīmīgumu, nevainojami godā brahmaņus. Un ja vientuļnieks Gautama, cienījamie, sludina karmas nozīmīgumu, sludina darbības nozīmīgumu, nevainojami godā brahmaņus, tad šī iemesla pēc godājamajam Gautamam nevajag pietuvoties, lai satiktu mūs, bet mums vajag pietuvoties, lai satiktu godājamo Gautamu. Jo vientuļnieks Gautama, cienījamie, ceļo, nācis no augstas ģimenes, no senas kšatriju ģimenes. Un ja vientuļnieks Gautama, cienījamie, ceļo, nācis no augstas ģimenes, no senas kšatriju ģimenes, tad šī iemesla pēc godājamajam Gautamam nevajag pietuvoties, lai satiktu mūs, bet mums vajag pietuvoties, lai satiktu godājamo Gautamu. Jo pie vientuļnieka Gautamas, cienījamie, ierodas ar jautājumiem no citām valstīm, no dažādām zemēm. Un ja pie vientuļnieka Gautamas, cienījamie, ierodas ar jautājumiem no citām valstīm, no dažādām zemēm, tad šī iemesla pēc godājamajam Gautamam nevajag pietuvoties, lai satiktu mūs, bet mums vajag pietuvoties, lai satiktu godājamo Gautamu. Jo pie vientuļnieka Gautamas, cienījamie, ierodas no visas sirds, kā pie patvēruma, daudzi tūkstoši dievību. Un ja pie vientuļnieka Gautamas, cienījamie, ierodas no visas sirds, kā pie patvēruma, daudzi tūkstoši dievību, tad šī iemesla pēc godājamajam Gautamam nevajag pietuvoties, lai satiktu mūs, bet mums vajag pietuvoties, lai satiktu godājamo Gautamu. Jo par vientuļnieku Gautamu, cienījamie, stāsta šādus labus cildinājumus: “Viņš – Visgodājamākais, arhats, pilnīgi apgaismotais, labestības un zināšanām apveltīts, laimīgais, pasaules pazinējs, cilvēku kuriem nepieciešama vadība, nesalīdzināmais vadītājs, dievu un cilvēku skolotājs, Buda, Visgodājamākais. Un ja par vientuļnieku Gautamu, cienījamie, stāsta šādus labus cildinājumus: “Viņš – Visgodājamākais, arhats, pilnīgi apgaismotais, labestības un zināšanām apveltīts, laimīgais, pasaules pazinējs, cilvēku kuriem nepieciešama vadība, nesalīdzināmais vadītājs, dievu un cilvēku skolotājs, Buda, Visgodājamākais, tad šī iemesla pēc godājamajam Gautamam nevajag pietuvoties, lai satiktu mūs, bet mums vajag pietuvoties, lai satiktu godājamo Gautamu. Jo vientuļnieks Gautama, cienījamie, apveltīts ar trīsdesmit divām dižena cilvēka pazīmēm. Un ja vientuļnieks Gautama, cienījamie, apveltīts ar trīsdesmit divām dižena cilvēka pazīmēm, tad šī iemesla pēc godājamajam Gautamam nevajag pietuvoties, lai satiktu mūs, bet mums vajag pietuvoties, lai satiktu godājamo Gautamu. Jo vientuļnieks Gautama, cienījamie, saka ikvienam: ”Pienāc, esi laipni lūgts!”, sirsnīgs sarunās, draudzīgs, nerauc dusmīgi uzacis, runā skaidri, labprāt sarunājas, tad šī iemesla pēc godājamajam Gautamam nevajag pietuvoties, lai satiktu mūs, bet mums vajag pietuvoties, lai satiktu godājamo Gautamu. Jo vientuļnieks Gautama, cienījamie, ieguvis cieņu, saņem godbijību, godu, četru grupu godbijību . Un ja vientuļnieks Gautama, cienījamie, ieguvis cieņu, saņem godbijību, godu, četru grupu godbijību, tad šī iemesla pēc godājamajam Gautamam nevajag pietuvoties, lai satiktu mūs, bet mums vajag pietuvoties, lai satiktu godājamo Gautamu. Jo vientuļniekam Gautamam, cienījamie, padevīgi daudzi dievi un cilvēki . Un ja vientuļniekam Gautamam, cienījamie, padevīgi daudzi dievi un cilvēki, tad šī iemesla pēc godājamajam Gautamam nevajag pietuvoties, lai satiktu mūs, bet mums vajag pietuvoties, lai satiktu godājamo Gautamu. Ja kādā ciematā, vai tirgotāju apmetnē, cienījamie, ierodas vientuļnieks Gautama, tad tajā ciematā, vai tirgotāju apmetnē, cienījamie, ļaunie gari nespēj kaitēt cilvēkiem. Un ja kādā ciematā, vai tirgotāju apmetnē, cienījamie, ierodas vientuļnieks Gautama, tad tajā ciematā, vai tirgotāju apmetnē, cienījamie, ļaunie gari nespēj kaitēt cilvēkiem, tad šī iemesla pēc godājamajam Gautamam nevajag pietuvoties, lai satiktu mūs, bet mums vajag pietuvoties, lai satiktu godājamo Gautamu. Jo vientuļnieks Gautama, cienījamie, vada sekotāju pulku, vada kopienu, ir kopienas vadītājs, pārspējis citu sektu dibinātājus, un tajā laikā, cienījamie, kad daži vientuļnieki un brahmaņi ieguvuši slavu tādā vai citādā veidā, vientuļnieks Gautama slavu nav ieguvis tā, vientuļnieks Gautama ieguvis slavu pateicoties nesalīdzināmajai zinību un mācības pārzināšanai. Un ja vientuļnieks Gautama, cienījamie, vada sekotāju pulku, vada kopienu, ir kopienas vadītājs, pārspējis citu sektu dibinātājus, un tajā laikā, cienījamie, kad daži vientuļnieki un brahmaņi ieguvuši slavu tādā vai citādā veidā, vientuļnieks Gautama slavu nav ieguvis tā, vientuļnieks Gautama ieguvis slavu pateicoties nesalīdzināmajai zinību un mācības pārzināšanai, tad šī iemesla pēc godājamajam Gautamam nevajag pietuvoties, lai satiktu mūs, bet mums vajag pietuvoties, lai satiktu godājamo Gautamu. Jo pie vientuļnieka Gautamas, cienījamie, ierodas no visas sirds, kā pie patvēruma, Magadhas valdnieks Senija Bimbisara, kopā ar bērniem, sievām, svītu, pietuvinātajiem. Un ja pie vientuļnieka Gautamas, cienījamie, ierodas no visas sirds, kā pie patvēruma, Magadhas valdnieks Senija Bimbisara, kopā ar bērniem, sievām, svītu, pietuvinātajiem, tad šī iemesla pēc godājamajam Gautamam nevajag pietuvoties, lai satiktu mūs, bet mums vajag pietuvoties, lai satiktu godājamo Gautamu. Jo pie vientuļnieka Gautamas, cienījamie, ierodas no visas sirds, kā pie patvēruma, Kosalas valdnieks Pasenadi, kopā ar bērniem, sievām, svītu, pietuvinātajiem. Un ja pie vientuļnieka Gautamas, cienījamie, ierodas no visas sirds, kā pie patvēruma, Kosalas valdnieks Pasenadi, kopā ar bērniem, sievām, svītu, pietuvinātajiem, tad šī iemesla pēc godājamajam Gautamam nevajag pietuvoties, lai satiktu mūs, bet mums vajag pietuvoties, lai satiktu godājamo Gautamu. Jo pie vientuļnieka Gautamas, cienījamie, ierodas no visas sirds, kā pie patvēruma, brahmanis Pokkharasadi, kopā ar bērniem, sievām, svītu, pietuvinātajiem. Un ja pie vientuļnieka Gautamas, cienījamie, ierodas no visas sirds, kā pie patvēruma, brahmanis Pokkharasadi, kopā ar bērniem, sievām, svītu, pietuvinātajiem, tad šī iemesla pēc godājamajam Gautamam nevajag pietuvoties, lai satiktu mūs, bet mums vajag pietuvoties, lai satiktu godājamo Gautamu. Jo vientuļnieks Gautamas, cienījamie, ieguvis Magadhas valdnieka Senija Bimbisaras godbijību, cieņu, uzmanību un pagodinājumus. Un ja vientuļnieks Gautama, cienījamie, ieguvis Magadhas valdnieka Senija Bimbisaras godbijību, cieņu, uzmanību un pagodinājumus, tad šī iemesla pēc godājamajam Gautamam nevajag pietuvoties, lai satiktu mūs, bet mums vajag pietuvoties, lai satiktu godājamo Gautamu. Jo vientuļnieks Gautamas, cienījamie, ieguvis Kosalas valdnieka Pasenadi godbijību, cieņu, uzmanību un pagodinājumus. Un ja vientuļnieks Gautama, cienījamie, ieguvis Kosalas valdnieka Pasenadi godbijību, cieņu, uzmanību un pagodinājumus, tad šī iemesla pēc godājamajam Gautamam nevajag pietuvoties, lai satiktu mūs, bet mums vajag pietuvoties, lai satiktu godājamo Gautamu. Jo vientuļnieks Gautamas, cienījamie, ieguvis brahmaņa Pokkharasadi godbijību, cieņu, uzmanību un pagodinājumus. Un ja vientuļnieks Gautama, cienījamie, ieguvis brahmaņa Pokkharasadi godbijību, cieņu, uzmanību un pagodinājumus, tad šī iemesla pēc godājamajam Gautamam nevajag pietuvoties, lai satiktu mūs, bet mums vajag pietuvoties, lai satiktu godājamo Gautamu. Jo vientuļnieks Gautama, cienījamie, pietuvodamies Khanumatai, , apmeties Khanumatā, Ambalattkā. Tie vientuļnieki un brahmaņi, kuri ierodas mūsu dzīves vietas teritorijā – mūsu viesi. Mums jāvelta viesiem godbijību, cieņu, uzmanību un pagodinājumus. Un ja vientuļnieks Gautama, cienījamie, pietuvodamies Khanumatai, , apmeties Khanumatā, Ambalattkā. Tie vientuļnieki un brahmaņi, kuri ierodas mūsu dzīves vietas teritorijā – mūsu viesi. Mums jāvelta viesiem godbijību, cieņu, uzmanību un pagodinājumus, tad šī iemesla pēc godājamajam Gautamam nevajag pietuvoties, lai satiktu mūs, bet mums vajag pietuvoties, lai satiktu godājamo Gautamu. Tādi, cienījamie man zināmās godājamā Gautamas priekšrocības, bet godājamā Gautamas priekšrocības ne tuvu nav vien tādas, godājamā Gautamas priekšrocības ir neizmērojamas”.

8. Kad tā tika pateikts, tie brahmaņi sacīja brahmanim Kūtadantam: “Godājamais Kūtadanta tā runāja par vientuļnieka Gautamas priekšrocībām, ka pat ja šis godājamais Gautama būtu apstājies simt jodžinu attālumā, arī tad ticīgajam no slavenas dzimtas, pat nesot līdzi ēdiena somu, vajadzētu pietuvoties, lai satiktu viņu. Tāpēc, godājamais, mēs visi pievienosimies lai satiktu vientuļnieku Gautamu”.

Un lūk, brahmanis Kūtadanta ar lielu brahmaņu pulku Ambalatthikā pietuvojās Visgodājamākajam. Pietuvojies, viņš apmainījās ar Visgodājamāko draudzīgiem, labestīgiem vārdiem un godbijīgiem sveicinājumiem, un apsēdās malā. Un daži no Khanumatas brahmaņiem – namsaimniekiem, sasveicinājušies ar Visgodājamāko, apsēdās malā, citi, apmainījušies ar Visgodājamāko draudzīgiem, labestīgiem vārdiem un godbijīgiem sveicinājumiem, apsēdās malā; daži ar sakļautām plaukstām, paklanījušies Visgodājamākajam, apsēdās malā; daži, nosaukuši savu vārdu un dzimtu, apsēdās malā; daži, neteikdami ne vārda, apsēdās malā.

9. Un apsēdies malā, brahmanis Kūtadanta sacīja Visgodājamākajam: “Esmu dzirdējis, godājamais Gautama: “Vientuļnieks Gautama zina noteikumus par trīskāršo veiksmīgo ziedojumu upurēšanas veikšanu un tās sešpadsmit piederumiem”. Toties es nezinu par trīskāršo veiksmīgo ziedojumu upurēšanas veikšanu un tās sešpadsmit piederumiem, bet vēlos veikt diženo ziedojumu upurēšanu. Lai godājamajam Gautamam labpatiktu man sniegt norādījumus par trīskāršo veiksmīgo ziedojumu upurēšanas veikšanu un tās sešpadsmit piederumiem”. – “Tādā gadījumā, brahmani, klausies uzmanīgi un iedziļinies tajā, ko teikšu”. – “Labi, godājamais”, – Visgodājamākajam piekrita brahmanis Kūtadanta. Visgodājamākais teica tā:

10. – “Kaut kad, sen, brahmani, dzīvoja valdnieks vārdā Mahavidžita, bagāts, turīgs, lielu īpašumu pārvaldošs, viņam bija zelta un sudraba pārpilnība, greznuma priekšmetu pārpilnība, bagātības un graudu pārpilnība, dārgumu lādes un klētis pārpildītas. Un lūk, brahmani, valdnieks Mahavidžita nošķīrās vienatnē pārdomās, viņa prātā radās tādas pārdomas: “Esmu pārpilnām apveltīts ar cilvēciskajiem labumiem, un dzīvoju, pakļāvis sev dižo zemes apli. Tagad es varētu veikt dižo ziedojumu upurēšanu, lai tā man nodrošinātu labklājību un laimi ilgam laikam”. Un lūk, brahmani, valdnieks Mahavidžita ataicinājis valsts galveno priesteri – brahmani, sacīja viņam tā:” Lūk, brahmani, kad nošķīros vienatnē pārdomās, man prātā radās tādas pārdomas: “Esmu pārpilnām apveltīts ar cilvēciskajiem labumiem, un dzīvoju, pakļāvis sev dižo zemes apli. Tagad es varētu veikt dižo ziedojumu upurēšanu, lai tā man nodrošinātu labklājību un laimi ilgam laikam”. Es vēlos, brahmani, veikt dižo ziedojumu upurēšanu. Lai cienījamais pamāca mani, lai tā man nodrošinātu labklājību un laimi ilgam laikam”.

11. Kad, brahmani, tā tika pateikts, valsts galvenais priesteris – brahmanis sacīja valdniekam Mahavidžitam: “Godājamā valdnieka valstī valda satraukums, apspiestība un sabrukums. Sastopami ciematu aplaupītāji, satopami tirgotāju apmetņu aplaupītāji, sastopami pilsētu aplaupītāji, sastopami lielceļu laupītāji. Un ja godājamais valdnieks sāks palielināt nodevas valstī, kurā valda satraukums, apspiestība un sabrukums, tad valdnieks izdarīs ko nevajag darīt. Varbūt, godājamais valdnieks sev sacīs tā: “Es izbeigšu šo naidnieku laupīšanu, nogalinādams, savaņgojot, atņemot īpašumu, apkaunojot, aizsūtot trimdā vainīgos. Bet šī naidnieku laupīšana tādā veidā netiks izskausta pilnībā. Tie, kuri paliks dzīvi, vēlāk turpinās darīt ļaunu valdnieka valstij. Lūk, vienīgais līdzeklis pilnībā iznīcināt šo naidnieku laupīšanu. Tiem, godājamais valdniek, kuri godājamā valdnieka valstī nodarbojas ar zemkopību un lopkopību, lai godājamais valdnieks sagādā labību un pārtiku; tiem, kuri godājamā valdnieka valstī nodarbojas ar tirdzniecību, lai godājamais valdnieks sagādā naudas līdzekļus; tiem, kuri godājamā valdnieka valstī nodarbojas ar valsts dienestu, lai godājamais valdnieks sagādā samaksu un pārticību. Tad, šie cilvēki, veikdami savu amatu, nedarīs ļaunu valdnieka valstij; valdniekam radīsies lieli ieņēmumi, nomierinātā valsts atbrīvosies no satraukuma, apspiestības un sabrukuma, un līksmie cilvēki, priecājoties, dejodami ar bērniem rokās, patiesi, dzīvos nenoslēdzot savas mājas”. “Labi, godājamais” – priesterim – brahmanim piekrita valdnieks Mahavidžita. Un lūk, brahmani, tos, kuri valdnieka valstī nodarbojas ar zemkopību un lopkopību, godājamais valdnieks Mahavidžita sagādāja labību un pārtiku; tiem, kuri valdnieka valstī nodarbojas ar tirdzniecību, godājamais valdnieks Mahavidžita sagādāja naudas līdzekļus; tiem, kuri valdnieka valstī nodarbojas ar valsts dienestu, godājamais valdnieks Mahavidžita sagādāja samaksu un pārticību. Tad, šie cilvēki, veikdami savu amatu, nedarīja ļaunu valdnieka valstij; valdniekam radās lieli ieņēmumi, nomierinātā valsts atbrīvojās no satraukuma, apspiestības un sabrukuma, un līksmie cilvēki, priecājoties, dejodami ar bērniem rokās, patiesi, dzīvoja nenoslēdzot savas mājas.

12. Un tad, brahmani, valdnieks Mahavidžita, ataicinājis valsts galveno priesteri – brahmani, teica tā: “Lūk, godājamais, iznīcināta naidnieku laupīšana; pateicoties godājamā ieteiktajam līdzeklim, man radušies lieli ieņēmumi, nomierinātā valsts atbrīvojusies no satraukuma, apspiestības un sabrukuma, un līksmie cilvēki, priecādamies, dejodami ar bērniem rokās, patiesi, dzīvo nenoslēdzot savas mājas. Es vēlos, brahmani, veikt dižo ziedojumu upurēšanu. Lai godājamais sniedz man norādījumus, lai tā ilgi kalpotu kā labklājības laimes avots”.

“Tad, godājamais valdniek, lai godājamais vēršas pie, no viņa atkarīgajiem, kšatrijiem – pilsētniekiem un lauku iedzīvotājiem – godājamā valdnieka valstī: “Es vēlos, cienījamie, veikt dižo ziedojumu upurēšanu. Lai tad cienījamie sniedz savu piekrišanu, lai tā ilgi man kalpotu kā labklājības un laimes avots”. Lai godājamais valdnieks vēršas pie pietuvinātajiem un padomniekiem – pilsētniekiem – godājamā valdnieka valstī: “Es vēlos, cienījamie, veikt dižo ziedojumu upurēšanu. Lai tad cienījamie sniedz savu piekrišanu, lai tā ilgi man kalpotu kā labklājības un laimes avots”. Lai godājamais valdnieks vēršas pie bagātajiem brahmaņiem – pilsētniekiem un lauku iedzīvotājiem – godājamā valdnieka valstī: “Es vēlos, cienījamie, veikt dižo ziedojumu upurēšanu. Lai tad cienījamie sniedz savu piekrišanu, lai tā ilgi man kalpotu kā labklājības un laimes avots”. Lai godājamais valdnieks vēršas pie namīpašniekiem – pilsētniekiem un lauku iedzīvotājiem – godājamā valdnieka valstī: “Es vēlos, cienījamie, veikt dižo ziedojumu upurēšanu. Lai tad cienījamie sniedz savu piekrišanu, lai tā ilgi man kalpotu kā labklājības un laimes avots”.

– “Labi, godājamais”, valsts brahmanim – priesterim piekrita valdnieks Mahavidžita. Un lūk, valdnieks Mahavidžita vērsās pie, no viņa atkarīgajiem, kšatrijiem – pilsētniekiem un lauku iedzīvotājiem – godājamā valdnieka valstī: “Es vēlos, cienījamie, veikt dižo ziedojumu upurēšanu. Lai tad cienījamie sniedz savu piekrišanu, lai tā ilgi man kalpotu kā labklājības un laimes avots”. – “Lai godājamais valdnieks veic ziedojumu upurēšanu. Dižais valdniek, ir labvēlīgs laiks ziedojumu upurēšanai”. Un valdnieks Mahavidžita valdnieks vērsās pie pietuvinātajiem un padomniekiem – pilsētniekiem – godājamā valdnieka valstī: “Es vēlos, cienījamie, veikt dižo ziedojumu upurēšanu. Lai tad cienījamie sniedz savu piekrišanu, lai tā ilgi man kalpotu kā labklājības un laimes avots”. – “Lai godājamais valdnieks veic ziedojumu upurēšanu. Dižais valdniek, ir labvēlīgs laiks ziedojumu upurēšanai”. Un valdnieks Mahavidžita vērsās pie bagātajiem brahmaņiem – pilsētniekiem un lauku iedzīvotājiem – godājamā valdnieka valstī: “Es vēlos, cienījamie, veikt dižo ziedojumu upurēšanu. Lai tad cienījamie sniedz savu piekrišanu, lai tā ilgi man kalpotu kā labklājības un laimes avots”. – “Lai godājamais valdnieks veic ziedojumu upurēšanu. Dižais valdniek, ir labvēlīgs laiks ziedojumu upurēšanai”. Un valdnieks Mahavidžita vērsās pie namīpašniekiem – pilsētniekiem un lauku iedzīvotājiem – godājamā valdnieka valstī: “Es vēlos, cienījamie, veikt dižo ziedojumu upurēšanu. Lai tad cienījamie sniedz savu piekrišanu, lai tā ilgi man kalpotu kā labklājības un laimes avots”. – “Lai godājamais valdnieks veic ziedojumu upurēšanu. Dižais valdniek, ir labvēlīgs laiks ziedojumu upurēšanai”.
Tā šīs četras grupas, ar savu piekrišanu kļuva par šīs ziedojumu upurēšanas piederumiem.

13. Valdnieks Mahavidžita bija apveltīts ar astoņām pazīmēm: dižciltīgs no abām pusēm – gan mātes, gan tēva, – no tīras dzemdes, līdz pat septītajai senču paaudzei neaptraipīts, nevainojamas izcelsmes. Skaists, acīm tīkams, sniedzošs iepriecinājumu, apveltīts ar augstāko skaistuma ķermeņa uzbūvi, lielisks kā Brahma, ar ķermeni kā Brahmam, ar lielisku redzamo veidolu. Bagāts, pārticis, pārvalda lielu īpašumu, zelta un sudraba pārpilnībā, greznuma priekšmetu pārpilnībā, bagātības un labības pārpilnībā, dārglietu un graudu pārpilnībā. Varens, komandējošs karaspēku no četrām daļām, paklausīgu un pavēles izpildošu – padiesi, savus ienaidniekus iznīcinošs. Ticošs, sniedzošs, dāsns devējs, durvis lūdzējiem atvērtas turošs – vientuļniekus, brahmaņus, nabaga ceļiniekus, klaidoņus, lūdzējus, nopelnus veicošos uzņemošs. Visnotaļ zinošs visās zinību nozarēs, katra vārda jēgu izprotošs un paskaidro: “Lūk, šā vārda nozīme, lūk tā vārda nozīme”. Gudrs, skaidrs savos spriedumos, saprātīgs, saprotošs, spējīgs domāt par pagājušo, nākošo un tagadējo. – Ar šīm astoņām pazīmēm bija apveltīts valdnieks Mahavidžita. Un šīs astoņas pazīmes kļuva par šīs ziedojumu upurēšanas piederumiem.

14. Valdnieka priesteris – brahmanis bija apveltīts ar četrām pazīmēm: dižciltīgs no abām pusēm – gan mātes, gan tēva, – no tīras dzemdes, līdz pat septītajai senču paaudzei neaptraipīts, nevainojamas izcelsmes. Daudz lasījis, svētajos tekstos zinošs, sasniedzis pilnību trijās vēdās kopā ar vārdu izskaidrojumiem, norādījumos par rituālu, zilbju sadalīšanas zinībās, ar itihasu – piecās, prot izprast vārdu pēc vārda, pārzina gramatiku, sasniedzis izpratni spriestspējā par zīmēm uz diža cilvēka ķermeņa. Tikumīgs, augsti tikumīgs, apveltīts ar augstāko tikumību. Gudrs, ar skaidru spriestspēju, pirmais vai otrais izstiepjot ziedojumu karoti. – Ar šīm četrām pazīmēm bija apveltīts valdnieka priesteris – brahmanis. Un šīs četras pazīmes kļuva par šīs ziedojumu upurēšanas piederumiem.

15. Un lūk, brahmani, valdnieka priesteris – brahmanis norādīja valdniekam Mahavidžitam pirms trīskāršās veiksmīgās ziedojumu upurēšanas veikšanas: “Varbūt, godājamajam valdniekam, vēloties veikt dižo ziedojumu upurēšanu, radīsies tāda veida nožēla: “Ak vai, tam man aizies vesela bagātība”, – nevajag godājamajam valdniekam tādējādi nožēlot. Varbūt, godājamajam valdniekam, vēloties veikt dižo ziedojumu upurēšanu, radīsies tāda veida nožēla: “Ak vai, tam man aizies vesela bagātība”, – nevajag godājamajam valdniekam tādējādi nožēlot. Varbūt, godājamajam valdniekam, vēloties veikt dižo ziedojumu upurēšanu, radīsies tāda veida nožēla: “Ak vai, tam man aizies vesela bagātība”, – nevajag godājamajam valdniekam tādējādi nožēlot. – tā, brahmani, šo trīskāršo norādījumu veiksmīgas ziedojumu upurēšanai godājamajam valdniekam sniedza priesteris – brahmanis.

16. Un lūk, brahmani, valdnieka priesteris – brahmanis ierosināja valdniekam Mahavidžitam pirms ziedojumu upurēšanas aizvākt nožēlu par desmit cilvēku veidiem, kas piedalās ziedojumu upurēšanā: “Pie godājamā valdnieka ziedojumu upurēšanā ieradīsies tādi, kuri nogalina dzīvās būtnes, un tādi, kuri atsakās nogalināt dzīvās būtnes. Tie, kuri šeit nogalina dzīvās būtnes, lai ar to arī paliek; bet tiem, kuri šeit atsakās nogalināt dzīvās būtnes, lai godājamais veic ziedojumu upurēšanu, lai godājamais par viņiem priecājas, lai godājamais viņiem labvēlīgs savās domās. Pie godājamā valdnieka ziedojumu upurēšanā ieradīsies tādi, kuri ņem to, kas nav dots, un tādi, kuri atsakās ņemt to, kas nav dots. Tie, kuri šeit ņem to, kas nav dots, lai ar to arī paliek; bet tiem, kuri atsakās ņemt to, kas nav dots, lai godājamais veic ziedojumu upurēšanu, lai godājamais par viņiem priecājas, lai godājamais viņiem labvēlīgs savās domās. Pie godājamā valdnieka ziedojumu upurēšanā ieradīsies tādi, kuri seko juteklisko emociju maldu ceļam, un tādi, kuri atsakās sekot juteklisko emociju maldu ceļam. Tie, kuri šeit seko juteklisko emociju maldu ceļam, lai ar to arī paliek; bet tiem, kuri šeit atsakās sekot juteklisko emociju maldu ceļam, lai godājamais veic ziedojumu upurēšanu, lai godājamais par viņiem priecājas, lai godājamais viņiem labvēlīgs savās domās. Pie godājamā valdnieka ziedojumu upurēšanā ieradīsies melīgas runas runājoši, un tādi, kuri atsakās teikt melīgas runas. Tie, kuri šeit runā melīgas runas, lai ar to arī paliek; bet tiem, kuri šeit atsakās teikt melīgas runas, lai godājamais veic ziedojumu upurēšanu, lai godājamais par viņiem priecājas, lai godājamais viņiem labvēlīgs savās domās. Pie godājamā valdnieka ziedojumu upurēšanā ieradīsies tādi, kuri ceļ neslavu, un tādi, kuri atsakās celt neslavu. Tie, kuri šeit ceļ neslavu, lai ar to arī paliek; bet tiem, kuri šeit atsakās celt neslavu, lai godājamais veic ziedojumu upurēšanu, lai godājamais par viņiem priecājas, lai godājamais viņiem labvēlīgs savās domās. Pie godājamā valdnieka ziedojumu upurēšanā ieradīsies tādi, kuri rupji runā, un tādi, kuri atsakās runāt rupji. Tie, kuri šeit rupji runā, lai ar to arī paliek; bet tiem, kuri šeit atsakās runāt rupji, lai godājamais veic ziedojumu upurēšanu, lai godājamais par viņiem priecājas, lai godājamais viņiem labvēlīgs savās domās. Pie godājamā valdnieka ziedojumu upurēšanā ieradīsies tādi, kuri vieglprātīgi pļāpā, un tādi, kuri atsakās vieglprātīgi pļāpāt. Tie, kuri šeit vieglprātīgi pļāpā, lai ar to arī paliek; bet tiem, kuri šeit atsakās vieglprātīgi pļāpāt, lai godājamais veic ziedojumu upurēšanu, lai godājamais par viņiem priecājas, lai godājamais viņiem labvēlīgs savās domās. Pie godājamā valdnieka ziedojumu upurēšanā ieradīsies alkatīgie un tādi, kuri nav alkatīgi. Tie, kuri šeit alkatīgi, lai ar to arī paliek; bet tiem, kuri nav alkatīgi, lai godājamais veic ziedojumu upurēšanu, lai godājamais par viņiem priecājas, lai godājamais viņiem labvēlīgs savās domās. Pie godājamā valdnieka ziedojumu upurēšanā ieradīsies nelabvēļi un labvēlīgie. Tie, kuri šeit nelabvēlīgi, lai ar to arī paliek; bet tiem, kuri šeit ir labvēlīgi, lai godājamais veic ziedojumu upurēšanu, lai godājamais par viņiem priecājas, lai godājamais viņiem labvēlīgs savās domās. Pie godājamā valdnieka ziedojumu upurēšanā ieradīsies melīgu uzskatu piekritēji, un pareizu uzskatu piekritēji. Tie, kuri ir melīgo uzskatu piekritēji, lai ar to arī paliek; bet tiem, kuri piekrīt pareizajiem uzskatiem, lai godājamais veic ziedojumu upurēšanu, lai godājamais par viņiem priecājas, lai godājamais viņiem labvēlīgs savās domās. Pie godājamā valdnieka ziedojumu upurēšanā ieradīsies tādi, kuri ceļ neslavu, un tādi, kuri atsakās celt neslavu. Tie, kuri šeit ceļ neslavu, lai ar to arī paliek; bet tiem, kuri šeit atsakās celt neslavu, lai godājamais veic ziedojumu upurēšanu, lai godājamais par viņiem priecājas, lai godājamais viņiem labvēlīgs savās domās”. – Tā, brahmani, par šiem desmit cilvēku veidiem, kuri piedalās ziedojumu upurēšanā, priesteris – brahmanis valdniekam ierosināja aizvākt nožēlu.

17. Un lūk, brahmani, valdnieka priesteris – brahmanis norādīja, ierosināja, iedvesmoja, iepriecināja ar sešpadsmit ziedojumu upurēšanas piederumiem valdnieka Mahavidžita, dižo ziedojumu upurēšanas veicošā, sirdi: “Varbūt, godājamajam valdniekam, dižo ziedojumu upurēšanu veicošam, kāds sacīs: “Lūk, valdnieks Mahavidžita veic dižo ziedojumu upurēšanu – nevērsies pēc piekrišanas no viņa atkarīgajiem, kšatrijiem – pilsētniekiem un lauku iedzīvotājiem – godājamais valdnieks tomēr tādā viedā veic dižo ziedojumu upurēšanu”. Tā runājošais par godājamo valdnieku nav patiess, jo godājamais valdnieks vērsās pie no viņa atkarīgajiem kšatrijiem – pilsētniekiem un lauku iedzīvotājiem – un lai godājamais valdnieks zina: “Lai godājamais veic ziedojumu upurēšanu, lai godājamais priecājas, lai godājamais labvēlīgs savās domās”. Varbūt, godājamajam valdniekam, dižo ziedojumu upurēšanu veicošam, kāds sacīs: “Lūk, valdnieks Mahavidžita veic dižo ziedojumu upurēšanu – nevērsies pēc piekrišanas pie pietuvinātajiem un padomniekiem – pilsētniekiem un lauku iedzīvotājiem – godājamais valdnieks tomēr tādā viedā veic dižo ziedojumu upurēšanu”. Tā runājošais par godājamo valdnieku nav patiess, jo godājamais valdnieks vērsās pie pietuvinātajiem un padomniekiem – pilsētniekiem un lauku iedzīvotājiem – un lai godājamais valdnieks zina: “Lai godājamais veic ziedojumu upurēšanu, lai godājamais priecājas, lai godājamais labvēlīgs savās domās”. Varbūt, godājamajam valdniekam, dižo ziedojumu upurēšanu veicošam, kāds sacīs: “Lūk, valdnieks Mahavidžita veic dižo ziedojumu upurēšanu – nevērsies pēc piekrišanas pie bagātajiem brahmaņiem – pilsētniekiem un lauku iedzīvotājiem – godājamais valdnieks tomēr tādā viedā veic dižo ziedojumu upurēšanu”. Tā runājošais par godājamo valdnieku nav patiess, jo godājamais valdnieks vērsās pie bagātajiem brahmaņiem – pilsētniekiem un lauku iedzīvotājiem – un lai godājamais valdnieks zina: “Lai godājamais veic ziedojumu upurēšanu, lai godājamais priecājas, lai godājamais labvēlīgs savās domās”. Varbūt, godājamajam valdniekam, dižo ziedojumu upurēšanu veicošam, kāds sacīs: “Lūk, valdnieks Mahavidžita veic dižo ziedojumu upurēšanu – nevērsies pēc piekrišanas pie namsaimniekiem – pilsētniekiem un lauku iedzīvotājiem – godājamais valdnieks tomēr tādā viedā veic dižo ziedojumu upurēšanu”. Tā runājošais par godājamo valdnieku nav patiess, jo godājamais valdnieks vērsās pie namsaimniekiem – pilsētniekiem un lauku iedzīvotājiem – un lai godājamais valdnieks zina: “Lai godājamais veic ziedojumu upurēšanu, lai godājamais priecājas, lai godājamais labvēlīgs savās domās”. Varbūt, godājamajam valdniekam, dižo ziedojumu upurēšanu veicošam, kāds sacīs: “Lūk, valdnieks Mahavidžita veic dižo ziedojumu upurēšanu – nebūdams dižciltīgs no abām pusēm – gan mātes, gan tēva, – no tīras dzemdes, līdz pat septītajai senču paaudzei neaptraipīts, nevainojamas izcelsmes – godājamais valdnieks tomēr tādā viedā veic dižo ziedojumu upurēšanu”. Tā runājošais par godājamo valdnieku nav patiess, jo godājamais valdnieks ir dižciltīgs no abām pusēm – gan mātes, gan tēva, – no tīras dzemdes, līdz pat septītajai senču paaudzei neaptraipīts, nevainojamas izcelsmes – un lai godājamais valdnieks zina: “Lai godājamais veic ziedojumu upurēšanu, lai godājamais priecājas, lai godājamais labvēlīgs savās domās”. Varbūt, godājamajam valdniekam, dižo ziedojumu upurēšanu veicošam, kāds sacīs: “Lūk, valdnieks Mahavidžita veic dižo ziedojumu upurēšanu – nebūdams skaists, acīm tīkams, sniedzošs iepriecinājumu, apveltīts ar augstāko skaistuma ķermeņa uzbūvi, lielisks kā Brahma, ar ķermeni kā Brahmam, ar lielisku redzamo veidolu – godājamais valdnieks tomēr tādā viedā veic dižo ziedojumu upurēšanu”. Tā runājošais par godājamo valdnieku nav patiess, jo godājamais valdnieks ir skaists, acīm tīkams, sniedzošs iepriecinājumu, apveltīts ar augstāko skaistuma ķermeņa uzbūvi, lielisks kā Brahma, ar ķermeni kā Brahmam, ar lielisku redzamo veidolu – un lai godājamais valdnieks zina: “Lai godājamais veic ziedojumu upurēšanu, lai godājamais priecājas, lai godājamais labvēlīgs savās domās”. Varbūt, godājamajam valdniekam, dižo ziedojumu upurēšanu veicošam, kāds sacīs: “Lūk, valdnieks Mahavidžita veic dižo ziedojumu upurēšanu – nebūdams bagāts, pārticis, pārvaldošs lielu īpašumu, zelta un sudraba pārpilnībā, greznuma priekšmetu pārpilnībā, bagātības un labības pārpilnībā, dārglietu un graudu pārpilnībā – godājamais valdnieks tomēr tādā viedā veic dižo ziedojumu upurēšanu”. Tā runājošais par godājamo valdnieku nav patiess, jo godājamais valdnieks ir bagāts, pārticis, pārvalda lielu īpašumu, zelta un sudraba pārpilnībā, greznuma priekšmetu pārpilnībā, bagātības un labības pārpilnībā, dārglietu un graudu pārpilnībā – un lai godājamais valdnieks zina: “Lai godājamais veic ziedojumu upurēšanu, lai godājamais priecājas, lai godājamais labvēlīgs savās domās”.
Varbūt, godājamajam valdniekam, dižo ziedojumu upurēšanu veicošam, kāds sacīs: “Lūk, valdnieks Mahavidžita veic dižo ziedojumu upurēšanu – nebūdams varens, komandējošs karaspēku no četrām daļām, paklausīgu un pavēles izpildošu – padiesi, savus ienaidniekus iznīcinošs – godājamais valdnieks tomēr tādā viedā veic dižo ziedojumu upurēšanu”. Tā runājošais par godājamo valdnieku nav patiess, jo godājamais valdnieks ir varens, komandējošs karaspēku no četrām daļām, paklausīgu un pavēles izpildošu – padiesi, savus ienaidniekus iznīcinošs, tāpēc godājamais valdnieks zina: “Lai godājamais veic ziedojumu upurēšanu, lai godājamais priecājas, lai godājamais labvēlīgs savās domās”.

Varbūt, godājamajam valdniekam, dižo ziedojumu upurēšanu veicošam, kāds sacīs: “Lūk, valdnieks Mahavidžita veic dižo ziedojumu upurēšanu – nebūdams visnotaļ zinošs visās zinību nozarēs, godājamais valdnieks tomēr tādā viedā veic dižo ziedojumu upurēšanu”. Tā runājošais par godājamo valdnieku nav patiess, jo godājamais valdnieks ir visnotaļ zinošs visās zinību nozarēs, tāpēc godājamais valdnieks zina: “Lai godājamais veic ziedojumu upurēšanu, lai godājamais priecājas, lai godājamais labvēlīgs savās domās”.
Varbūt, godājamajam valdniekam, dižo ziedojumu upurēšanu veicošam, kāds sacīs: “Lūk, valdnieks Mahavidžita veic dižo ziedojumu upurēšanu – nebūdams katra vārda jēgu izprotošs un paskaidrojošs: “Lūk, šā vārda nozīme, lūk tā vārda nozīme”, godājamais valdnieks tomēr tādā viedā veic dižo ziedojumu upurēšanu”. Tā runājošais par godājamo valdnieku nav patiess, jo godājamais valdnieks ir katra vārda jēgu izprotošs un paskaidrojošs: “Lūk, šā vārda nozīme, lūk tā vārda nozīme”, un lai tāpēc godājamais valdnieks zina: “Lai godājamais veic ziedojumu upurēšanu, lai godājamais priecājas, lai godājamais labvēlīgs savās domās”.

Varbūt, godājamajam valdniekam, dižo ziedojumu upurēšanu veicošam, kāds sacīs: “Lūk, valdnieks Mahavidžita veic dižo ziedojumu upurēšanu – nebūdams gudrs, skaidrs savos spriedumos, saprātīgs, saprotošs, spējīgs domāt par pagājušo, nākošo un tagadējo, godājamais valdnieks tomēr tādā viedā veic dižo ziedojumu upurēšanu”. Tā runājošais par godājamo valdnieku nav patiess, jo godājamais valdnieks ir gudrs, skaidrs savos spriedumos, saprātīgs, saprotošs, spējīgs domāt par pagājušo, nākošo un tagadējo, un lai tāpēc godājamais valdnieks zina: “Lai godājamais veic ziedojumu upurēšanu, lai godājamais priecājas, lai godājamais labvēlīgs savās domās”.

Varbūt, godājamajam valdniekam, dižo ziedojumu upurēšanu veicošam, kāds sacīs: “Lūk, valdnieks Mahavidžita veic dižo ziedojumu upurēšanu – viņa valsts priesteris – brahmanis nav dižciltīgs no abām pusēm – gan mātes, gan tēva, – no tīras dzemdes, līdz pat septītajai senču paaudzei neaptraipīts, nevainojamas izcelsmes – godājamais valdnieks tomēr tādā viedā veic dižo ziedojumu upurēšanu”. Tā runājošais par godājamo valdnieku nav patiess, jo valdnieka priesteris – brahmanis ir dižciltīgs no abām pusēm – gan mātes, gan tēva, – no tīras dzemdes, līdz pat septītajai senču paaudzei neaptraipīts, nevainojamas izcelsmes – un lai tāpēc godājamais valdnieks zina: “Lai godājamais veic ziedojumu upurēšanu, lai godājamais priecājas, lai godājamais labvēlīgs savās domās”.

Varbūt, godājamajam valdniekam, dižo ziedojumu upurēšanu veicošam, kāds sacīs: “Lūk, valdnieks Mahavidžita veic dižo ziedojumu upurēšanu – viņa valsts priesteris – brahmanis nav daudz lasījis, svētajos tekstos zinošs, sasniedzis pilnību trijās vēdās kopā ar vārdu izskaidrojumiem, norādījumos par rituālu, zilbju sadalīšanas zinībās, ar itihasu – piecās, prot izprast vārdu pēc vārda, pārzina gramatiku, sasniedzis izpratni spriestspējā par zīmēm uz diža cilvēka ķermeņa – godājamais valdnieks tomēr tādā viedā veic dižo ziedojumu upurēšanu”. Tā runājošais par godājamo valdnieku nav patiess, jo valdnieka priesteris – brahmanis ir daudz lasījis, svētajos tekstos zinošs, sasniedzis pilnību trijās vēdās kopā ar vārdu izskaidrojumiem, norādījumos par rituālu, zilbju sadalīšanas zinībās, ar itihasu – piecās, prot izprast vārdu pēc vārda, pārzina gramatiku, sasniedzis izpratni spriestspējā par zīmēm uz diža cilvēka ķermeņa – un lai tāpēc godājamais valdnieks zina: “Lai godājamais veic ziedojumu upurēšanu, lai godājamais priecājas, lai godājamais labvēlīgs savās domās”.

Varbūt, godājamajam valdniekam, dižo ziedojumu upurēšanu veicošam, kāds sacīs: “Lūk, valdnieks Mahavidžita veic dižo ziedojumu upurēšanu – viņa valsts priesteris – brahmanis nav tikumīgs, augsti tikumīgs, apveltīts ar augstāko tikumību, bet godājamais valdnieks tomēr tādā viedā veic dižo ziedojumu upurēšanu”. Tā runājošais par godājamo valdnieku nav patiess, jo valdnieka priesteris – brahmanis ir tikumīgs, augsti tikumīgs, apveltīts ar augstāko tikumību, un lai tāpēc godājamais valdnieks zina: “Lai godājamais veic ziedojumu upurēšanu, lai godājamais priecājas, lai godājamais labvēlīgs savās domās”.

Varbūt, godājamajam valdniekam, dižo ziedojumu upurēšanu veicošam, kāds sacīs: “Lūk, valdnieks Mahavidžita veic dižo ziedojumu upurēšanu – viņa valsts priesteris – brahmanis nav Gudrs, ar skaidru spriestspēju, pirmais vai otrais izstiepjot ziedojumu karoti, bet godājamais valdnieks tomēr tādā viedā veic dižo ziedojumu upurēšanu”. Tā runājošais par godājamo valdnieku nav patiess, jo valdnieka priesteris – brahmanis ir tikumīgs, Gudrs, ar skaidru spriestspēju, pirmais vai otrais izstiepjot ziedojumu karoti, un lai tāpēc godājamais valdnieks zina: “Lai godājamais veic ziedojumu upurēšanu, lai godājamais priecājas, lai godājamais labvēlīgs savās domās”.
Tā, brahmani, ar šiem sešpadsmit ziedojumu upurēšanas piederumu vaidiem valdnieka priesteris – brahmanis pamācīja, iedvesmoja valdnieka Mahavidžitas, dižo ziedojumu upurēšanu veicošo, sirdi.

18. Un šajā ziedojumu upurēšanā, brahmani, nenogalināja vēršus, nenogalināja kazas un aunus, nenogalināja gaiļus un cūkas, nepakļāva iznīcināšanai kāda nebūt dzīvās būtnes, nenocirta kokus upurēšanas staba uzstādīšanai, neizrāva zāles stiebrus upuru zāles paklājiem, un tur esošie verbi, izsūtāmie, kalpi netika pamudināti ar nūju, netika pamudināti ar bailēm, tie neizpildīja rīkojumus raudot, ar asarām acīs. Tie, kuri vēlējās, strādāja; tie, kuri nevēlējas, nestrādāja; strādāja to, ko gribēja; nestrādāja to, ko negribēja. Un šī ziedojumu upurēšana tika veikta tikai ar attīrītu eļļu, sezama eļļu, svaigu eļļu, biezpienu, medu un sīrupu.

19. Un lūk, brahmani, atkarīgie kšatriji– pilsētnieki un lauku iedzīvotāji, pietuvinātie un padomnieki – pilsētnieki un lauku iedzīvotāji, bagātie brahmaņi – pilsētnieki un lauku iedzīvotāji, namīpašnieki – pilsētnieki un lauku iedzīvotāji, – paņēmuši lielu bagātību, pietuvojās valdniekam Mahavidžitam un teica tā: “Šo lielo bagātību, dievišķais, mēs atnesām dievišķajam, lai dievišķais to pieņem”.

“Bet man taču, cienījamie, jau ir savākta liela bagātība pateicoties taisnīgajām nodevām. Lai taču tas paliek jums, un paņemiet no šejienes vēl papildus no manas bagātības”.

Un saņēmuši valdnieka atteikumu, viņi kopā atgāja malā un sāka apspriesties: “Nebūtu mūsu cienīgi, ja mēs šīs bagātības atkal aiznestu mājās. Valdnieks Mahavidžita veic dižo ziedojumu upurēšanu – tad arī mēs veiksim ziedošanu”.

20. Un, lūk, brahmani, atkarīgie kšatriji – pilsētnieki un lauku iedzīvotāji – noteica ziedojumu izdalīšanas vietu austrumu pusē pie valdnieka ziedojumu upurēšanas bedres; pietuvinātie un padomnieki – pilsētnieki un lauku iedzīvotāji – noteica ziedojumu izdalīšanas vietu dienvidu pusē pie valdnieka ziedojumu upurēšanas bedres; bagātie brahmaņi – pilsētnieki un lauku iedzīvotāji – noteica ziedojumu izdalīšanas vietu rietumu pusē pie valdnieka ziedojumu upurēšanas bedres; namsaimnieki – pilsētnieki un lauku iedzīvotāji – noteica ziedojumu izdalīšanas vietu ziemeļu pusē pie valdnieka ziedojumu upurēšanas bedres. Un šajā ziedojumu upurēšanā, brahmani, nenogalināja vēršus, nenogalināja kazas un aunus, nenogalināja gaiļus un cūkas, nepakļāva iznīcināšanai kāda nebūt dzīvās būtnes, nenocirta kokus upurēšanas staba uzstādīšanai, neizrāva zāles stiebrus upuru zāles paklājiem, un tur esošie verbi, izsūtāmie, kalpi netika pamudināti ar nūju, netika pamudināti ar bailēm, tie neizpildīja rīkojumus raudot, ar asarām acīs. Tie, kuri vēlējās, strādāja; tie, kuri nevēlējas, nestrādāja; strādāja to, ko gribēja; nestrādāja to, ko negribēja. Un šī ziedojumu upurēšana tika veikta tikai ar attīrītu eļļu, sezama eļļu, svaigu eļļu, biezpienu, medu un sīrupu.

Tādas šīs četras piekritušo grupas, un ar astoņām pazīmēm apveltītais valdnieks Mahavidžita, un četrām pazīmēm apveltītais valdnieka priesteris brahmanis, un trīskāršā veiksmīgā ziedojumu upurēšana. Tā brahmani, saucas trīskāršā veiksmīgā ziedojumu upurēšana un tās sešpadsmit piederumi”.

21. Kad tā tika pateiks, tad brahmaņi ar saucieniem, skaļi, lielā skaļumā iesaucās: “Lūk, ziedojumu upurēšana! Lūk, veiksmīga ziedojumu upurēšanas veikšana!” – Bet brahmanis Kūtadanta sēdēja, palikdams kluss. Un tad tie brahmaņi vaicāja Kūtadantam: “Kāpēc gan godājamais Kūtadanta neizsaka atbalstu vientuļnieka Gautamas teiktajam kā labi sacītam?” – “Nav tiesa, cienījamie, ka neizsaku atbalstu vientuļnieka Gautamas teiktajam kā labi sacītam, – jo galva pārsprāgs tam, kurš nesāks izteikt atbalstu vientuļnieka Gautamas teiktajam kā labi sacītam. Bet es nodomāju, cienījamie: “ Vientuļnieks Gautama neteica:” Lūk ko es dzirdēju” vai “Lūk, ka vajadzētu būt”, bet vientuļnieks Gautama teica vien: “Lūk, tas bija tad, tā bija tad”. Tāpēc nodomāju, cienījamie:“ Neapšaubāmi, vientuļnieks Gautama tajā laikā bija valdnieks Mahavidžita, ziedojumu upurēšanas kungs, vai valsts priesteris – brahmanis, veicošs šo ziedojumu upurēšanu”. Vai godājamais Gautama pieredzēja, ka veicošais vai pavēlošais veikt tādu ziedošanas upurēšanu, sabrūkot ķermenim pēc nāves, pārdzimst laimīgā debesu pasaulē?” – “ Es pieredzēju, brahmani, ka veicot vai pavēlot veikt tādu ziedošanas upurēšanu, sabrūkot ķermenim pēc nāves, pārdzimst laimīgā debesu pasaulē. Tajā laikā es biju šo upurēšanas ziedojumu veicošais valsts priesteris – brahmanis.

22. “Vai ir, godājamais Gautama, cita ziedojumu upurēšana – un mazāk grūta, mazāk nemierīga, un daudz auglīgāka, daudz neizmērojamāka, kā šī trīskāršā veiksmīgā ziedojumu upurēšana un tās sešpadsmit piederumi?”
“Ir, brahmani, cita ziedojumu upurēšana – un mazāk grūta, mazāk nemierīga, un daudz auglīgāka, daudz neizmērojamāka, kā šī trīskāršā veiksmīgā ziedojumu upurēšana un tās sešpadsmit piederumi”.

“Kāda ir, godājamais Gautama, tā cita ziedojumu upurēšana – un mazāk grūta, mazāk nemierīga, un daudz auglīgāka, daudz neizmērojamāka, kā šī trīskāršā veiksmīgā ziedojumu upurēšana un tās sešpadsmit piederumi?”

“Kad, brahmani, labvēlīgā ziedojumu veicošā ģimene, – sniedz pastāvīgus ziedojumus augsti tikumīgiem ceļiniekiem, tad tas ziedojums, brahmani, – mazāk grūts kā tā trīskāršā veiksmīgā ziedojumu upurēšana un tās sešpadsmit piederumi.

23. – “Kāds gan, godājamais Gautama, cēlonis, kāds pamatojums, kad labvēlīgā ziedojumu veicošā ģimene, – sniedz pastāvīgus ziedojumus augsti tikumīgiem ceļiniekiem, kad tas ziedojums, brahmani, mazāk grūts, mazāk nemierīgs, un daudz auglīgāks, daudz neizmērojamāks kā tā trīskāršā veiksmīgā ziedojumu upurēšana un tās sešpadsmit piederumi?”

“Jo pie tāda veida ziedojumu upurēšanas ar sešpadsmit piederumiem, brahmani, nepietuvojas ne arhati, ne atrodošies uz arhata ceļa. Kāpēc gan? Jo tur, brahmani, sit ar nūjām un grābj aiz kakla. Tāpēc pie tāda veida ziedojumu upurēšanas nepietuvojas ne arhati, ne atrodošies uz arhata ceļa. Savukārt kad labvēlīgā ziedojumu veicošā ģimene, – sniedz pastāvīgus ziedojumus augsti tikumīgiem ceļiniekiem, tad pie tāda veida ziedošanas, brahmani, pietuvojas gan arhati, gan uz arhata ceļa atrodošies. Tāds, brahmani, cēlonis, tāds pamatojums, kad labvēlīgā ziedojumu veicošā ģimene, – sniedz pastāvīgus ziedojumus augsti tikumīgiem ceļiniekiem, tad šis ziedojums, brahmani, mazāk grūts, mazāk nemierīgs, un daudz auglīgāks, daudz neizmērojamāks kā tā trīskāršā veiksmīgā ziedojumu upurēšana un tās sešpadsmit piederumi.”

24. “Vai ir, godājamais Gautama, cita ziedojumu upurēšana – un mazāk grūta, mazāk nemierīga, un daudz auglīgāka, daudz neizmērojamāka, kā šī trīskāršā veiksmīgā ziedojumu upurēšana ar tās sešpadsmit piederumiem, un šīs labvēlīgās ģimenes pastāvīgā ziedošana?”

“Ir, brahmani, cita ziedojumu upurēšana – un mazāk grūta, mazāk nemierīga, un daudz auglīgāka, daudz neizmērojamāka, kā šī trīskāršā veiksmīgā ziedojumu upurēšana ar tās sešpadsmit piederumiem, un labvēlīgās ģimenes pastāvīgā ziedošana ”.

“Kāda ir, godājamais Gautama, tā cita ziedojumu upurēšana – un mazāk grūta, mazāk nemierīga, un daudz auglīgāka, daudz neizmērojamāka, kā šī trīskāršā veiksmīgā ziedojumu upurēšana ar tās sešpadsmit piederumiem, un labvēlīgās ģimenes pastāvīgā ziedošana?”

“Kad kāds nebūt, brahmani, uzceļ mājvietu (klosteri) četru debespušu mūku kopienai, tad tas ziedojums, brahmani, – mazāk grūts, mazāk nemierīgs, un daudz auglīgāks, daudz neizmērojamāks kā tā trīskāršā veiksmīgā ziedojumu upurēšana ar tās sešpadsmit piederumiem un labvēlīgās ģimenes pastāvīgā ziedošana.”

25. “Vai ir, godājamais Gautama, cita ziedojumu upurēšana – un mazāk grūta, mazāk nemierīga, un daudz auglīgāka, daudz neizmērojamāka, kā šī trīskāršā veiksmīgā ziedojumu upurēšana ar tās sešpadsmit piederumiem, un šīs labvēlīgās ģimenes pastāvīgā ziedošana, un šī mājvietas dāvāšana?”

“Ir, brahmani, cita ziedojumu upurēšana – un mazāk grūta, mazāk nemierīga, un daudz auglīgāka, daudz neizmērojamāka, kā šī trīskāršā veiksmīgā ziedojumu upurēšana ar tās sešpadsmit piederumiem, un labvēlīgās ģimenes pastāvīgā ziedošana, un šī mājvietas dāvāšana ”.

“Kāda ir, godājamais Gautama, tā cita ziedojumu upurēšana – un mazāk grūta, mazāk nemierīga, un daudz auglīgāka, daudz neizmērojamāka, kā šī trīskāršā veiksmīgā ziedojumu upurēšana ar tās sešpadsmit piederumiem, un labvēlīgās ģimenes pastāvīgā ziedošana, un šī mājvietas dāvāšana?”

“Kad kāds nebūt, brahmani, nomierinājies domās, iet pēc patvēruma pie Budas, iet pēc patvēruma pie Dharmas, iet pēc patvēruma pie Sanghas, tad tas ziedojums, brahmani, – mazāk grūts, mazāk nemierīgs, un daudz auglīgāka, daudz neizmērojamāks kā tā trīskāršā veiksmīgā ziedojumu upurēšana ar tās sešpadsmit piederumiem un labvēlīgās ģimenes pastāvīgā ziedošana, un šī mājvietas dāvāšana.”

26. “Vai ir, godājamais Gautama, cita ziedojumu upurēšana – un mazāk grūta, mazāk nemierīga, un daudz auglīgāka, daudz neizmērojamāka, kā šī trīskāršā veiksmīgā ziedojumu upurēšana ar tās sešpadsmit piederumiem, un šīs labvēlīgās ģimenes pastāvīgā ziedošana, un mājvietas dāvāšana, un patvēruma pieņemšana?”

“Ir, brahmani, cita ziedojumu upurēšana – un mazāk grūta, mazāk nemierīga, un daudz auglīgāka, daudz neizmērojamāka, kā šī trīskāršā veiksmīgā ziedojumu upurēšana ar tās sešpadsmit piederumiem, un labvēlīgās ģimenes pastāvīgā ziedošana, un mājvietas dāvāšana, un patvēruma pieņemšana.”

“Kāda ir, godājamais Gautama, tā cita ziedojumu upurēšana – un mazāk grūta, mazāk nemierīga, un daudz auglīgāka, daudz neizmērojamāka, kā šī trīskāršā veiksmīgā ziedojumu upurēšana ar tās sešpadsmit piederumiem, un labvēlīgās ģimenes pastāvīgā ziedošana, un mājvietas dāvāšana, un patvēruma pieņemšana?”

“Kad kāds nebūt, brahmani, nomierinājies domās, apņemas ievērot solījumus – atturas iznīcināt dzīvo, atturas ņemt to, kas nav dots, atturas no netikumīgas uzvedības jutekliskajā sfērā, atturas no melīgas runas, atturas no apreibināšanās, alkohola, reibinošiem dzērieniem, vieglprātību izsaucošiem, tad tas ziedojums, brahmani, – mazāk grūts, mazāk nemierīgs, un daudz auglīgāka, daudz neizmērojamāks kā tā trīskāršā veiksmīgā ziedojumu upurēšana ar tās sešpadsmit piederumiem un labvēlīgās ģimenes pastāvīgā ziedošana, un mājvietas dāvāšana, un patvēruma pieņemšana.”

27. “Vai ir, godājamais Gautama, cita ziedojumu upurēšana – un mazāk grūta, mazāk nemierīga, un daudz auglīgāka, daudz neizmērojamāka, kā šī trīskāršā veiksmīgā ziedojumu upurēšana ar tās sešpadsmit piederumiem, un šīs labvēlīgās ģimenes pastāvīgā ziedošana, un mājvietas dāvāšana, un patvēruma pieņemšana, un kā šie solījumi?”

“Ir, brahmani, cita ziedojumu upurēšana – un mazāk grūta, mazāk nemierīga, un daudz auglīgāka, daudz neizmērojamāka, kā šī trīskāršā veiksmīgā ziedojumu upurēšana ar tās sešpadsmit piederumiem, un labvēlīgās ģimenes pastāvīgā ziedošana, un mājvietas dāvāšana, un patvēruma pieņemšana, un kā šie solījumi.”

“Kāda ir, godājamais Gautama, tā cita ziedojumu upurēšana – un mazāk grūta, mazāk nemierīga, un daudz auglīgāka, daudz neizmērojamāka, kā šī trīskāršā veiksmīgā ziedojumu upurēšana ar tās sešpadsmit piederumiem, un labvēlīgās ģimenes pastāvīgā ziedošana, un mājvietas dāvāšana, un patvēruma pieņemšana, un kā šie solījumi?”

“Lūk, brahmani, pasaulē atnāk Tadhagata – arhats, pilnībā apgaismots, labestības un zināšanu apveltīts, laimīgais, pasaules pazinējs, cilvēku kuriem nepieciešama vadība, nesalīdzināmais vadītājs, dievu un cilvēku skolotājs, Buda, Visgodājamākais. Viņš, visu redzošais un zinošais, māca dievu pasaulēs, Maras un Brahmas pasaulēs, vientuļnieku un brahmaņu pasaulē, dieviem un cilvēkiem, pazīdams un redzēdams tos paša acīm. Viņš sludina patiesību – izcilu sākumā, izcilu vidū, izcilu nobeigumā, tās garu un burtu, māca tās vienīgajā nevainojamā šķīstībā. Šo patiesību izdzird namsaimnieks, vai namsaimnieka dēls, vai dzimušais kādā citā ģimenē. Dzirdēdams šo patiesību, viņš iegūst ticību Tadhagatam. Ieguvis ticību Tadhagatam, viņš domā šādi: „Mājas dzīve ir šķēršļu pilna, tas ir netīrības ceļš. Dzīve mūku kopienā – gluži kā svaigs gaiss. Nav viegli tam kurš dzīvo mājas dzīvi, piekopt absolūti pilnīgo un tīro svēto dzīvi, kas brīnišķīga kā nopulēta gliemežnīca. Vai nenoskūt man matus un bārdu, neuzvilkt dzeltenās mūka drānas, un mājas atstājis, neaiziet mūka gaitās?”
Un lūk, pienāk laiks, kad, atteikdamies no neliela iekrājuma vai atteikdamies no liela iekrājuma, atteikdamies no neliela radu pulka vai atteikdamies no kupla radu pulka, viņš noskuj matus un bārdu, uzvelk dzeltenās mūka drēbes un māju atstājis, kļūst par klejotāju vientuļnieku bez pajumtes. Tā, būdams ceļinieks, viņš dzīvo vientuļnieku atturības priekšrakstu iegrožots, ievēro atbilstošo uzvedību, redz briesmas pat sīkākajā pārkāpumā, sola sekot disciplīnas priekšrakstiem un vingrināties tos izpildīt, apveltīts ar ķermeņa un runas labestību, tīrs eksistences līdzekļu izvēlē, tikumīgs, piemīt izpratne un uzmanība, ar to viņš apmierināts.

Kādā veidā, brahmani, mūks ievēro tikumīgo uzvedību? Lūk, brahmani, atteikdamies no slepkavības, mūks atturas no dzīvo būtņu nogalināšanas. Bez nūjas un ieroča, sargājoties darīt ļaunu, izrādot labestību, izjūtot mīlestību un līdzcietību pret visām dzīvajām būtnēm. Tā ir daļa no viņa tikumīgās uzvedības. Atteikdamies no zādzības, viņš atturas no tā, kas netiek dots, piesavināšanās. Viņš ņem tikai to, kas dots; pieņem tikai to, kas viņam tiek ziedots. Viņš dzīvo ar tīru sirdsapziņu. Tā ir daļa no viņa tikumīgās uzvedības. Atteikdamies no izvirtības, viņš piekopj šķīstu, nesamaitātu dzīvi, atturoties no dzimumsakariem. Tā ir daļa no viņa tikumīgās uzvedības.
Atteikdamies no meliem, viņš atturas no krāpnieciskajiem vārdiem. Viņš saka patiesību, patiesus un atklātus vārdus, vārdus, kuri pelnījuši uzticību, neieved cilvēkus maldos. Tā ir daļa no viņa tikumīgās uzvedības.

Atteikdamies no mēlnesības, viņš atturas no tenkošanas. Kaut ko izdzirdējis šeit, viņš par to nestāsta cilvēkiem citā vietā, lai tos nesanaidotu ar cilvēkiem šeit. Vai arī, ko nebūt padzirdējis tur, viņš nestāsta par to cilvēkiem šeit, lai tos nesanaidotu ar cilvēkiem tur. Samierinot tos, kuri sastrīdējušies, nostiprinot tos, kuri dzīvo saskaņā, viņš mīl saskaņu, apmierināts ar saskaņu, runā vārdus, kuri ievieš saskaņu. Tā ir daļa no viņa tikumīgās uzvedības.

Atsakoties no apvainojošās runas, viņš atturas no apvainojumiem. Viņš saka vārdus, kuri neievaino: vārdus, kuri priecē dzirdi, labus, uz sirdi, pieklājīgus, patīkamus un daudziem cilvēkiem iepriecinošus. Tā ir daļa no viņa tikumīgās uzvedības.
Atteikdamies no tukšvārdības, viņš atturas no vieglprātīgiem, beznozīmīgiem vārdiem. Viņš runā atbilstošā brīdī, runā tā, kā tas patiesībā ir, runā noderīgus vārdus, runā par pienācīgo uzvedību, savlaicīgi sāk iegaumēt vērtu runu, pamatotu, samērīgu, labumu nesošu. Tā ir daļa no viņa tikumīgās uzvedības.

Viņš izvairās nodarīt kaitējumu sēklām un visu veidu augiem. Viņš izvairās uzņemt pārtiku nelaikā, pārtiku uzņem tikai vienu reizi dienā, atturēdamies no pārtikas uzņemšanas naktī. Viņš atturas no izrāžu ar dejām, dziedāšanu un mūziku apmeklēšanas. Viņš atturas no rotaslietu nēsāšanas, no smaržu un ziežu lietošanas, no grezniem tērpiem un rotājumiem. Viņš izvairās izmantot augstas un izrotātas ložas. Viņš atturas no zelta un naudas pieņemšanas. Viņš atturas no neapstrādātu graudu lietošanas pārtikā. Viņš atturas no jēlas gaļas lietošanas pārtikā. Viņš izvairās no sieviešu un meiteņu sabiedrības. Viņš atturas no kalpu un kalpoņu izmantošanas. Viņš atturas no kazu un aitu pieņemšanas. Viņš atturas no gaiļu un cūku pieņemšanas. Viņš atturas no ziloņu, govju un zirgu pieņemšanas Viņš izvairās no zemes un īpašumu pieņemšanas. Viņš izvairās pildīt vēstnieka pienākumus. Viņš izvairās pirkt un pārdot. Viņš izvairās krāpties ar svariem, krāpties ar naudu un mēriem. Viņš izvairās no negodīguma, krāpšanas, viltības, liekulības. Viņš izvairās iznīcināt, nogalināt, atņemt brīvību, laupīt. Tā ir daļa no viņa tikumīgās uzvedības.

Tajā laikā, kad dažiem cienījamiem vientuļniekiem un priesteriem, kuri pārtiek no ticīgo ziedojumiem, piemīt tieksme nest kaitējumu dažādu veidu sēklām un stādiem, tādiem kuri: vairojas no saknes, vairojas no stumbra, vairojas no mezgliem, vairojas no galotnes, un piektkārt – vairojas no sēklas – savukārt viņš atturas no kaitējuma nodarīšanas ikviena veida sēklām un stādiem. Tā ir daļa no viņa tikumīgās uzvedības.
Tajā laikā, kad dažiem cienījamiem vientuļniekiem un priesteriem, kuri pārtiek no ticīgo ziedojumiem, piemīt tieksme veidot krājumus, tādus kā: ēdiena krājumus, dzēriena krājumus, apģērba krājumus, pārvietošanās līdzekļu krājumus, gultas piederumu krājumus, vīraka krājumus, gaļas krājumus –viņš atturas no tā, lai veidotu tamlīdzīgus krājumus. Tā ir daļa no viņa tikumīgās uzvedības.

Tajā laikā, kad dažiem cienījamiem vientuļniekiem un priesteriem, kuri pārtiek no ticīgo ziedojumiem, piemīt tieksme apmeklēt izrādes, tādas kā: dejas, dziedāšana, mūzika, uzvedumus, deklamācijas, šķīvju un bungu spēli, uzvedumus ar maģisko gaismu, akrobātu un žonglieru trikus, ziloņu cīņas, zirgu cīņas, buļļu cīņas, āžu cīņas, aunu cīņas, gaiļu cīņas, paipalu cīņas, cīņu ar nūjām, dūru cīņas, cīkstoņu sacensības, mācību cīņas, kareivju mācības, kareivju parādes – viņš izvairās no tamlīdzīgu izrāžu apmeklēšanas. Tā ir daļa no viņa tikumīgās uzvedības.

Tajā laikā, kad dažiem cienījamiem vientuļniekiem un priesteriem, kuri pārtiek no ticīgo ziedojumiem, piemīt tieksme uz azarta spēlēm, tādām kā: „astoņi soļi” (šahs ar 8 X 8 lauciņiem), „desmit soļi” (šahs ar 10 X 10 lauciņiem), „debesis”, „apkārtceļš”, „klātbūtne”, kauliņu spēle, nūjiņu spēle, zīmēšana ar roku – otiņu, spēles ar bumbu, ar svilpēm, ar rotaļu arklu, kūleņu mešana, spēles ar spēļu vējdzirnavām, ar spēļu loku, burtu minēšana (pēc roku kustībām gaisā vai uz sienas), domu uzminēšana, kariķēta atdarināšana – viņš atturas no tamlīdzīgām vieglprātīgām azarta spēlēm. Tā ir daļa no viņa tikumīgās uzvedības.

Tajā laikā, kad dažiem cienījamiem vientuļniekiem un priesteriem, kuri pārtiek no ticīgo ziedojumiem, dod priekšroku augstām un greznām ložām, tādām kā: krēsls; ar buļļu un antilopju figūriņām izrotāta loža; balts zīda pārklājs, zīda pārklājs ar izšūtiem ziediem, kokvilnas paklājiņš, vilnas pārklājs ar zvēru attēliem; vilnas pārklājs, izrotāts ar bārkstīm, viscaur vai virspusē; ar dārgakmeņiem izrotāts zīda pārklājs, vilnas paklājs, ziloņu pārklājs, zirgu pārklājs, pārklājs ratiem, paklājiņš no melnās antilopes ādas, paklājiņš no kadali antilopes greznās ādas, loža ar baldahīnu, loža ar skaistiem spilveniem pagalvī un pie kājām – viņš atturas no tamlīdzīgām augstām un greznām ložām. Tā ir daļa no viņa tikumīgās uzvedības.

Tajā laikā, kad dažiem cienījamiem vientuļniekiem un priesteriem, kuri pārtiek no ticīgo ziedojumiem, piemīt tieksme izrotāt un izskaistināt sevi, un tieši: ieziest ķermeni ar eļļām un pulveriem, veikt apmazgāšanos, masēt locekļus, izmantot spoguli, acu smēri, ziedu izrotājumus un vīraku, pūderi sejai, aprocēm, matu saiti, niedrēm, burku, zobenu, saulessargu, greznām sandalēm, turbānu, dārglietām, apsegs no jaka astes, baltām drēbēm – viņš atturas līdzīgā veidā sevi izrotāt un izskaistināt. Tā ir daļa no viņa tikumīgās uzvedības.

Tajā laikā, kad dažiem cienījamiem vientuļniekiem un priesteriem, kuri pārtiek no ticīgo ziedojumiem, piemīt tieksme uz nelietderīgām sarunām (tiracchānakathā / burtiski: dzīvnieku sarunas), tādas kā: sarunas par ķēniņu, sarunas par laupītājiem, sarunas par ķēniņa padomniekiem, sarunas par armiju, sarunas par briesmām, sarunas par karu, sarunas par ēdienu, sarunas par ložu, sarunas par rotājumiem, sarunas par vīraku, sarunas par radiniekiem, sarunas par ratiem, sarunas par ciematu, sarunas par nelielu pilsētiņu, sarunas par lielu pilsētu, sarunas par provinci, sarunas par sievietēm, sarunas par vīriešiem, sarunas par jauniešiem, sarunas par meitenēm, sarunas par varoņiem, sarunas par ielām, sarunas par akām, sarunas par mirušajiem, sarunas par daudzveidību, sarunas par visuma radīšanu, sarunas par okeāna radīšanu; sarunas par to, vai eksistē vai neeksistē kas – nebūt, – viņš atturas no tamlīdzīgām nelietderīgām sarunām. Tā ir daļa no viņa tikumīgās uzvedības.

Tajā laikā, kad dažiem cienījamiem vientuļniekiem un priesteriem, kuri pārtiek no ticīgo ziedojumiem, piemīt tieksme uz ķildām, tādām kā: „Tu nezinu to mācību un nozari. Es zinu to mācību un nozari. Kā tu iepazīsti to mācību un disciplīnu? Tu esi izvēlējies nepareizu ceļu. Es eju pareizo ceļu. Es esmu sekotājs, tu neesi sekotājs. To, kas bija jāsaka sākumā, tu teici beigās. To, ko vajadzēja teikt beigās, tu teici sākumā. Tas, uz kā tu balstījies, apgāzts. Tas, par ko tu runā, ir melīgs. Tev nav taisnība. Atmet šo nepamatoto argumentu, vai paskaidro, ja vari”, viņš atturas no tamlīdzīgām ķildām. Tā ir daļa no viņa tikumīgās uzvedības.

Tajā laikā, kad dažiem cienījamiem vientuļniekiem un priesteriem, kuri pārtiek no
ticīgo ziedojumiem, piemīt tieksme nodot kādus nebūt paziņojumus, un tieši: izpildīt ķēniņa ziņneša lomu, vai ķēniņa padomnieku, kšatriju, brahmaņu, namsaimnieku, jauniešu ziņneša lomu, nododot ziņojumus: „nāc šurp”, „ej tur”, „atnes to”, „aiznes to”, – viņš atturas no tā, lai šādā veidā nodotu citu ziņojumus. Tā ir daļa no viņa tikumīgās uzvedības.

Tajā laikā, kad dažiem cienījamiem vientuļniekiem un priesteriem, kuri pārtiek no ticīgo ziedojumiem, kļūst par krāpniekiem un tenkotājiem, pareģotājiem un magiem iedzīvošanās dēļ, aiz alkatīgas tieksmes pēc peļņas, – viņš atturas no tamlīdzīgas peļņas gūšanas. Tā ir daļa no viņa tikumīgās uzvedības.

Tajā laikā, kad dažiem cienījamiem vientuļniekiem un priesteriem, kuri pārtiek no ticīgo ziedojumiem, apstiprina pasaulīgās mācības un nepareizo dzīvesveidu, tādus kā: pareģošana pēc zīmēm uz ķermeņa locekļiem; nākotnes notikumu pareģošana pēc sapņiem; pareģošana pēc peļu sagrauzta auduma; upurēšanas uguns, upurēšanas kauss, upurēšanas pelavas, upurēšanas rīss, upurēšanas kausētu eļļu, upurēšanas sezama eļļu; upurēšana ar muti, upurēšana ar asinīm; mācība par zīmēm uz locekļiem; mācība par labvēlīgas vietas izvēli mājas būvniecībai; mācība par valsta iekārtu; mācība par labvēlīgām vārdošanām; mācība par gariem; mācība par zemi, mācība par čūskām, mācība par ellēm, mācība par skorpioniem; mācība par pelēm, mācība par putniem, mācība par vārnām; pareģojumi par dzīves ilgumu; piešķirt aizsardzību pret bultām (vārdošana pret bultām); zināšana par mežonīgo dzīvnieku apdzīvošanas teritorijām, – viņš atturas no tamlīdzīgām pasaulīgām mācībām un nepareiza dzīvesveida. Tā ir daļa no viņa tikumīgās uzvedības.

Tajā laikā, kad dažiem cienījamiem vientuļniekiem un priesteriem, kuri pārtiek no ticīgo ziedojumiem, apstiprina pasaulīgās mācības un nepareizo dzīvesveidu, tādus kā: likteņa zīmju lasīšana pēc dārgakmeņiem, pēc apģērba, pēc personāla, pēc zobena, pēc bultas, pēc loka, pēc ieroča, likteņa zīmju lasīšana pēc sievietēm, pēc vīriešiem, pēc jauniešiem, pēc meitenēm, pēc vergiem, pēc verdzenēm, likteņa zīmju lasīšana pēc ziloņiem, pēc zirgiem, pēc bifeļiem, pēc buļļiem, pēc govīm, pēc kazām, pēc auniem, pēc gaiļiem, pēc paipalām, pēc iguānām, pēc garausainiem dzīvniekiem, pēc bruņurupučiem, pēc aļņiem, – viņš atturas no tamlīdzīgām pasaulīgām mācībām un nepareiza dzīvesveida. Tā ir daļa no viņa tikumīgās uzvedības.

Tajā laikā, kad dažiem cienījamiem vientuļniekiem un priesteriem, kuri pārtiek no ticīgo ziedojumiem, apstiprina pasaulīgās mācības un nepareizo dzīvesveidu, veic pareģojumus, tādus kā: „vai ķēniņš dosies karagājienā”; „vai ķēniņš nedosies karagājienā”; „vai šejienes ķēniņš uzbruks”; „vai svešs ķēniņš atkāpsies”; „vai svešs ķēniņš uzbruks”; „vai šejienes ķēniņš atkāpsies”; „vai šejienes ķēniņš uzvarēs”; „vai šejienes ķēniņš tiks sakauts”; „lūk tāda būs uzvara”; „tāda būs sakāve”. – viņš atturas no tamlīdzīgām pasaulīgām mācībām un nepareiza dzīvesveida. Tā ir daļa no viņa tikumīgās uzvedības.

Tajā laikā, kad dažiem cienījamiem vientuļniekiem un priesteriem, kuri pārtiek no ticīgo ziedojumiem, apstiprina pasaulīgās mācības un nepareizo dzīvesveidu, veic pareģojumus, tādus kā: „būs mēness aptumsums”; „būs saules aptumsums”; „būs zvaigžņu aptumsums (visticamāk, šeit runa ir par saules sistēmas planētām)”; saules un mēness kustība virzīsies pa parasto ceļu”; „saules un mēness kustība virzīsies pa neparastu ceļu”; „zvaigžņu kustība virzīsies pa to parasto ceļu”; „zvaigžņu kustība virzīsies pa neparastu ceļu”; „būs meteorītu lietus”; „būs mirdzums pa visu horizontu”; „būs zemestrīce”; „būs pērkona negaiss”; „būs saules, mēness un zvaigžņu lēkts, būs to noriets, būs to aptumsums, būs to attīrīšanās”; „tādas būs mēness aptumsuma sekas”; „tādas būs saules aptumsuma sekas”; „tādas būs zvaigžņu aptumsuma sekas”; tādas sekas būs mēness un saules virzībai pa parasto ceļu”; „tādas būs sekas mēness un saules virzībai pa neparastu ceļu”; „tādas būs sekas zvaigžņu virzībai pa neparastu ceļu”; „tādas būs sekas no meteorītu lietus”; „tādas būs sekas no mirdzuma pa visu horizontu”; tādas būs zemestrīces sekas”; tāds būs pērkona negaisa sekas”; „tādas būs sekas no saules, mēness un zvaigžņu lēkta, no to norieta, no to aptumsuma, no to attīrīšanās”, – viņš atturas no tamlīdzīgām pasaulīgām mācībām un nepareiza dzīvesveida. Tā ir daļa no viņa tikumīgās uzvedības.

Tajā laikā, kad dažiem cienījamiem vientuļniekiem un priesteriem, kuri pārtiek no ticīgo ziedojumiem, apstiprina pasaulīgās mācības un nepareizo dzīvesveidu, veic pareģojumus, tādus kā: „būs bagātīgs lietus”; „būs sausums”; „būs pārtikas pārpilnība”; „būs bads”; „būs mierīgs laiks”; „būs satricinājumu laiks”; „būs slimību laiks”; „būs laiks bez slimībām”, vai nodarbojas ar rēķināšanu un izskaitļošanu, sacer dzeju un izdomājumus sava labuma pēc. – viņš atturas no tamlīdzīgām pasaulīgām mācībām un nepareiza dzīvesveida. Tā ir daļa no viņa tikumīgās uzvedības.

Tajā laikā, kad dažiem cienījamiem vientuļniekiem un priesteriem, kuri pārtiek no ticīgo ziedojumiem, apstiprina pasaulīgās mācības un nepareizo dzīvesveidu, un tieši: izskaitļo labvēlīgu laiku kāzām; laiku meitas izprecināšanai; laiku kad saderināties, laiku kad šķirties; laiku kad ievākt nodokļus, laiku iesniegumam tiesā; maģiski izsauc veiksmi vai nodara kaitējumu; ar vārdošanu panāk spontāno abortu; nolēmē mēli, nolēmē muti, nolēmē mēmu; novārdo roku, novārdo muti, novārdo ausis; zīlējot, izprasot spogulim, izprasot meitenei, izprasot dieviem; pielūdz sauli, pielūdz Dižo Brahmu; maģiski izverd uguni no mutes, piesauc veiksmes dievieti – viņš atturas no tamlīdzīgām pasaulīgām mācībām un nepareiza dzīvesveida. Tā ir daļa no viņa tikumīgās uzvedības.

Tajā laikā, kad dažiem cienījamiem vientuļniekiem un priesteriem, kuri pārtiek no ticīgo ziedojumiem, apstiprina pasaulīgās mācības un nepareizo dzīvesveidu, un tieši: ziedošana dieviem par viņu žēlastību, tamlīdzīgu reliģisku solījumu izpildīšana; garus pakļaujoši vārdojumi; mājas aizsargājoši vārdojumi; potences atjaunošana, potences atņemšana, celtniecības vietas iesvētīšana; mutes attīrīšanas ceremonija, apmazgāšanās, upurēšana; vemšanas līdzekļu ieteikšana, caurejas, augšējās attīrīšanas, apakšējās attīrīšanas, ārstniecisko ziedi ausīm, ārstniecisko losjonu acīm, ziedi degunam, acu smēri, ieziežamo eļļu; acu slimību pārstāšanu, ķirurģisko ārstēšanu, bērnu slimību ārstēšanu, ārstēšanu ar ārstnieciskajām saknēm, zālēm, kuru darbība paredzēta pēc slimības stāvokļa atvieglināšanai – viņš atturas no tamlīdzīgām pasaulīgām mācībām un nepareiza dzīvesveida. Tā ir daļa no viņa tikumīgās uzvedības.

Un lūk, brahmani, mūks, kuram piemīt šāda tikumiskā uzvedība, nav pakļauts it nekādām briesmām, jo viņš saglabā savu tikumisko uzvedību. Līdzīgi, diženais ķēniņ, kā kāds kšatriju kastas valdnieks, pakļāvis visus savus pretiniekus, neredz vairs it nekādas briesmas, tā arī mūks, kuram piemīt šāda tikumiskā uzvedība, nav pakļauts it nekādām briesmām, jo viņš saglabā savu tikumisko uzvedību. Saglabājot šos tikumiskās uzvedības labvēlīgos nopelnus, viņš izjūt nepiesārņotu iekšējo vieglumu. Lūk kā, brahmani, mūks ievēro tikumīgo uzvedību.

Un kā, brahmani, mūks sargā sajūtu vārtus? Brahmani, redzot ar acīm formu, mūks neaizraujas ar kopējo iespaidu par to, neaizraujas ar detaļām, kas ar to saistītas. Viņš seko paškontroles ceļam tāpēc ka, ja dzīvotu, nekontrolēdams redzi, tad viņu pārņemtu savā varā alkas un neapmierinātība, un viņš iegūtu postošās negatīvās īpašības. Viņš kontrolē redzi, viņš izrāda savaldību spējā redzēt. Dzirdot ar ausīm skaņu, viņš neaizraujas ar kopējo iespaidu par to, neaizraujas ar detaļām, kas ar to saistītas. Viņš seko paškontroles ceļam tāpēc ka, ja dzīvotu, nekontrolēdams dzirdi, tad viņu pārņemtu savā varā alkas un neapmierinātība, un viņš iegūtu postošās negatīvās īpašības. Viņš kontrolē dzirdi, viņš izrāda savaldību spējā dzirdēt. Jūtot ar degunu smaržu, viņš neaizraujas ar kopējo iespaidu par to, neaizraujas ar detaļām, kas ar to saistītas. Viņš seko paškontroles ceļam tāpēc ka, ja dzīvotu, nekontrolēdams ožu, tad viņu pārņemtu savā varā alkas un neapmierinātība, un viņš iegūtu postošās negatīvās īpašības. Viņš kontrolē ožu, viņš izrāda savaldību spējā saost. Jūtot ar mēli garšu, viņš neaizraujas ar kopējo iespaidu par to, neaizraujas ar detaļām, kas ar to saistītas. Viņš seko paškontroles ceļam tāpēc ka, ja dzīvotu, nekontrolēdams garšas sajūtu, tad viņu pārņemtu savā varā alkas un neapmierinātība, un viņš iegūtu postošās negatīvās īpašības. Viņš kontrolē garšas sajūtu, viņš izrāda savaldību spējā sajust garšu. Jūtot ar ķermeni pieskārienu, viņš neaizraujas ar kopējo iespaidu par to, neaizraujas ar detaļām, kas ar to saistītas. Viņš seko paškontroles ceļam tāpēc ka, ja dzīvotu, nekontrolēdams taustes sajūtu, tad viņu pārņemtu savā varā alkas un neapmierinātība, un viņš iegūtu postošās negatīvās īpašības. Viņš kontrolē taustes sajūtu, viņš izrāda savaldību taustes sajūtā. Uztverot ar intelektu domu (prāta uztveres objekts), viņš neaizraujas ar kopējo iespaidu par to, neaizraujas ar detaļām, kas ar to saistītas. Viņš seko paškontroles ceļam tāpēc ka, ja dzīvotu, nekontrolēdams domas, tad viņu pārņemtu savā varā alkas un neapmierinātība, un viņš iegūtu postošās negatīvās īpašības. Viņš kontrolē intelektu, viņš izrāda savaldību prāta uztveres spējā. Uzturot šo cildeno savaldīgumu sajūtās, viņš izjūt nepiesārņotu iekšējo laimi. Lūk kā, brahmani, mūks sargā sajūtu vārtus.

Un kā gan, brahmani, mūks pārvalda apzināšanos un uzmanīgumu? Lūk, brahmani, ejot uz vienu pusi un pagriežoties uz otru, mūks to dara uzmanīgi. Skatoties uz priekšu un atpakaļ, viņš to dara uzmanīgi. Noliecoties un iztaisnojoties, viņš to dara uzmanīgi. Nesot ziedojumu krūzīti un mūka apmetni, viņš to dara uzmanīgi. Kad viņš ēd, dzer, kož, garšo, viņš to dara uzmanīgi. Kad viņš atvieglojas un urinē, viņš to dara uzmanīgi. Kad viņš iet, stāv, sēd, guļ, nomodā, runā un klusē, viņš to dara uzmanīgi. Lūk kā, brahmani, mūks pārvalda apzināšanos un uzmanīgumu.

Bet kā, brahmani, mūks ir apmierināts? Lūk, brahmani, mūks ir apmierināts ar mūka apmetni, kas aizsargā viņa ķermeni, un pārtikas ziedojumiem, kas uztur viņa ķermeni. Lai kur viņš arī ietu, viņš iet ar visiem šiem saviem labumiem. Līdzīgi, diženais ķēniņ, kā gājputns, lai kur arī tas lidotu, tas lido aiznesot sev līdz savus spārnus, tā līdzīgā veidā, diženais ķēniņ, arī mūks, apmierināts ar mūka apmetni, kas aizsargā viņa ķermeni, un pārtikas ziedojumiem, kas uztur viņa ķermeni, lai kur viņš arī ietu, viņš iet ar visiem šiem saviem labumiem. Lūk tā, brahmani, mūks ir apmierināts.

Ar šādu cildenās tikumīgās uzvedības uzkrājumu, ar šādu cildeno savaldīgumu sajūtās, ar šādu cildeno apzināšanos un uzmanīgumu, ar šādu cildeno apmierinātību, viņš vienatnē dodas uz vientuļu vietu: mežā koka pakājē, kalna virsotnē, alā, kalnu ielejā, kapsētā, meža klajumā, tuksnešainā vietā uz salmu maisa. Pēc pārtikas saņemšanas, atgriezies šeit ar ziedojumu bļodiņu, viņš sēd ar sakrustotām kājām, turot muguru taisni, un nolēmis ilgstoši saglabāt koncentrēto uzmanīgumu.

Likvidējis alkas pēc pasaulīgā, viņš atrodas no alkatības brīvā apziņas stāvoklī. Viņš ir attīrīts no alkatības. Likvidējis dusmas un naidu, viņš atrodas no dusmām brīvā apziņas stāvoklī, viņš atrodas mīlestības un līdzjūtības pret visām dzīvajām būtnēm apziņas stāvoklī. Viņš attīra prātu no dusmām un naida. Likvidējis slinkumu un miegainību, viņš atrodas no slinkuma un miegainības brīvā apziņas stāvoklī, ar skaidru uztveri un apzināšanos. Viņš attīra prātu no slinkuma un miegainības.

Likvidējis uzbudinātību un nemieru, viņš atrodas apziņas stāvoklī, kas brīvs no uztraukumiem, iekšējā miera stāvoklī. Viņš attīra prātu no uzbudinājuma un nemiera. Likvidējis šaubas, viņš atrodas stāvoklī, kas ir pāri šaubām, nešaubās par labās uzvedības pareizumu. Viņš attīra prātu no šaubām.

Brahmani, tas līdzīgi kā ja cilvēks, kurš aizņēmies, lai uzsāktu savu lietu, kura sāktu viņam nest ienākumus, tā ka viņš spētu dzēst savu iepriekšējo parādu, un piedevām nest peļņu, ar ko viņš būtu spējīgs uzturēt sievu. Tad viņš var nodomāt tā: „Agrāk es aizņēmos un uzsāku savu lietu, un šī lieta man sāka nest ienākumus. Un lūk, es spēju dzēst savu iepriekšējo parādu. Turklāt esmu ieguvis peļņu, ar kuru varu uzturēt savu sievu”. Un viņš no šā gūs prieku un jutīs apmierinājumu.

Brahmani, tas līdzīgi kā ja kādas smagas likstas skarts cilvēks, ciezdams no smagas slimības, nespēdams priecāties par ēdienu, izjuzdams vājumu ķermenī, ar laiku spētu atbrīvoties no šīs savas likstas, no ēdiens no jauna spētu viņu priecēt, ķermenī no jauna uzrastos spēki. Tad viņš var nodomāt tā: „Agrāk es biju slims un cietu no smagas slimības. Ēdiens mani nepavisam neiepriecēja, un ķermenī vispār nebija spēka. Bet tagad es atbrīvojos no savas likstas, un ēdiens no jauna mani priecē, ķermenī no jauna parādījies spēks”. Un viņš no šā gūs prieku un jutīs apmierinājumu.
Brahmani, tas līdzīgi kā ja cietumā ieslodzīts cilvēks ar laiku atbrīvotos no ieslodzījuma sveiks un vesels, nezaudējis neko no sava īpašuma. Tad viņš var nodomāt tā: „Agrāk biju ieslodzīts cietumā. Bet tagad esmu atbrīvojies no ieslodzījuma sveiks un vesels, nezaudējis neko no sava īpašuma. Un viņš no šā gūs prieku un jutīs apmierinājumu.

Brahmani, tas līdzīgi kā ja cilvēks, bijis vergs, pats sev nepiederēdams, piederēdams citiem, nebrīvs iet tur, kur vēlas, ar laiku atbrīvotos no savas verdzības, kļūtu pats sev īpašnieks, nevis vairs piederēdams citiem, kļūtu brīvs cilvēks, un varētu iet tur, kur vēlas. Tad viņš var nodomāt tā: „Agrāk es biju vergs, nepiederēdams pats sev, piederēdams citiem, nevarēju iet, kur vēlējos. Bet tagad esmu atbrīvojies no savas verdzības, kļuvu pats sev īpašnieks, nevis citu īpašums, kļuvu brīvs cilvēks un varu iet, kur vien vēlos”. Un viņš no šā gūs prieku un jutīs apmierinājumu.

Brahmani, tas līdzīgi kā ja bagāts un turīgs cilvēks, ceļodams tuksnešainā vietā pa grūti pārvaramu ceļu, pakļaudams sevi badam un briesmām, ar laiku izkļūtu no tuksnešainās vietas un laimīgi, bez zaudējumiem nokļūtu savā ciemā. Tad viņš var nodomāt tā: „Agrāk es ceļoju ar bagātību un īpašumu pa grūti pārvaramu ceļu tuksnešainā vietā, pakļāvis sevi badam un briesmām. Bet tagad esmu izkļuvis no tuksnešainās vietas un laimīgi sasniedzis ciematu bez zaudējumiem”. Un viņš no šā gūs prieku un jutīs apmierinājumu.

Brahmani, līdzīgā veidā, nelikvidējis šos piecus šķēršļus, mūks redz sevi kā kad ja būtu kādam parādā, kā kad ja būtu slimībā, kā kad ja būtu cietumā, kā kad ja būtu uz grūti pārvarama ceļa tuksnešainā vietā. Un līdzīgā veidā, Ambattha, likvidējis šos piecus šķēršļus, mūks redz sevi, kā atbrīvotu no parāda, kā atbrīvotu no slimības, kā atbrīvotu no ieslodzījuma, kā atbrīvotu no verdzības, kā izkļuvušu drošā vietā.
Kad viņš redz, ka šie pieci šķēršļi ir viņā likvidēti, viņā dzimst prieks (pāmojja). No prieka dzimst bauda (pīti). No garīgās baudas ķermenis nomierinās (passaddhi – klusums, mierīgums). Ķermenis mierīgumā izjūt vieglumu (sukha). Vieglumā prāts ieiet samadhi.

Atdalījis sevi no jutekliskām vēlmēm, atdalījis sevi no destruktīvās uzvedības, viņš nonāk pirmajā (dhjanā), viņš sasniedz pirmo meditatīvās apceres līmeni, vai pakāpi (djanu) – saistītu ar mērķtiecīgu spriedumu un padziļināto spriestspēju – vientuļniecības radīto, laimi un prieku dāvājošo – un atrodas tajā.

Šis ziedojums, brahmani – un mazāk grūts, un mazāk nemierīgs, un daudz auglīgāks un daudz neizmērojamāks kā iepriekšējie ziedojumi.

Brahmani, tas līdzīgi kā ja prasmīgs meistars vai viņa māceklis, iebēris bronzas traukā krīta pulveri, to apšļakstītu ar ūdeni, sajaukdamas ūdeni ar pulveri, izgatavodams masu, kurā ūdens piepilda un sasaista pulveri, bet masu piepildot, neizplūst no tā.
Brahmani, līdzīgā veidā mūks, piepilda un piesātina, pieliedams savu ķermeni ar baudu un vieglumu, kas rodas ar atdalīšanos. Visā viņā ķermenī vairs nav palicis nekas, kas nebūtu atdalīšanās radītās baudas un viegluma piesātināts.

Un tālāk, brahmani, ar pārdomu un izvērtēšanas pārtraukšanu mūks sasniedz un uzturas otrajā dhjanā: baudu un vieglumu rada iekšējais prāta mierīgums un vienā virzienā vērstā koncentrācija, brīva no pārdomām un izvērtēšanas. Viņš piepilda un piesātina, pieliedams savu ķermeni ar baudu un vieglumu, ko rada meditatīvā koncentrācija. Visā viņā ķermenī vairs nav palicis nekas, kas nebūtu meditatīvās koncentrācijas radītās baudas un viegluma piesātināts.

Brahmani, tas līdzīgs ezeram, kura ūdeņus papildina pazemes avoti. Lai arī tam nav pietekas no austrumiem, nav pietekas no dienvidiem, nav pietekas no rietumiem, nav pietekas no ziemeļiem; un ilgu laiku nelīst – zem zemes plūstošās vēsās ūdens straumes piepilda šo ezeru no iekšienes, pievienojas un piepilda to ar vēsu ūdeni, un ezerā vairs nav palicis nekas, kas nebūtu piepildīts ar vēsu ūdeni.

Līdzīgā veidā, brahmani, mūks piepilda un piesātina, pieliedams savu ķermeni ar baudu un vieglumu, ko rada meditatīvā koncentrācija. Visā viņā ķermenī vairs nav palicis nekas, kas nebūtu meditatīvās koncentrācijas radītās baudas un viegluma piesātināts.

Šis ziedojums, brahmani – un mazāk grūts, un mazāk nemierīgs, un daudz auglīgāks un daudz neizmērojamāks kā iepriekšējie ziedojumi.
Un tālāk, brahmani, atdalījies no baudas, mūks sasniedz līdzsvarotību; uzmanīgs un saprotošs, viņš ķermenī izjūt vieglumu – tā viņš sasniedz un atrodas trešajā dhjanā, kuru cienīgie apraksta kā : “Līdzsvarots, apveltīts ar sevis apzināšanās spēju, uzturas laimē”.

Viņš piepilda un piesātina, pieliedams savu ķermeni ar vieglumu, atdalījies no baudas. Visā viņā ķermenī vairs nav palicis nekas, kas nebūtu viegluma caurausts, brīvs no baudas pieredzēšanas.

Brahmani, tas līdzīgi kā lotosa dīķi ar ziliem, vai sarkaniem, vai baltiem lotosa ziediem, starp zilajiem lotosiem, vai sarkanajiem lotosiem, vai baltajiem lotosiem, ūdenī augušiem, ūdens mazgātiem, ir daži, kuri pilnībā iegrimuši ūdenī; no galotnes līdz saknei tie pārklāti, piepildīti, piesātināti, un caurvīti ar aukstu ūdeni. Un šajos zilajos, vai sarkanajos, vai baltajos lotosos nav palicis nekas, kas nebūtu piepildīts ar vēso ūdeni. Līdzīgā veidā, brahmani, mūks piepilda un piesātina, piepildīdams savu ķermeni ar vieglumu, atdalījies no baudas. Visā viņā ķermenī vairs nav palicis nekas, kas nebūtu viegluma caurausts, brīvs no baudas pieredzēšanas.

Un tālāk, brahmani, atdalījies no baudas, mūks sasniedz līdzsvarotību; uzmanīgs un saprotošs, viņš ķermenī izjūt vieglumu – tā viņš sasniedz un atrodas trešajā dhjanā, kuru cienīgie apraksta kā : “Līdzsvarots, apveltīts ar sevis apzināšanās spēju, uzturas laimē”.

Viņš piepilda un piesātina, pieliedams savu ķermeni ar vieglumu, atdalījies no baudas. Visā viņā ķermenī vairs nav palicis nekas, kas nebūtu viegluma caurausts, brīvs no baudas pieredzēšanas.

Brahmani, tas līdzīgi kā lotosa dīķi ar ziliem, vai sarkaniem, vai baltiem lotosa ziediem, starp zilajiem lotosiem, vai sarkanajiem lotosiem, vai baltajiem lotosiem, ūdenī augušiem, ūdens mazgātiem, ir daži, kuri pilnībā iegrimuši ūdenī; no galotnes līdz saknei tie pārklāti, piepildīti, piesātināti, un caurvīti ar aukstu ūdeni. Un šajos zilajos, vai sarkanajos, vai baltajos lotosos nav palicis nekas, kas nebūtu piepildīts ar vēso ūdeni. Līdzīgā veidā, brahmani, mūks piepilda un piesātina, piepildīdams savu ķermeni ar vieglumu, atdalījies no baudas. Visā viņā ķermenī vairs nav palicis nekas, kas nebūtu viegluma caurausts, brīvs no baudas pieredzēšanas.

Šis ziedojums, brahmani – un mazāk grūts, un mazāk nemierīgs, un daudz auglīgāks un daudz neizmērojamāks kā iepriekšējie ziedojumi.

Un tālāk, brahmani, atdalījies no viegluma un atdalījies no sāpēm, līdzīgi kā pirms tam viņš atstāja garīgo baudu un neapmierinātību, mūks sasniedz ceturto dhjanu un uzturas tajā bez sāpēm un bez viegluma, objektivitātes un uzmanīguma tīrībā. Viņš sēd, piepildījis savu ķermeni ar tīro un skaidro apzināšanos. Viņa ķermenī nav palicis nekā, kas nebūtu tīrās un skaidrās apzināšanās caurausts.

Tas ir ziedojums, brahmani, – mazāk grūts, mazāk nemierīgs, un daudz auglīgāka, daudz neizmērojamāks kā iepriekšējie ziedojumi.
Brahmani, tas līdzīgi kā ja šeit sēdētu cilvēks, no galvas līdz kājām ietīts baltā audumā, tā ka visā viņā ķermenī nebūtu vietas, ko nepārklātu baltais audums, brahmani, līdzīgā veidā mūks sēd, piepildījis savu ķermeni ar tīro un skaidro apzināšanos. Viņa ķermenī nav palicis nekā, kas nebūtu tīrās un skaidrās apzināšanās caurausts.

Un tālāk, brahmani, ar prātu, kas atrodas samadhi, tīru, skaidru, neaptraipītu, bez
piesārņojumiem, paklausīgu un savāktu, nelokāmu, sasniegušu nosvērtību, mūks virza un pievērš savu prātu uz pilnīgajām zināšanām. Viņš pilnībā saprot: „Lūk, šis mans ķermenis, kuram ir forma, sastāvošs no četriem dižajiem elementiem, dzimis no mātes un tēva, uzturēts ar rīsiem un pienu, pakļauts nepastāvīgumam, novecošanai, nolietošanai, sabrukumam, satrūdēšanai. Un lūk mana apziņa atrodas tajā un saistīta ar ķermeni”.

Brahmani, tas līdzīgi kā ja dārgakmenī, lazurītā – sarkanā, dārgā, astoņām šķautnēm, lieliski noslīpētā, visām akmens īpašībām apveltītam – būtu ievērta dzija: zila, vai dzeltena, vai sarkana, vai balta, vai pelēka. Tad ar redzi apveltīts cilvēks, paņēmis akmeni rokās, var izšķirt: „Lūk, dārgakmens lazurīts – sarkans, dārgs, astoņām šķautnēm, lieliski noslīpēts, visām akmens īpašībām apveltīts. Tajā ievērta dzija: zila, vai dzeltena, vai sarkana, vai balta, vai pelēka”.

Brahmani, līdzīgā veidā mūks ar prātu, kas atrodas samadhi, tīru, skaidru, neaptraipītu, bez piesārņojumiem, paklausīgu un savāktu, nelokāmu, sasniegušu nosvērtību, virza uz pilnīgajām zināšanām. Viņš pilnībā saprot: „Lūk, šis mans ķermenis, kuram ir forma, sastāvošs no četriem dižajiem elementiem, dzimis no mātes un tēva, uzturēts ar rīsiem un pienu, pakļauts nepastāvīgumam, novecošanai, nolietošanai, sabrukumam, satrūdēšanai. Un lūk mana apziņa atrodas tajā un saistīta ar ķermeni”.

Brahmani, līdzīgā veidā mūks ar prātu, kas atrodas samadhi, tīru, skaidru, neaptraipītu, bez piesārņojumiem, paklausīgu un savāktu, nelokāmu, sasniegušu nosvērtību, viņš virza un pievērš savu prātu izsmeļošajai zināšanai par iekāru pārtraukšanu. Viņam piemīt izsmeļoša pilnīgā izpratne: „Tās ir ciešanas”, izsmeļoša pilnīgā izpratne: „Tāda ir ciešanu izcelšanās”, izsmeļoša pilnīgā izpratne: „Tāda ir ciešanu pārtraukšana”, izsmeļoša pilnīgā izpratne: „Tas ir ceļš, vedošs uz ciešanu pārtraukšanu”. Viņam piemīt izsmeļoša pilnīgā izpratne: „Tā ir iekāre”, izsmeļoša pilnīgā izpratne: „Tāda ir iekāres izcelšanās”, izsmeļoša pilnīgā izpratne: „Tāda ir iekāres pārtraukšana”, izsmeļoša pilnīgā izpratne: „Tas ir ceļš, vedošs uz iekāres pārtraukšanu”.

Viņam, tā saprotošam, tā redzošam, prāts atbrīvojas no pasaulīgo vēlmju iekāres, atbrīvojas no eksistēšanas iekāres, atbrīvojas no neziņas iekāres. Atbrīvošanos sasniegušajam rodas izsmeļoša sapratne: „Esmu sasniedzis Atbrīvošanos”. Viņš izsmeļoši saprot: „Beigušās pārdzimšanas, svētās dzīves mērķis sasniegts; izdarīts, kas bija nepieciešams izdarīts, pēc šīs dzīves nebūs vairāk dzimšanu.”
Tas ir ziedojums, brahmani, – mazāk grūts, mazāk nemierīgs, un daudz auglīgāka, daudz neizmērojamāks kā iepriekšējie ziedojumi.”

28. Kad tā tika pateikt, brahmanis Kūtadanta sacīja Visgodājamākajam: “Lieliski, godājamais Gautama! Lieliski, godājamais Gautama! Līdzīgi tam, godājamais Gautama, kā paceļ pakritušo, kā atklāj paslēpto, kā parāda ceļu kad apmaldījies, vai kā ienes tumsā eļļas gaismekli, lai ar redzi apveltītie spētu atšķirt veidolus, tieši tā godājamais Gautama ar daudzu norādījumu palīdzību pasniedzis patiesību. Un lūk, es pieņemu patvērumu gan pie Visgodājamākajā Gautamas, un pie dharmas, un pie mūku kopienas – sanghas. Lai godājamais Gautama mani pieņem kā padevīgu pasaulīgo sekotāju, no šā brīža uz visiem laikiem šeit atradušu patvērumu. Lūk, godājamais Gautama, es pavēlēšu atlaist septiņsimt vēršus, septiņsimt teļus, un septiņsimt teles, un septiņsimt kazas, un septiņsimt aunus, dāvāju tiem dzīvību, un lai viņi ēd zaļo zāli, un lai dzer dzidro ūdeni, un lai bauda atvēsinošo vējiņu”.

29. Un lūk, Visgodājamākais izklāstīja brahmanim Kūtadantam sekojošo mācību, un tieši – mācību par devību, mācību par tikumību, mācību par debesīm un pasniedza mācību par juteklisko baudu netīrību, kaitīgumu, to veltīgumu un atteikšanās priekšrocībām. Un kad Visgodājamākais redzēja, ka brahmanis Kūtadanta domās gatavs, mīkstināts domās, neaizspriedumains domās, paaugstināts domās, nomierināts domās, tad viņš piedāvāja mācību par patiesību, visaugstāko priekš Budām: ciešanas – to rašanās – to iznīcināšana – ceļš ciešanu iznīcināšanai. Un līdzīgi tam, kā tīrs, brīvs no netīrumiem audums attiecīgā veidā pieņem nokrāsu, tādā pašā veidā brahmanim Kūtadantam uz tā paša sēdekļa uzausa neaptraipītā, no piesārņojuma brīvā patiesības redzēšana: “Viss, kas pakļauts rašanās ciklam, uzvarēts un iznīcināts”.

30. Un lūk, brahmanis Kūtadanta, redzējis patiesību, sasniedzis patiesību, uzzinājis patiesību, iedziļinājies patiesībā, pārvarējis šaubas, atbrīvojies no piesārņojumiem, sasniedzis augstāko pārliecību sevī, neizjuzdams vajadzību vairs pēc citiem norādījumiem, sacīja Visgodājamākajam: “Lai godājamais Gautama ar mūku pulku piekrīt rīt no rīta pie manis pieņemt pārtiku”. Un Visgodājamākais klusēdams piekrita. Tad brahmanis Kūtadanta, saņēmis Visgodājamākā piekrišanu, piecēlās no sēdekļa, atsveicinājās no Visgodājamākā, un apgājis viņu no labās puses, aizdevās. Un kas pagāja tā nakts, brahmanis Kūtadanta, pavēlējis pie savas ziedojumu bedres pagatavot izmeklētu cieto un mīksto ēdienu, paziņoja Visgodājamākajam ka laiks: “Pienācis laiks, godājamais Gautama – cienasts gatavs”. Un tad Visgodājamākais no rīta apģērbās, paņēma savu ziedojumu trauku un virsējo apģērbu, ar mūku pulku pietuvojās brahmaņa Kūtadantas ziedojumu bedrei, un atnācis, apsēdās sagatavotājā sēdeklī. Tad brahmanis Kūtadanta pašrocīgi pacienāja Budu un mūku pulku ar izmeklētu cieto un maigo ēdienu. Kad Visgodājamākais paēda, nomazgāja savu ziedojumu bļodiņu un rokas, brahmanis Kūtadanta, izvēlējies sev citu, zemāku sēdekli, apsēdās malā. Un tad Visgodājamākais, mācījis, iedvesmojis, iepriecinājis malā sēdošo brahmani Kūtadantu ar sarunu par patiesību, piecēlās no sēdekļa un aizdevās prom.

Pabeigta piektā, Kūtadanta sutta. 

© Aliens.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.