Aliens

Pathama-vagga, Dutiya-vagga, Tatiya-vagga

1. Pathama-vagga

III.1. Dahara sutta. Jaunība.

Tā es dzirdēju. Reiz Visgodājamākais uzturējās Anathapindžikā, Savatthi pilsētas apkaimē, Džetas Birzī. Tad valdnieks Pasenadi Kosala (1) ieradās pie Visgodājamākā. 

Atnācis, viņš apmainījās ar Visgodājamāko laipniem sveicieniem un laba novēlējumiem, apsēdās līdzās. Apsēdies līdzās, valdnieks Pasenadi Kosala tā teica Visgodājamākajam:

– Vai Gautama var apgalvot ka sasniedzis Nepārspējamo Pareizo Atmošanos?

– Dižais valdniek, ja par kādu tiešām var nekļūdīgi teikt: sasniedzis Nepārspējamo Pareizo Atmošanos – tas ir par mani. Dižais ķēniņ, es patiesi esmu Nepārspējamo Pareizo Atmodu sasniegušais.

– Dārgais Gautama, bet kā tad tie šramani un brahmaņi, kuri vada lielas kopienas, kuri ir daudzu savu sekotāju skolotāji, ir plaši pazīstami un slaveni reliģisku organizāciju dibinātāji, tādi kā: Purana Kassapa, Makkhali Gosala, Nigantha Nataputta, Sandžaja Belatthputta, Pakudha Kaččajana, Adžita Kesakambala? Arī viņi tieši tāpat apgalvoja: “Es esmu sasniedzis Nepārspējamo Pareizo Atmošanos”, kad es viņiem jautāju, vai viņi ir sasnieguši Nepārspējamo Pareizo Atmošanos. Kā gan Gautama var tā apgalvot, ja viņš vēl ir jauns un tikai nesen sācis savu vientuļnieka ceļu?

– Ir četri objekti, dižais valdniek, pret kuriem nevajag izturēties nicinoši nievājoši, ja tie vēl jauni. Kādiem četriem? Pret to, kurš pieder pie kšatriju kastas (pie šīs kastas piederēja arī valdnieks), nevajag izturēties nicinoši nievājoši, ja viņš vēl jauns. Pret čūsku nevajag izturēties nicinoši nievājoši, ja tā vēl jauna. Pret uguni nevajag izturēties nicinoši nievājoši, ja tā vēl jauna. Pret bhikšu (mūku) nevajag izturēties nicinoši nievājoši, ja viņš vēl jauns.

Lūk, kā atbildēja Visgodājamākais. To pateicis, Sugata tad deklamēja:

Ir kšatrijs dižciltīgs, slavenā dzimtā dzimis,
Lai ar vēl jauns, to nievāt nevajag.
Jo varbūt, valdnieka varu iegūs viņš,
Un tam, kurš viņu aizvainojis, nikni atdarīs,
No soda apvainotājam neizbēgt. Tāpēc nevajag
Tā kaitēt pašam sev, ar savu dzīvību riskēt.

Ciemā, vai mežā tu nejauši uzgāji čūsku,
Lai vēl tā jauna, nievāt nevajag to.
Par tās košo krāsojumu nejūsmo,
Ja kāds muļķīgi tai tuvojas, vīrietis vai sieviete,
To pašu brīdi iekož tā. Tāpēc nevajag
Tā kaitēt pašam sev, ar savu dzīvību riskēt.

Uguns iznīcina visu savā ceļā, vien melni pelni paliek
Bet, pat ja mazas liesmiņas, nievāt nevajag tās,
Ja būs kurināmais daudz – liesmas izrausies varenas,
Un neuzmanīgo, vīrieti vai sievieti
It sāpīgi apdedzinās. Tāpēc nevajag
Tā kaitēt pašam sev, ar savu dzīvību riskēt.

Kad uguns stihija iznīcina mežu,
Ar laiku jaunie dzimumi zem pelniem dīgst.
Bet ja bhikšu, taisnprātīgs, ar pārpasaulīgajām spējām iznīcina ļaunumu (2)
Tad var nedzimt dēls, dēļ neauglības izzūd dzimta.
Bet mantiniekus neguvis, tu būsi viens kā palmas celms.

Tāpēc gudrie visu vēro apdomīgi,
Un pieiet pie čūskas, un pie liesmas, un pie slavena kšatrija,
Un pie tikumīga bhikšu, patiešām pareizi.

Kad tā tika pateikts, valdnieks Pasenadi Kosala tā teica Visgodājamākajam:

– Cik lieliski, bhikšu! Cik vienreizēji, bhikšu! Tas līdzīgi, kā ja cilvēks atgriezis pareizajā stāvoklī to, kas līdz šim bijis apgriezts kājām gaisā, vai atklājis to, kas bijis apslēpts, vai norādījis noklīdušajam ceļu, vai tumsā ienesis gaismekli, lai redzošie spētu saskatīt formas. Tā arī Visgodājamākais ar vairākiem analīzes ceļiem panāk Dharmu saprotamu izpratnei. Es pieņemu patvērumu pie Visgodājamākā, Dharmas un bhikšu Kopienas. Lai Visgodājamākais uzskata mani par pasaulīgo sekotāju, kurš no šodienas pieņēmis pie viņa patvērumu visam mūžam.

III.2. Purisa sutta. Cilvēks.

[Savatthi aplkaimē].
Reiz valdnieks Pasenadi Kosala ieradās pie Visgodājamākā. Atnācis pie Visgodājamākā, savu cieņu izrādījis, apsēdās līdzās. Apsēdies līdzās, valdnieks Pasenadi Kosala šādi vaicāja Visgodājamākajam:

– Godājamais Skolotāj, cik pavisam cilvēkam ir iekšējās īpašības, kuras rodoties, nodara viņam kaitējumu, atnes sāpes, ciešanas un vilšanos?

– Dižais valdniek, cilvēkam ir trīs iekšējās īpašības, kuras rodoties, nodara viņam kaitējumu, atnes sāpes, ciešanas un vilšanos. Kādas ir tās trīs? Iekāre, dižais valdniek, - cilvēka iekšējā īpašības, kura rodoties, nodara viņam kaitējumu, atnes sāpes, ciešanas un vilšanos. Ienaids, dižais valdniek, - cilvēka iekšējā īpašība, kura rodoties, nodara viņam kaitējumu, atnes sāpes, ciešanas un vilšanos. Neziņa, dižais valdniek, - cilvēka iekšējā īpašība, kura rodoties, nodara viņam kaitējumu, atnes sāpes, ciešanas un vilšanos. Dižais valdniek, lūk, trīs cilvēka iekšējās īpašības, kuras rodoties, nodara viņam kaitējumu, atnes sāpes, ciešanas un vilšanos.

Iekāre, Naids un Neziņa –
Cilvēka prāta kaitīgās īpašības.
Pašas par sevi rodoties,
Tās kaitē un nes nelaimi dzīvajām būtnēm.

III.3. Radža sutta. Valdnieks.

[Savatthi apkaimē].
Apsēdies līdzās, valdnieks Pasenadi Kosala šādi vaicāja Visgodājamākajam:

– Godājamais Skolotāj, vai ir iespējams izbēgt no vecuma un nāves tiem, kuri dzimuši?

– Nē, dižais valdniek, tie, kuri dzimuši, neizbēgs no vecuma un nāves. Dižais valdniek, cilvēki kuri pieder pie bagātajiem kšatriju kastas pārstāvjiem, neapšaubāmi, ļoti turīgi, pārvalda lielas bagātības, viņiem daudz zelta un sudraba, daudzi baudu līdzekļi, daudz naudas un graudi. Bet reiz dzimuši, viņi nespēj izbēgt no vecuma un nāves. Dižais valdniek, cilvēki kuri pieder pie bagātajiem brahmaņu kastas pārstāvjiem, neapšaubāmi, ļoti turīgi, pārvalda lielas bagātības, viņiem daudz zelta un sudraba, daudzi baudu līdzekļi, daudz naudas un graudi. Bet reiz dzimuši, viņi nespēj izbēgt no vecuma un nāves. Dižais valdniek, cilvēki kuri pieder pie bagātajiem namīpašnieku kastas pārstāvjiem, neapšaubāmi, ļoti turīgi, pārvalda lielas bagātības, viņiem daudz zelta un sudraba, daudzi baudu līdzekļi, daudz naudas un graudi. Bet reiz dzimuši, viņi nespēj izbēgt no vecuma un nāves.

– Bet dižais valdniek, lūk, tie mūki, kuri kļuvuši par arhatiem, atbrīvojušies no prāta uzbudinājumiem (3), sasnieguši pilnību, paveikuši to kas bija jāpaveic [šajā dzīvē], nometuši no sevis [pieķeršanās] nastu, sasnieguši svēto mērķi, sarāvuši eksistences mezglus, sasnieguši Apgaismību un Atbrīvošanos. Viņi sasniegs [atbrīvošanos no vecuma un nāves], atmetot savu mirstīgo ķermeni.

Kā valdnieka divriči, greznie, ar laiku sabrūk,
Tā līdzīgi ķermenis sabrūk,
Par šo dharmu, likumu nenovecojošu,
Tie, kuri ar nopelniem, gan domā, gan runā.

III.4 Piya sutta. Sutta par to, kas dārgs.

[Savatthi apkaimē].
Apsēdies līdzās, valdnieks Pasenadi Kosala šādi vaicāja Visgodājamākajam:

– Godājamais Skolotāj, nesen, kad meditēju nomaļā vietā kā vientuļnieks, man prātā ienāca tādas domas: “Kurš lolo sevi kā dārgu, un kurš nelolo sevi kā dārgu?”

– Un lūk, ko es nodomāju: “Tie, kuri veic sliktas darbības ar ķermeni, sliktas darbības ar runu un sliktas darbības ar prātu, nelolo sevi kā dārgu. Pat ja viņi apgalvo: “Nē, mēs lolojam sevi kā dārgu”, - vienalga viņi sevi nelolo kā dārgu. Kāpēc tā? Jo viņi rīkojas ar sevi tā, kā rīkojas ar tiem, kuri ir nemīlami. Lūk kāpēc viņi nelolo sevi kā dārgu. Toties tie, kuri veic labas darbības ar ķermeni, labas darbības ar runu un labas darbības ar prātu, lolo sevi kā dārgu. Pat ja viņi apgalvo: “Nē, mēs nelolojam sevi kā dārgu”, - vienalga viņi sevi lolo kā dārgu. Kāpēc tā? Jo viņi rīkojas ar sevi tā, kā rīkojas ar tiem, kuri ir mīlami. Lūk kāpēc viņi lolo sevi kā dārgu.

– Tā tas ir, dižo valdniek! Tā tas ir. Patiesi, dižo valdniek, tie, kuri veic sliktas darbības ar ķermeni, sliktas darbības ar runu un sliktas darbības ar prātu, nelolo sevi kā dārgu. Pat ja viņi apgalvo: “Nē, mēs lolojam sevi kā dārgu”, - vienalga viņi sevi nelolo kā dārgu. Kāpēc tā? Jo viņi rīkojas ar sevi tā, kā rīkojas ar tiem, kuri ir nemīlami. Lūk kāpēc viņi nelolo sevi kā dārgu. Toties tie, kuri veic labas darbības ar ķermeni, labas darbības ar runu un labas darbības ar prātu, lolo sevi kā dārgu. Pat ja viņi apgalvo: “Nē, mēs nelolojam sevi kā dārgu”, - vienalga viņi sevi lolo kā dārgu.

[Lūk ko teica Visgodājamākais. Tā pateicis, Sugata, Godājamais Skolotājs, turpināja:]

Ja lolo sevi kā dārgu
Neaptraipi sevi ar ļaunu darbu sārņiem,
Tā grūtu iegūt laimi patieso.

Kad pienāk miršanas laiks,
Un tu atstāj savu cilvēcisko eksistenci,
Tad ko no sevis spēj ņemt līdzi?
Kas tev sekos, kā neatraujama ēna?

Labo daru nopelni un slikto aptraipījumi,
Kurus mirstīgie iegūst savā dzīvē, tas tiešām viņu,
Ko patiesi ņem sev līdzi savā ceļā,
Kas kā neatraujama ēna seko jums.

Tāpēc veic labos darbus lieliskos,
Uzkrāj tos savas nākamās dzīves labad.
Tad labie nopelni, kurus esi pats sev radījis,
Palīdzēs pārdzimšanas brīdī.

III.8 Mallikā sutta. Mallika.

[Savatthi apkaimē].

Tajā laikā valdnieks Pasenadi Kosala ar valdnieci Malliku uzturējās pils augšējā stāvā. Un tad valdnieks Pasenadi Kosala sacīja valdniecei Mallikai:

– Mallika, vai tev ir kas nebūt vēl dārgāks par tevi pašu?

– Nē, Augstība. Man nav nekā, kas būtu dārgāks par mani pašu. Bet tev, Augstība, ir kas nebūt vēl dārgāks par tevi pašu?

– Arī man, Mallika, nav nekā, kas būtu dārgāks par mani pašu.

Tad valdnieks Pasenadi Kosala, pametis pili, devās pie Visgodājamākā. Atnācis pie Visgodājamākā, savu cieņu izrādījis, apsēdās līdzās. Apsēdies līdzās, valdnieks Pasenadi Kosala šādi vaicāja Visgodājamākajam:

– Tikko kā, Godājamais Skolotāj, kopā ar valdnieci Malliku uzturējos pils augšējā stāvā. Un tad vaicāju valdniecei Mallikai: “Mallika, vai tev ir kas nebūt vēl dārgāks par tevi pašu?”-”Nē, Augstība. Man nav nekā, kas būtu dārgāks par mani pašu. Bet tev, Augstība, ir kas nebūt vēl dārgāks par tevi pašu?” Un tad, Godājamais Skolotāj, atbildēju valdniecei Mallikai: “Arī man, Mallika, nav nekā, kas būtu dārgāks par mani pašu.”

Tad, saprazdams jēgu, Visgodājamākais nodeklamēja šo gathu:

Lai kādos tik pasaules virzienos vērs savu prātu,
Nekur neatradīsim neko, kas būtu tev dārgāks par tevi pašu.
Tāpat arī visiem pārējiem: vairāk par visu citu lolo paši sevi.
Tāpēc – ja sevi lolo kā dārgu, citiem nedari pāri.

2. Dutiya-vaga.

III.14. Sangama sutta I. Kauja.

Kad [Buda uzturējās] Savatthi, Magadhas valdnieks Adžatasattu, valdnieces Videhas dēls, sapulcēja četru dzimtu karotājus, devās uz Kaši karā pret valdnieku Pasenadi Kosalu. Valdnieks Pasenadi uzzināja no ziņojumiem, ka Magadhas valdnieks Adžatasattu, valdnieces Videhas dēls, sapulcējis četru dzimtu karotājus, devies uz Kaši karot pret viņu. Tad valdnieks Pasenadi, tāpat sapulcējis četru dzimtu karotājus, devās uz Kaši pretuzbrukumā, lai cīnītos ar valdnieku Adžatasattu. Izvērtās kauja starp valdnieku Adžatasattu un valdnieku Pasenadi, un tajā kaujā valdnieks Adžatasattu sakāva valdnieku Pasenadi. Sakauts, valdnieks Pasenadi atgriezās savā galvaspilsētā Savatthi.

Tad, rīta garumā, mūki kuplā skaitā, uzģērba savus tērpus, un nesdami savas ziedojumu savākšanas bļodiņas, devās uz Savatthi pēc pārtikas ziedojumiem. Aizgājuši pēc ziedojumiem uz Savatthi, pieņēmuši pārtiku un atgriezušies, devās pie Visgodājamākā, un aizgājuši, paklanījās, apsēdās līdzās. Apsēdušies līdzās, viņi vērsās pie Visgodājamākā: “Šajās dienas, Godājamais Skolotāj, Magadhas valdnieks Adžatasattu, valdnieces Videhas dēls, sapulcēja četru dzimtu karotājus, devās uz Kaši karā pret valdnieku Pasenadi Kosala. Valdnieks Pasenadi uzzinājis no ziņojumiem, ka Magadhas valdnieks Adžatasattu, valdnieces Videhas dēls, sapulcējis četru dzimtu karotājus, devies uz Kaši karot pret viņu. Tad valdnieks Pasenadi, tāpat sapulcējis četru dzimtu karotājus, devās uz Kaši pretuzbrukumā, lai cīnītos ar valdnieku Adžatasattu. Izvērtās kauja starp valdnieku Adžatasattu un valdnieku Pasenadi, un tajā kaujā valdnieks Adžatasattu sakāva valdnieku Pasenadi. Sakauts, valdnieks Pasenadi atgriezās savā galvaspilsētā Savatthi.”

“Mūki, valdniekam Adžatasattu ir slikti draugi, slikti biedri, slikti pavadoņi, toties valdniekam Pasenadi labi draugi, labi biedri, labi pavadoņi. Tomēr, tagad valdnieks Pasenadi devies gulēt izjuzdams sakāves rūgtās sāpes.”

Lūk ko teica Visgodājamākais. Tā pateicis, Sugata, Godājamais Skolotājs, nodeklamēja sekojošo [gathu]:

Uzvara dzemdē ienaidu.
Zaudētājs liekas gulēt izjuzdams sāpes.
Bet [kaislības] nomierinājušais liekas gulēt, izjuzdams vien vieglumu,
Atbrīvojies no uzvarām un zaudējumiem.

III.15 Sangama sutta II. Kauja.

Kad [Buda uzturējās] Savatthi, Magadhas valdnieks Adžatasattu, valdnieces Videhas dēls, sapulcēja četru dzimtu karotājus, devās uz Kaši karā pret valdnieku Pasenadi Kosala. Valdnieks Pasenadi uzzināja no ziņojumiem, ka Magadhas valdnieks Adžatasattu, valdnieces Videhas dēls, sapulcējis četru dzimtu karotājus, devies uz Kaši karot pret viņu. Tad valdnieks Pasenadi, tāpat sapulcējis četru dzimtu karotājus, devās uz Kaši pretuzbrukumā, lai cīnītos ar valdnieku Adžatasattu. Izvērtās kauja starp valdnieku Adžatasattu un valdnieku Pasenadi, un tajā kaujā valdnieks Pasenadi sakāva valdnieku Adžatasattu un saņēma viņu gūstā.

Tad valdnieks Pasenadi nodomāja: “Lai arī valdnieks Adžatasatta man nodarījis daudz ļauna, lai arī es netiku viņam darījis neko sliktu, tomēr viņš ir mans brāļadēls. Tad atņemšu viņam visus kaujas ziloņus, visu kavalēriju, visus viņa kaujas ratus un visus viņa kājnieku pulkus, bet viņu pašu laidīšu mājās, saglabādams dzīvību.” Un valdnieks Pasenadi atņēma viņam visus kaujas ziloņus, visu kavalēriju, visus viņa kaujas ratus un visus viņa kājnieku pulkus, bet viņu pašu atlaida mājās, dzīvību saglabājis.”

Tad, rīta garumā, mūki kuplā skaitā, uzģērba savus tērpus, un nesdami savas ziedojumu savākšanas bļodiņas, devās uz Savatthi pēc pārtikas ziedojumiem. Aizgājuši pēc ziedojumiem uz Savatthi, pieņēmuši pārtiku un atgriezušies, devās pie Visgodājamākā, un aizgājuši, paklanījās, apsēdās līdzās. Apsēdušies līdzās, viņi… [atstāstīja šos notikumus Visgodājamākajam].

Tad, izprazdams šī notikuma jēgu, nozīmi, Visgodājamākais nodeklamēja:

Cilvēks var laupīt,
Kamēr tam nepienāk beigas.
Kad aplaupi citus,
Tad aplaupīts tiks pats aplaupītājs.

Nesaprātīgais cilvēks,
Kamēr viņa sliktā karma vēl nav nobriedusi,
Domā: “Tagad izmantošu iespēju”.
Bet kad nobriest sliktā karma,
Nesaprātīgais izjūt sāpes.

Nogalinot, jūs radāt karmu tikt nogalinātam;
Iekarojot, jūs radāt karmu, lai jūs iekarotu,
Apvainojot, jūs radāt karmu, lai jūs apvainotu,
Uzmākdamies, jūs radāt karmu, lai jums uzmāktos.

Tādējādi, dēļ (karmas) cikliskuma,
Tas, kurš laupa, pats tiks aplaupīts.

3. Tatiya-vagga.

III.22. Bhara sutta. Nasta.

[Savatthi apkaimē.]

– Mūki, es jums izskaidrošu, kas ir nasta, un kas ir nastas nesējs, kas ir nastas pieņemšana, un kas ir atbrīvošanās no nastas. Klausieties, un rūpīgi pārdomājiet, ko jums teikšu.

– Lai būtu tā, Godājamais Skolotāj, - mūki atbildēja Visgodājamākajam.

Visgodājamākais teica:
“Kas ir nasta, mūki? Atbilde - nasta ir pieci pieķeršanās agregāti (sanskr. upadana-skandha), es saku. Kādi ir tie pieci? Forma kā pieķeršanās agregāts, sajūtas kā pieķeršanās agregāts, uztvere kā pieķeršanās agregāts, noformējusies pieredze kā pieķeršanās agregāts un apziņa kā pieķeršanās agregāts. Lūk, kas ir nasta, mūki.
Un kurš ir nastas nesējs? Atbilde – persona. Tas ir, tas cienījamais, kam ir tāds vai tāds vārds, tāda vai tāda izcelšanās. Lūk, mūki, kas ir nastas nesējs.
Un kas ir nasta pieņemšana, mūki? Tās ir alkas, vedošas uz nākamo atkārtoto eksistenci, pavadītas ar kaislīgu vēlmi, apmierinājumu meklējošo. Un tieši, tās ir alkas pēc jutekliskajiem apmierinājumiem, alkas pēc tapšanas (tas ir, pēc eksistēšanas), un alkas pēc ne-tapšanas. Lūk, mūki, kas ir nastas pieņemšana.
Un kas ir atbrīvošanās no nastas, mūki? Tā ir to pašu alku samazināšana līdz to pilnīgai izzušanai, atteikšanās un atdalīšanās no alkām, atbrīvošanās no tām, pieķeršanās izbeigšana. Lūk, mūki, kas ir atbrīvošanās no nastas.”
Tā sacīja Visgodājamākais. Tā pateicis, Sugata nodeklamēja:

Piecas skandhas – nasta, un persona ir nastas nesējs.
Nasta atnes būtnēm ciešanas, bet atbrīvošanās no nastas nes laimi.
Nometis no sevis nastu, godājama persona atturas no jaunas nastas pieņemšanas.
Pilnībā iznīcinājis alkas, sasniedz pilnīgo mieru.

III.23. Loka sutta. Pasaules īpašības.

[Savatthi apkaimē.]

Apsēdies līdzās, valdnieks Pasenadi Kosala tā vērsās pie Visgodājamākā:

– Godājamais skolotāj, cik pavisam eksistē pasaulē īpašības, kuras radušās, sevī nes kaitējumu, ciešanas un nemieru?

– Trīs īpašības pasaulē, dižais valdniek, sevī nes kaitējumu, ciešanas un nemieru. Kādas ir tās trīs? Alkatība (vai iekāre), dižais valdniek, - pasaules īpašība, kas radusies, sevī nes kaitējumu, ciešanas un nemieru. Naids (vai dusmas), dižais valdniek, - pasaules īpašība, kas radusies, sevī nes kaitējumu, ciešanas un nemieru. Neziņa (vai maldi), dižais valdniek, - pasaules īpašība, kas radusies, sevī nes kaitējumu, ciešanas un nemieru. Lūk, šīs trīs īpašības pasaulē, dižais valdniek, sevī nes kaitējumu, ciešanas un nemieru.

[Tā sacīja Visgodājamākais. Tā pateicis, Sugata nodeklamēja:]

Alkatība, Naids un Neziņa,
No sevis radušās, iznīcina
Cilvēku ar ļaunumu apziņā,
Kad nobrieduši to augļi.

III.69. Anattaniya sutta. Sutta par to, kam nepiemīt patiesa esība.

[Savatthi apkaimē.]

Tad viens mūks (bhikšu) ieradās pie Visgodājamākā. Atnācis, godbijīgi paklanījies Visgodājamākajam, viņš apsēdās līdzās. Apsēdies līdzās, mūks šādi vērsās pie Visgodājamākā:

– Godājamais Skolotāj, lūdzu Jūs man izskaidrot, kas jāsaprot ar pilnīgo atmešanu, par ko esmu dzirdējis Visgodājamākā mācībā par nepieciešamību vadīt dzīvi, praktizējot vientulībā, ar neatlaidību, cītību un izlēmību.

– Mūk, nepieciešams atmest vēlmes attiecībā uz to, kam nepiemīt patiesa esība.

– Skaidrs, Visgodājamākais, skaidrs Sugata.

– Un kā gan, mūk, tu saproti jēgu manis sacītajam par pilnīgo atmešanu?

– Godājamais Skolotāj, ārējai formai nepiemīt patiesa esība, man nākas atmest vēlmi pēc tās. Sajūtām nepiemīt patiesa esība, man nākas atmest vēlmi pēc tām. Uztverei nepiemīt patiesa esība, man nākas atmest vēlmi pēc tās. Noformētajai pieredzei nepiemīt patiesa esība, man nākas atmest vēlmi pēc tās. Apziņai nepiemīt patiesa esība, man nākas atmest vēlmi pēc tās. Godājamais Skolotāj, lūk kā saprotu jēgu Visgodājamākā mācības par pilnīgo atmešanu.

– Tas ir labi, mūk, lieliski. Tu esi labi sapratis jēgu manai mācībai par pilnīgo atmešanu. Ārējai formai nepiemīt patiesa esība, nākas atmest vēlmi pēc tās. Sajūtām nepiemīt patiesa esība, nākas atmest vēlmi pēc tām. Uztverei nepiemīt patiesa esība, nākas atmest vēlmi pēc tās. Noformētajai pieredzei nepiemīt patiesa esība, nākas atmest vēlmi pēc tās. Apziņai nepiemīt patiesa esība, nākas atmest vēlmi pēc tās. Tieši tā, mūk, nākas saprast jēgu manai mācībai par pilnīgo atmešanu.

Tad šis mūks, no Visgodājamākā vārdiem izjuzdams apbrīnu un iedvesmots, piecēlās no savas vietas, godbijīgi paklanījās Visgodājamākajam, godbijīgi apgāja viņam apkārt, un devās prom.

Un pēc tam šis mūks, praktizēdams vientulībā, ar neatlaidību, cītību un izlēmību, neilga laika periodā sasniedza augstāko pilnību šajā praksē, praksē dēļ kuras jauni cilvēki no augstdzimušo ģimenēm pienācīgā kārtā pamet savas mājas un kļūst par mūkiem – jau šajā dzīvē viņš personīgajā pieredzē iepazina Augstāko Gudrību (4). Un viņš apzinājās: “Pārdzimšanu virtene izbeigusies, svētā prakse nonākusi līdz piepildījumam, izpildīts tas, kas bija jāizpilda, pēc šīs dzīves vairs nebūs citas. “

Lūk, kā šis mūks kļuva par arhatu.

Piezīmes:

1. Pasenadžits/Kosala – valsts, kuras valdnieks viņš bija, nosaukums.
2. “pārpasaulīgajām spējām iznīcina ļaunumu”- semantisks tulkojums, burtiski dahati nozīmē sadedzināt, iznīcināt ar uguni, tejasa – starojošā enerģija, izstarojums. Divdesmitajā gadsimtā zinātnieki atklāja rentgena staru ietekmi dzīvo būtņu hromosomas mutācijās. Var pieņemt, ka attīstītie jogi spēja izstarot līdzīgus viļņus un Buda šajā gadījumā brīdina valdnieku atturēties no augstprātības.
3. Sanskritā – asava – noplūde.
4. Sanskritā – abhiññā – zināšanas par lietu patieso esību.

Latviešu mēlē pārcēlis Imants Kore.

© Aliens.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.