Golems. Iestrādes laiks
- Detaļas
- Kategorija: Blogi
-
15 Mai 2016
- Autors Redaktors
- Skatīts: 2106
Debatēs nojaušams uzstādījums:
- vai Vēdas (balti ir āriešu tauta);
- vai Kabala (moderni un interesanti);
- vai Kristietība (ož pēc iesmakuša labuma?).
Es saku – Kristietība (pirmkristiešu, ne Baznīcas nozīmē), jo tā ir nostrātiska (nostrum – "mūsu") kultūra. Iestrādāta 700 gados (diskutēsim, kungi, pierādīsim, ka katrā mājā ir „Latvju dainas„ un radio „Hop, hop, tralalā” vietā raida „Tumša nakte, zaļa zāle”).
Lietas var saprast vienīgi kontekstā – katram vārdam ir savs jēdzienisks (semantisks) lauks. Pašrocīgi izvēlētie Jēzus mācekļi no teiktā nesaprata ne nieka: „Izstāsti mums šo līdzību.” Mācība bija jauna, pasniegta metalangos, iestrādes nebija.
Šodienas saprašanai ir divi gali: kristietība un „Jaunā fizika.” (Pa vidu vēl šis un tas, bet, iestrādes trūkuma dēļ iznāk tikpat greizi, kā teozofiem).
Ar „Jauno fiziku,” iestrādes trūkuma dēļ, arī iet grūti: LAIKS dažādās reizēs rit dažādi. Tā rite ir atkarīga no lielu masu tuvuma (gravitācijas), no kustības ātruma, pat no ieinteresētības notiekošajā („garš laiks”). Dienu skaits visur nav atkarīgs no Zemes apgriezieniem ap asi – Oriona zvaigznājam ir vienalga, kā Zeme griežas.
Un tomēr Ņutoniskais, vienmēr vienādi ritošais laiks ir betona galvās.
Kozirevs, laika un zvaigžņu pētnieks, bija atklājis vulkānismu uz Mēness. Un pagāja 11 gadi, līdz klasiskās zinātnes betona galvas piešķīra Kozirevam pirmatklājēja diplomu.
Ir pagājis vairāk kā 11 gadu, kopš Kozirevs ievietoja teleskopos pretestības plāksnītes un uztvēra starojumu no tās vietas, kur zvaigznei, pēc aprēķiniem, vajaga būt. Redzamā gaisma nāk no tās vietas, kur vairs nekā nav.
Kozirevs uzskatīja, ka viņš ir uztvēris LAIKA viļņus. Šodien ir doma, ka tas varēja būt torsionu lauks, jo zvaigzne ir liels rotējošs objekts. Ir iespējams, ka laiks un vērpes lauks ir viens un tas pats.
Bet dzelzī un betonā kaltā zinātne neatzīst ne Kozireva Laiku, ne vērpes laukus, neskatoties uz to, ka Kozirevam ir gan eksperimentāli dati, gan solīdi matemātiskie aprēķini.
SOLITONUS, vientuļus stāvviļņus, kurus neietekmē ne pašu kustība, ne citu viļņu klātbūtne, vēl pirms pārdesmit gadiem uzskatīja par slimu mistiķu murgiem. Jo solitoni, pateicoties savai noturībai, var pārnest informāciju.
Šodien ar solitoniem ir pilna Vikipēdija – ne smakas no mistikas.
Petrs Garjajevs (biologs, ģenētiķis), tos ar lāzera staru ir nolasījis no šūnu kodolu DNS struktūrām (hromosomām). Tur viņus redz kā mirdzošus punktus. Tomēr betona veči neatzīst ne Garjajevu, ne viņa pētījumus.
Cik ilgam laikam būs jāpaiet, līdz dzīvie varēs dzīvajo zemē?
Pirmo reizi publicēts 29.04.2009. Aliens.lv vecajā versijā.
