Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Cēzareja Maritima

Atrašanās vieta. Palestīna, mūsdienu Izraēlā, dažus km uz dienvidiem no Haifas.

Vēsture. Senos laikos šai vietā atradās feniķiešu osta Vidusjūrā, dibināta 22.g.pmē.
No II gs. pmē. pilsēta piederēja Jūdejai.
Par modernu un lielu pilsētu to izbūvēja jūdu ķēniņš Hērods Lielais. Nosaukta par godu Romas ķeizaram Augustam Cēzaram, bet vārds Maritima nozīmēja „piejūras.”
Pēc Hēroda nāves pilsēta no 6.gada kļuva par romiešu vietvalžu rezidenci, tai skaitā arī Poncija Pilāta, un romiešu garnizona nometnes vietu.
Šai pilsētā apustulis Pēteris esot kristījis Romas leģionāru Kornēliju.
Cēzarejā tika ielūgts Romas imperators Vespasiāns, kas to padarīja par koloniju.
Cēzarejas osta nonāca zem ūdens 126.gada zemestrīces dēļ.
Kopš II gs. pilsēta kļuva par bīskapiju, te atradās zinātnieku skola un bibliotēka. Te dzīvoja un strādāja tādi tā laika zinātnes spīdekļi kā Eisēbijs, Prokopijs un Origēns.
641.gadā pēc neveiksmīga bizantiešu pretuzbrukuma, arābu rokās nonāca arī Cēzareja, kas tiem bija ilgi pretojusies.
1034.gadā pilsētu iekaroja krustneši.
Tos XIII gs. izdzina mameluki vadoņa Beibarsa vadībā, pilsētu briesmīgi apšaudot ar akmens metamajām mašīnām, tad Cēzareja tika stipri izpostīta.
Pilsēta tika pamesta un aizbira ar smiltīm. Kad žīdi šo pilsētu atņēma arābiem XX gs., tad viņiem nebija ne jausmas kādas vērtības še atrodas.

Atklāšana un izpēte. Zemūdens pētījumus nogrimušajā ostā veicis arheologs – entuziasts Edvins Links. 1957.gadā viņa jahta Sea Diver ar nepieciešamo ūdenslīdēja aprīkojumu iegāja līcī un sāka izpēti. Ar elektronisku ierīču palīdzību taustīja jūras dibenu un stādīja karti. Tad ķērās pie izrakumiem: izcēla lielu statuju, kas kādreiz rotāja ostas ieeju un vairākas marmora kolonnas.
Pēc četriem gadiem zemūdens meklējumus turpināja itāļu un žīdu arheologi. Viņi sastādīja precīzu applūdušo ostas būvju plānu.

Arhitektūra. 22.g.pmē. pēc žīdu ķēniņa Hēroda pavēles 12 km no krasta ūdenī uzbūvēja aizsprostu un ūdens glabātuvi. Izcērtot klintis un ieliekot keramikas ūdens caurules. Vienlaikus cēla ostu, tādēļ padziļināja jūras dzīles par 36(!) m, izklāja un nostiprināja ar akmeņiem, uzbūvēja augstu molu un kanālu sistēmu, kas nodrošināja būves pret dūņu sanesumiem. Zinātnieki vēl tagad nesaprot, kā to varēja izdarīt. Vienlaikus blakus ostai tika celta pilsēta. Atdarinot Romas pilsētas, šeit tika uzbūvēts teātris un amfiteātris, hipodroms un stadions, tirgi un pirtis, lieliskas marmora pilis, iestādīja lieliskus dārzus. Pilsētnieku mājās bija tekošs ūdens.

Aplūkojamie objekti.
Osta. 126.gada zemestrīcē nogrima un tagad atrodas zem ūdens. Tās konstruktīvie risinājumi pētniekus pamatīgi pārsteidza: pamatā bija likti milzīgi bazalta bluķi, daži pat līdz 15 m augsti. Celtnieki izmantojuši zemūdens formējuma metodi! Un lēja betonu (?!) zem ostas pamatiem. Ostas laukums bija vairāk nekā 90 000 m2, bet piestātnes bija 1500 m garumā. Tādā ostā varēja vienlaikus ienākt 100 kuģi.

Amfiteātris. Liels, ar 4000 vietām. Ar skatu uz Vidusjūru. Restaurēts, mūsdienās tajā notiek koncerti.

Bibliotēka.
Hipodroms.
Krustnešu pils.
Villas.


Teātris. Senākais atrastais Austrumos. Paredzēts 4000 skatītāju. Tanī bija orķestra laukums, skatītāju zāle un skenas ēka – tur pārģērbās aktieri un glabāja rekvizītus.
Nodokļu iekasēšanas nams.

Atradumi.
Ostas ieejas statuja. Izvilka no ūdens arheologs – amatieris Edvins Links 1957.gadā.

Marmora kolonnas. Izvilka no ūdens arheologs – amatieris Edvins Links 1957.gadā.

Poncija Pilāta plāksne. Uz tās bija rakstīts: „Poncijs Pilāts, Jūdejas prefekts, uzcēla svētnīcu par godu Tibērijam.” Šis uzraksts ir pirmais un vienīgais pierādījums šādas vēsturiskas personības esamībai. Pašlaik plāksne ar uzrakstu atrodas Rokfellera muzejā Jeruzālemē.

Sv.Grāla zaļais kauss. To ieguva krustneši laupījumā, kad 1034.gadā ieņēma pilsētu. Krustneši nosprieda, ka tas ir Sv.Grāla kauss, kuru saskaņā ar leģendu Zālamanam uzdāvināja Sābas ķēniņiene, Etiopu priesteri to izmantoja upurējot Saules dievam. Zālamans kausu glabāja savā pilī. Jēzum no šī kausa esot lējuši ūdeni uz rokām. Pēcāk šai kausā it kā savāktas Jēzus asinis, kas tam ritējušas no brūcēm pie krusta. Apustulis Filips to esot atdevis Cēzarejas pilsētai. Kad pilsētai uzbruka mameluki, krustneši bēgot tomēr iznesa kausu no tempļa un aizveda uz Eiropu. Tagad tas glabājas Sv.Lorenca baznīcā Dženovā. 

Saites.
Izraēla.
Mauritānijas Cēzareja.
Kapadokijas Cēzareja.