Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Hērods I Lielais (37.-4.g.pmē.)

Jūdejas ķēniņš no 37. līdz 4.g.pmē.

Radniecība. Tēvs - Antipatrs, judaismu pieņēmis idumejietis, kas palīdzēja Jūlijam Cēzaram Aleksandrijas karā.
Sieva - Mariamns.
Trīs dēli - Arhelajs un Aristobūls.

Dzīvesgājums. Jūdejas ķēniņš no ap 40.-4.g.pmē., par ķēniņu viņu iecēla romieši. Tādējādi nodibināja savu dinastiju zem romiešu protektoriāta. Aktīvs romiešu politikas realizētājs.
48.g.pmē. bija prefekts Galilejā, izcēlās ar nežēlību, apspiežot tautas kustības.
Pēc 4 gadu ilgušas bruņotas cīņas 37.g.pmē. Hērods beidzot uzvarēja sāncensi Antigonu no Hasmoneju dinastijas, kuru atbalstīja partieši.
Hērods I nežēlīgi izrēķinājās ar visiem šīs dinastijas pārstāvjiem - Hirkanu II, Antigonu II, Aristobūlu II, kā arī sodīja ar nāvi savu sievu Mariamnu, viņas māti Aleksandru un trīs savus dēlus.
Ne reizi vien apspieda tautas sacelšanās.

Hērods - celtnieks. Savas valdīšanas laikā izcēlās ar grandioziem būvdarbiem gan Palestīnā, gan arī ārpus tās.
Hēroda valdīšanas laikā tika pārbūvēta Jeruzālemes svētnīca, veikti lieli būvdarbi Cēzarejā un Jērikā, uzbūvēts slavenais Masada cietoksnis.
Iespējams, Hērods būvniecību iniciējis arī Bālbekā.

Ārpolitika. Valsts tika paplašināta gandrīz līdz Dāvida valsts robežām. Ārpolitikā demonstrējot lojalitāti Romas impērijai, ķēniņš spēja panākt impērijas neiejaukšanos Jūdejas iekšlietās.

Pēc rakstura bijis visai šerps. Kleopatra viņam izīrēja Jēriku, kurā viņš dzīvoja ziemā, jo tā atradās zemāk par Jeruzālemi un tajā bija siltāks klimats.

Loma Jēzus mitoloģijā. Viņa laikā it kā dzimis Jēzus. Hērods Jaunajā derībā ir minēts saistībā ar nevainīgo jaundzimušo slaktiņu – izdzirdot par Jēzus dzimšanu, viņš lika atrast un nogalināt visus bērnus, kas jaunāki par diviem gadiem. Jēzus tēvs Jāzeps bija nosapņojis šo notikumu un aizbēga kopā ar savu sievu un bērnu uz Ēģipti.

Epizode ar visu Jūdejas pirmdzimto nogalināšanu. Evanģēlijos minētā epizode par zīdaiņu nogalināšanu Jūdejas pilsētā Betlēmē, ko pavēlējis izdarīt valdnieks Hērods I, uzzinādams par nākamā Pasaules Valdnieka piedzimšanu, ņemta no mītiem par Mitru. Tāda veida darbību piedēvēšana Hērodam I varētu būt saistīta ar viņa nežēlīgajām slepkavībām pret saviem bērniem un sievu.

Hēroda I kapa vieta. Uz hroniku pamata tika pieņemts, ka ķēniņš bija ticis apglabāts Herodionā – tas bija viņa valdīšanas laikā mākslīgi uzbērts kalns 12 km uz dienvidiem no Jeruzālemes, Izraēlas okupētajās palestīniešu teritorijās Jordānas upes rietumkrastā. No 1956.gada te norisinājās izrakumi, taču neko atrast neizdevās. Tikai 2007.gadā Izraēlas arheologs Ehuds Netzers ir paziņojis, ka viņam izdevies atrast kapu, kurā apglabāts Jūdejas ķēniņš. Kapu izdevies atrast pēc 30 gadu ilgiem meklējumiem. Profesors Netzers pēta šo rajonu kopš 1972.gada, tagad veica izrakumus tai pakalna daļā, kuru viņa priekšgājēji uzskatīja par neinteresantu. Viņš izdarīja pieņēmumu, ka kapene varētu atrasties vietā starp Augšējo Herodionu. Atrastas monumentālas kāpnes un grezns kaļķakmens sarkofāgs.

Saites.
Žīdu ķēniņi (pirms 1050.-587.g.pmē.).