Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Hērods I Lielais (37.-4.g.pmē.)

Jūdejas ķēniņš no 37. līdz 4.g.pmē.

Radniecība. Tēvs - Antipatrs, judaismu pieņēmis idumejietis, kas palīdzēja Jūlijam Cēzaram Aleksandrijas karā.
Sieva - Mariamns.
Trīs dēli - Arhelajs un Aristobūls.

Dzīvesgājums. Jūdejas ķēniņš no ap 40.-4.g.pmē., par ķēniņu viņu iecēla romieši. Tādējādi nodibināja savu dinastiju zem romiešu protektoriāta. Aktīvs romiešu politikas realizētājs.
48.g.pmē. bija prefekts Galilejā, izcēlās ar nežēlību, apspiežot tautas kustības.
Pēc 4 gadu ilgušas bruņotas cīņas 37.g.pmē. Hērods beidzot uzvarēja sāncensi Antigonu no Hasmoneju dinastijas, kuru atbalstīja partieši.
Hērods I nežēlīgi izrēķinājās ar visiem šīs dinastijas pārstāvjiem - Hirkanu II, Antigonu II, Aristobūlu II, kā arī sodīja ar nāvi savu sievu Mariamnu, viņas māti Aleksandru un trīs savus dēlus.
Ne reizi vien apspieda tautas sacelšanās.

Hērods - celtnieks. Savas valdīšanas laikā izcēlās ar grandioziem būvdarbiem gan Palestīnā, gan arī ārpus tās.
Hēroda valdīšanas laikā tika pārbūvēta Jeruzālemes svētnīca, veikti lieli būvdarbi Cēzarejā un Jērikā, uzbūvēts slavenais Masada cietoksnis.
Iespējams, Hērods būvniecību iniciējis arī Bālbekā.

Ārpolitika. Valsts tika paplašināta gandrīz līdz Dāvida valsts robežām. Ārpolitikā demonstrējot lojalitāti Romas impērijai, ķēniņš spēja panākt impērijas neiejaukšanos Jūdejas iekšlietās.

Pēc rakstura bijis visai šerps. Kleopatra viņam izīrēja Jēriku, kurā viņš dzīvoja ziemā, jo tā atradās zemāk par Jeruzālemi un tajā bija siltāks klimats.

Loma Jēzus mitoloģijā. Viņa laikā it kā dzimis Jēzus. Hērods Jaunajā derībā ir minēts saistībā ar nevainīgo jaundzimušo slaktiņu – izdzirdot par Jēzus dzimšanu, viņš lika atrast un nogalināt visus bērnus, kas jaunāki par diviem gadiem. Jēzus tēvs Jāzeps bija nosapņojis šo notikumu un aizbēga kopā ar savu sievu un bērnu uz Ēģipti.

Epizode ar visu Jūdejas pirmdzimto nogalināšanu. Evanģēlijos minētā epizode par zīdaiņu nogalināšanu Jūdejas pilsētā Betlēmē, ko pavēlējis izdarīt valdnieks Hērods I, uzzinādams par nākamā Pasaules Valdnieka piedzimšanu, ņemta no mītiem par Mitru. Tāda veida darbību piedēvēšana Hērodam I varētu būt saistīta ar viņa nežēlīgajām slepkavībām pret saviem bērniem un sievu.

Hēroda I kapa vieta. Uz hroniku pamata tika pieņemts, ka ķēniņš bija ticis apglabāts Herodionā – tas bija viņa valdīšanas laikā mākslīgi uzbērts kalns 12 km uz dienvidiem no Jeruzālemes, Izraēlas okupētajās palestīniešu teritorijās Jordānas upes rietumkrastā. No 1956.gada te norisinājās izrakumi, taču neko atrast neizdevās. Tikai 2007.gadā Izraēlas arheologs Ehuds Netzers ir paziņojis, ka viņam izdevies atrast kapu, kurā apglabāts Jūdejas ķēniņš. Kapu izdevies atrast pēc 30 gadu ilgiem meklējumiem. Profesors Netzers pēta šo rajonu kopš 1972.gada, tagad veica izrakumus tai pakalna daļā, kuru viņa priekšgājēji uzskatīja par neinteresantu. Viņš izdarīja pieņēmumu, ka kapene varētu atrasties vietā starp Augšējo Herodionu. Atrastas monumentālas kāpnes un grezns kaļķakmens sarkofāgs.

Hērods I Lielais - Bālbekas celtnieks? Jeruzālemes svētnīcas celtnieciskās līdzības ar Bālbeku. Adreasa Kropa un D.Lomana 2011.gadā publicēts raksts, kurā zinātnieki salīdzina Bālbekas pirmsromiešu platformas un Jeruzālemes tempļa arhitektūru, norādot uz izmantoto tehniku un stila līdzību. Šajā rakstā norādīts, ka nepublicēto (resp. - libāņu-franču) izrakumu laikā Lielajā pagalmā tikusi izrakta 9 m dziļa tranšeja.
Par to, kas un kad veicis šo pirmo monumentālo Heliopoles izbūvi izteiktas vairākas versijas, no kurām jaunāko augstākminētajā rakstā izvirza Krops un Lomans. Viņi, izpētījuši Bālbekas 1.platformas būvniecības metodes un būvbloku stilistisko apstrādi, secina, ka tie ir ļoti līdzīgi Jūdejas ķēniņa Hēroda Lielā (73./74.-4.g.pmē.) celtajam Jeruzālemes templim. Mūra rindas augstums Bālbekas 1.platformā un Jeruzālemes templī ir precīzi vienāds, sastādot 1,11 m. Ļoti līdzīga ir arī bloku malu apstrāde.
Krops un Lomans pieļauj, ka templim, ko bija plānots celt uz platformas, pēc sākotnējās ieceres vajadzēja atveidot Hēroda būvēto Jeruzālemes templi vai tā elementus. Tomēr to nav iespējams pārliecinoši pierādīt, jo, domājams, finansējuma izsīkuma dēļ, projekts netika pabeigts, templi uz platformas Hēroda laikā tā arī nemaz nesākot celt.
Atbildot uz jautājumu, kāpēc Hērodam būtu bijis nepieciešams dot naudu grandiozas svētnīcas celtniecībai, kas neatrodas paša pārvaldītā zemē, autori norāda, ka tam varēja būt vairāki iemesli. Pirmkārt, no dažādiem veltījuma uzrakstiem un citiem avotiem, tai skaitā Jāzepa Flāvija darbiem, ir zināms, ka Hērods, gribēdams līdzināties slaveniem grieķu valdniekiem, pretī saņemot slavu un sumināšanu, ziedoja līdzekļus ļoti daudzu Romas impērijā ietilpstošu pilsētu labiekārtošanai. Citu, Jūdejai tuvāku pilsētu vidū Hēroda ziedojumus saņēma arī Atēnas, Olimpija un Sparta. Otrkārt, Hērodam, ziedojot ļoti ievērojamas naudas summas impērijas varenības un spožuma pieauguma labā, varēja būt arī daudz praktiskāki mērķi, šādā veidā cenšoties panākt lielāku cieņu un uzticību Romā. Impērijas atbalsts viņam bija ļoti svarīgs, jo pats savā zemē, neskatoties uz ieguldītajiem pūliņiem, Hērods nebaudīja pietiekamu uzticību, nereti tika uzlūkots ar nicinājumu un savas izcelsmes dēļ saukts par "pusžīdu."
Tā kā visu I gs.pmē. II pusi Bālbeka atradās ituerāņu valdnieku - Hēroda konkurentu - kontrolē, tad skaidrs, ka 1.platformas celtniecības darbi Bālbekā nevarēja sākties ātrāk kā pēc 15.g.pmē., kad Heliopole, kopā ar lielāko Sīrijas daļu tika iekļauta romiešu jaundibinātajā Berītas (Beirūtas) kolonijā - Colonia Julia Augusta Felix Berytus. Tas gan neizslēdz iespējamību, ka kaut kādi feniķiešu svētnīcas paplašinājumi varēja notikt jau itureāņu tetrarhu laikā vai pat pirms tiem.
Lai gan Bālbeka hellēnisma periodā vai vismaz tā beigās bija nozīmīgs reģionālais reliģiskais centrs, ko apliecina Hēroda izvēle ieguldīt tās monumentalizācijā lielus līdzekļus, tomēr arī no šī laika nav saglabājušies nekādi rakstītie vēstures avoti, kas to varētu apstiprināt tieši.

Saites.
Žīdu ķēniņi (pirms 1050.-587.g.pmē.).