Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Čeka

Lielinieku dibināts represīvs orgāns Ārkārtas komiteja (Čerezvičaika), saīsināti saukta par "čeku" pēc krievu abreviatūras pirmajiem diviem burtiem - sarkano un mūsdienu krievu iekšējā slepenpolicija.

Čekas nosaukums. Viskrievijas ārkārtas komisija cīņai ar kontrrevolūciju, spekulāciju un sabotāžu (Всероссийская чрезвычайная комиссия по борьбе с контрреволюцией, спекуляцией и саботажем, saīsināti - ВЧК).
Pēc 1922.gada Čeka piedzīvoja virkni reorganizāciju un pārmaiņu, no tās izveidoja tādas struktūras kā Valsts politisko pārvaldi (GPU) un PSRS Iekšlietu tautas komisariātu (NKVD).
Čeka ir arī ir Valsts drošības komitejas (VDK), kura PSRS darbojās līdz 1991.gadam, priekštece. Par spīti drošības organizācijas struktūras un nosaukumu maiņām, līdz pat Padomju Savienības sabrukumam iedzīvotāji VDK turpināja dēvēt par Čeku, bet iestādes darbiniekus par čekistiem.

Vēsture. 
Čekas dibināšana. Rīkojumu par represīvās drošības iestādes izveidošanu 1917.gada 20.decembrī parakstījis boļševiku līderis Vladimirs Ļeņins. Drošības struktūru izveidoja pēc revolūcijas Krievijā pie varas nākušie komunisti, lai apspiestu savus pretiniekus un ar režīmu neapmierinātos. Čekas uzdevums bija cīņa pret kontrrevolūciju un sabotāžu. Galvenais čekas ideologs bija Ļeņins, kurš uzskatīja, ka "strādnieku vara nevar pastāvēt, kamēr vien pasaulē eksistē ekspluatatori."
Čekas sākuma darbība. Par pirmo Čekas vadītāju Ļeņins iecēla par komunistu kļuvušo aristokrātu Fēliksu Dzeržinski. Čeka realizēja nežēlīgu "sarkano teroru" pret iedzīvotājiem, kurus uzskatīja par nodevējiem un režīma pretiniekiem. Sākumā Čekā bija ļoti daudz latviešu un žīdu.
Pēc 1922.gada Čeka piedzīvoja virkni reorganizāciju un pārmaiņu, no tās izveidoja tādas struktūras kā Valsts politisko pārvaldi (GPU) un PSRS Iekšlietu tautas komisariātu (NKVD). Čeka ir arī ir Valsts drošības komitejas (VDK), kura PSRS darbojās līdz 1991.gadam, priekštece.
Čekas nacionālais sastāvs. 1919.gadā VK(b)P CK Politbirojā tika apspriests jautājums, ka čekā pārsvarā ir divu tautību cilvēki - žīdi un latvieši, kas tolaik tā arī bija. PSRS čekas vadībā 1934.gadā bija 38,54% žīdu un 7% latviešu, bet 1937. un 1938.gada represiju laikā viņu īpatsvars saruka. 1939.gadā čekā bija vairs tikai 3,92% žīdu un neviena latvieša.
Čeka II Pasaules karā (1940.-1945.g.).
Čeka pēc II Pasaules kara. 1962.gadā VDK apspieda strādnieku nemierus Novočerkaskā.
J.Andropovs bija pirmais, kas nodibināja čekas sastāvā pretterorisma vienību „A” - tā vēlāk tā kļuva par vienību Alfa. 80.gados tā apkaroja teroristus Ordženikidzē.
Par spīti drošības organizācijas struktūras un nosaukumu maiņām, līdz pat Padomju Savienības sabrukumam iedzīvotāji VDK turpināja dēvēt par Čeku, bet iestādes darbiniekus par čekistiem.
Čeka pēc komunisma sistēmas krišanas. V.Krjučkovs kā čekas vadītājs piedalījās 1991.gada augusta pučā - tas bija neveiksmīgs un viņu iesēdināja.
FDD nodibināšana (1995.g.). Par VDK mantinieci tiek uzskatīta arī 1995.gadā izveidotā drošības struktūra – Krievijas Federālais drošības dienests (FDD). FDD finansējums ievērojami pieaudzis 2000.gadā, kad par valsts prezidentu tika ievēlēts bijušais VDK aģents Vladimirs Putins.
Putina valdīšanas laikā drošības iestāžu darbinieki ir nostiprinājuši savu politisko varu. Tieši FDD un ar to saistīto organizāciju cilvēki kontrolē Kremli, valdību, medijus un lielu daļu ekonomikas, tāpat kā drošības un militāros spēkus. Putins pats teicis: " Nav tādas lietas kā bijušais čekists." 
Dzīvojamo māju spridzināšana. 1999.gada septembrī Krievijā tika uzspridzinātas 4 daudzdzīvokļu mājas ar visiem iedzīvotājiem. Kopsummā tika nogalēti gandrīz 300 cilvēku, ap 2000 ievainoto.
Krievijas valdība izmantoja šo sprādzienu sēriju par ieganstu, lai iebruktu Čečenijā un sākās otrais Čečenijas karš. Šīs diversijas līdzēja V.Putinam (bijušais FDD priekšnieks) nostiprināties pie varas, viņš diversantus solīja pat „močīt atejā.” Putina popularitāte stipri pieauga un tas palīdzēja viņam kļūt par Krievijas prezidentu, nomainot veco dzērāju Jeļcinu.
1.māja. Maskavas DA, Gurjanova ielā. Naktī no 8.uz 9.septembri deviņstāvu māju izpostīja spēcīgs sprādziens. Zem gruvešiem gāja bojā vairāk kā 100 cilvēku.
2.māja. Maskavā. Sprādzienā 13.septembrī gāja bojā 124 cilvēki.
3.māja. Buinakskā.
4.māja. Volgodonskā.
Lai gan spridzināšanā tika vainoti čečeni, pierādījumi tam netika rasti. Pēc pāris gadiem tiesas priekšā stājās vairāki vīrieši no Karačajas-Čerkesijas, taču viņus atzina par vainīgiem tikai sprāgstvielu nosūtīšanā uz Maskavu. Diviem no tiem piesprieda mūža ieslodzījumu. Par diversiju organizētāju tika pasludināts kāds Ačimezs Gočijajevs, kurš rīkojies pēc Čečenijas līderu pavēles. Viņš tika izsludināts starptautiskajā meklēšanā, taču nav ticis noķerts. Citi organizatori esot krituši Otrajā Čečenijas karā vai labi noslēpušies.
Pastāv versija, ka mājas spridzināja nevis čečeni, bet gan paši krievu čekisti. Vairāki cilvēki mēģinājuši šo lietu pētīt, taču daži no tiem miruši priekšlaicīgā nāvē (bijušais čekists Aleksandrs Ļitviņenko).
Aizdomas par čekistu vainu pastiprinājās tad, kad 22.septembrī Rjazaņā kādā daudzdzīvokļu mājas pagrabā tika uzieti maisi ar aizdomīgu pulveri. Sākotnēji varas iestādes (pats V.Putins) paziņoja, ka atrastā viela ir sprāgstviela heksogēns – tas pats, kas ticis izmantots arī citu māju spridzināšanā. Tādējādi savlaicīga vielas atrašana novērsa jaunu terora aktu. Tomēr drīz šī teorija tika mainīta un jau nākamajā dienā FDD priekšnieks Nikolajs Patruševs (kļuva par FDD priekšnieku pēc Putina aiziešanas) paziņoja, ka Rjazaņā notikušas „mācības” ar mērķi pārbaudīt pilsoņu modrību!
A.Ļitviņenko bija pārliecināts, ka tie ir bezkaunīgi meli un FDD darbinieki tikuši pieķerti spridzināšanas darbu sagatavošanā. Šo versiju viņš izklāstīja grāmatā „FDD spridzina Krieviju,” bet 2006.gadā tika noindēts trimdā Londonā.
Aizdomas par specdienestu darbību izteicis arī bijušais čekists Mihails Trepaškins, kurš 2004.gadā tika notiesāts par „valsts noslēpuma izpaušanu.” Pirms pāris gadiem Trepaškins tika atbrīvots un saviem spēkiem turpina izmeklēt notikušo: „Man vienmēr šķitis, ka vainīgi ir tikai daži slikti cilvēki, nevis visa sistēma. Pat tad, kad sēdēju cietumā, es neticēju, ka aiz tā visa stāv Putins.” (intervija GO – amerikāņu žurnāla 2009.gada septembra numurā). 
Putina laikmets čekā (2000.-patlaban). Līdz ar Putina nonākšanu Krievijas valsts priekšgalā 2000.gadā čekistu slānis pilnīgi saplūda ar valsts varu.

Vadītāji.
      Fēlikss Dzeržinskis (1917.-?).
      Nikolajs Ježovs (1936.-1937.g.). 
      Ivašutins (~1962.g.). Priekšnieka vietnieks Novočerkaskas nemieru laikā 1962.gadā.
      Jurijs Andropovs (70.gadi-1982.g.). 
      Viktors Čebrikovs (1982.-1988.g.). 
      Vladimirs Krjučkovs (?-1991.g.) (Владимир Крючков). Piedalījās 1991.gada Augusta pučā, kas bija neveiksmīgs, un viņu iesēdināja.
      Vladimirs Putins.
      Nikolajs Patruševs (1998.-2008.g.). Патрушев. Putina pirmo divu prezidentūras termiņu laikā (1998.–2008.g.) Patruševs vecākais bija Federālā drošības dienesta (FDD) direktors. Viņš tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem ideologiem Krievijas konfrontācijā ar Rietumiem Ukrainas jautājumā. Patlaban viņš ir konsultatīvās Krievijas Drošības padomes loceklis.
2008.gada 6.janvārī Patruševs kopā ar čekistu grupu desantējās Elbrusa virsotnē.
Viņa dēls Dmitrijs Patruševs 2010.gada maijā 33 gadu vecumā iecelts par Rosseļhozbank bankas vadītāju.

Čeka Lietuvā. 2012.gadā Lietuvas Iedzīvotāju genocīda un pretošanās kustības izpētes centrs pirmo reizi publiskojis dokumentus par PSRS VDK Lietuvas pilsētu un rajonu struktūrvienību kadru darbiniekiem vietnē www.kgbveikla.lt. Interese bijusi tik liela, ka serveris uzkāries.

Latvijas Republikas 5. Saeimas plenārsēde 1993. gada 4. novembrī
O.Grīgs (LZS)”…. Pašlaik [1993] daudzi cilvēki man saka: paklausies, deputāta kungs, kāpēc šodien latviešu cilvēks ar krietnu un godīgu darbu vairs nevar izdzīvot? Kāpēc? Tomēr tajā pašā laikā jūs redzat, kas darās – kādi bagātnieki ir… Es varēju saprast Benjamiņa kungu, kurš no avīžpuiku skriešanas ieguva miljonus; es saprotu Fordu, kurš ir miljardieris, kurš sāka kā atslēdznieks… Bet kas tagad ir miljonāri? Kā viņiem šie līdzekļi ir tikuši? Man nav žēl, un tāpēc es tikai drusciņ pieskaršos šīs noziedzīgās pasaules partijas represīvajam aparātam, kas šodien vēl ir Latvijā. Un tātad – LPSR VDK. Īsi par faktiem. Es nedaudz aizkavēšu jūsu uzmanību. Pirmā daļa – izlūkošana, otrā daļa – pretizlūkošana, ceturtā daļa – transporta pretizlūkošanas nodrošināšana, piektā daļa – “Z” daļa – cīņa pret ideoloģisko diversiju, iekšējā politiskā izspiedze, septītā daļa – ārējā novērošana, organizētās noziedzības apkarošanas daļa, operatīvā tehniskā daļa, VDK arhīvs. Un tagad paskatīsimies īsu aprakstu, kur šodien šie visi “galvas” cilvēki praktiski atrodas! Kad es dzirdu vārdu “Latvestist”, kas praktiski grib privatizēt vai nomāt “Latvijas naftu”, un kad šeit viens otrs izsakās, ka tas ir normāli, ka mums ir vienalga, kaut tikai valstij nāk nauda, tad tas mani pārsteidz. Vai tad tiešām principu vairs nav? Pirmie LPSR VDK priekšsēdētāji Avdjukevičs un Zukulis, paldies Dievam, ir miruši. Johansons darbojas firmas “Inversija” vadībā. Šī firma nodarbojas ar Latvijas mazās aviācijas privatizēšanu. Tur strādā vairāki LPSR VDK darbinieki. Var jau būt, ka viņi strādās Latvijas labā. Johansona pirmais vietnieks ģenerālmajors Červinskis, kas ar Krjučkova pavēli tika nosūtīts darbā uz Krasnodaras novadu par novada VDK pārvaldes priekšnieku, tagad ir pensijā un arī atrodas Rīgā, turklāt ar uzdevumu, bet pirms aizbraukšanas viņš savu dzīvokli noformēja uz meitas vārda. Viņam līdzi aizbrauca Gribusts un Ščeguļnijs – arī lieli priekšnieki. Johansona otrais vietnieks Trubiņš strādā Vācijas-Latvijas kopuzņēmumā, kura darbība ietver operācijas ar nekustamo īpašumu. Nekas jauns jau tas nav. Johansona trešais vietnieks kadru jautājumos Vanags patlaban vada darbu ar kadriem bankā “Baltija”. Viņa pakļautībā šajā iestādē strādā apmēram 16 LPSR VDK bijušo darbinieku, kuri galvenokārt nodrošina apsardzes funkcijas. No kurienes pēkšņi “Baltijai” radās nauda, ko bārstīt pa labi un pa kreisi? LPSR VDK pēdējais pirmās daļas priekšnieks Anspoks patlaban ir VESSAT pirmās pārvaldes – Izlūkpārvaldes priekšnieka vietnieks. Man liekas, ka Inkēna kungam tas arī ir jāzina. Viņa tiešais priekšnieks Traupmanis ir kādreizējais VDK pirmās daļas priekšnieks un neba jau ar mazu algu… Un tas, Kristovska kungs, ir jums, jūsu zināšanai: pēdējais VDK organizētās noziedzības apkarošanas daļas priekšnieks, bijušais otrās daļas priekšnieka vietnieks Anaņjevs vada bankas “Baltija” apsardzes dienestu. VDK septītās daļas darbinieki ar šīs daļas priekšnieku Jakovļevu priekšgalā… Anaņjeva rīcībā ir visa VDK organizētās noziedzības nodaļas, arī daļa no pretizlūkošanas un otrās daļas elektroniskās datu bankas. Pēdējais VDK otrās daļas priekšnieks Morozs kopā ar Haritonovu – mafijas barvedi-krusttēvu – darbojas Rīgas jūras kuģniecībā, ir privātuzņēmumu vadītāji. Jāatzīmē, ka Jūras kuģniecība ir viens no spēcīgākajiem VDK pretizlūkošanas “jumta” pieseguzņēmumiem. Viens no pēdējiem otrās daļas priekšnieka vietniekiem Holmogorcevs ir “Latvestist” vadībā, kas, iespējams, privatizēs “Ventspils naftu”, Oša kungs. Otrās daļas priekšnieka vietnieks Krivcuns nodarbojas ar naftu, Krasjuks – ar naftu un metāliem, otrās daļas priekšnieka Kirilova profesionālais darbs VDK bija saistīts ar ebreju jautājumu, un Marjašas kundze zina, kas tika darīts arī ar ebrejiem. Cibuļskis VDK izspiegoja ārvalstniekus, ārzemju diplomātus, bet tagad darbojas Krievijas-Latvijas kopuzņēmumā. Šī firma ir Krievijas izlūkdienesta “jumts” Latvijā. Ģenerālmajors Červinskis augusta puča laikā devās uz Krieviju darbā, un viņam līdzi aizbrauca Gribusts un Ščeguļnijs. Viņi abi ir nodaļu priekšnieki, kas aktīvi piedalījās janvāra notikumos, augusta puča organizēšanā un bijuši cieši saistīti ar OMON vienībām. Ščeguļnija darbs bija LPSR-PSRS drošības jautājumi. Tagad viņš ir atgriezies Rīgā un pretendē uz “siltu vietiņu”. Gribusta kompetencē ietilpa izlūkošana un pretizlūkošana. Atkal ir sagatavota “silta” vieta. Otrās daļas priekšnieks Šteinbriks laikam tagad ir atpūtā, bet VDK ilggadējs ceturtās daļas priekšnieks Gucs patlaban pārvalda Rīgas ostas drošības jautājumus. Bijušais piektās daļas operatīvais darbinieks Indriksons ir “Skonto” ģenerāldirektors. Šajā firmā apsardzi nodrošina bijušie OMON kaujinieki un arī vadībā ir citi VDK darbinieki. Daļas priekšnieks Jakovļevs, kā jau minēju, ir personālā sastāva nodrošinātājs bankas “Baltija” apsardzē. Kādreizējais desmitās daļas priekšnieks Kārkliņš Latvijas Valsts arhīvos pārzina filtrāciju lietu fondu. Radio pretizlūkošanas “R” dienests ar visu vadību – Jevsjukēviču, Ļepjoškinu – ar LPSR VDK pavēli 1991.gadā tika nodots PSRS VDK Baltijas Kara apgabala sevišķās daļas pārziņā. Šis dienests turpina kontrolēt visas Latvijas ēteru, faktiski kontrolē piektās daļas no visas Eiropas ēteru, tajā skaitā jūsu sarunas pa radiotelefoniem. Tās tiek ierakstītas magnetofona lentē un sīki izanalizētas Maskavā. Daļas priekšnieks Sofičuks ir finansu daļā, bet viņa vietnieks Utkins strādā PSRS Sevišķajā daļā Maiznīcas ielā 5. Informācijas analīzes daļas priekšnieks Kukurīts ir SIA “Rāma” vadībā. Un es jums varētu turpināt šo sarakstu bezgalīgi… (No zāles: “Turpini, turpini! Vajag!”)

Aforismi.
Putins: "Nav tādas lietas kā bijušais čekists."

Saites.
Padomju Savienība (1924.-1991.g.).