Cisternas
Antīkajā pasaulē plaši izplatīti rezervuāri lietus ūdeņu uzkrāšanai, bieži sastāvoši no divām daļām. Cisternām bija liela nozīme sausajos apvidos, piemēram, Dēlas salā, Kartāgā, Palestīnā, kā arī militārajos nocietinājumos.
Reizēm savstarpēji savienotas cisternas ar ūdeni apgādāja ūdensvadi, kas atradās zemāk par to līmeni, kā piemēram Adenā (Jemena) Sarkanās jūras piekrastē, kur romiešu laika cisternas izmanto līdz pat šai dienai.
Senatnes lielākās cisternas bija Laurionas raktuvēs un Konstantinopolē. Konstantinopoles bizantiešu laika cisterna ir lielākā pasaulē - izmēri 141 x 73 m un tās pārsedzēm nepieciešamas 420 kolonnas. Šodien tās ir viens no interesantākajiem vēsturieskajiem apskates objektiem Stambulā.
