Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Čehija

Valsts Eiropas centrā.

Galvaspilsēta - Prāga.

Vēsture. Hābsburgs Maksimiliāns I, kļuvis par Svētās Romas impērijas ķeizaru 1493.gadā, izdevīgi izprecināja savus radiniekus un ieguva Čehiju (arī Nīderlandi, kā arī Ungārijas un Spānijas troni).
1939.gada 15.martā Hitlera armija iebruka Prāgā un piespieda čehu prezidentu Dr.Emīlu Hahu parakstīt tā saukto protektoriāta līgumu, kas čehu provinces Bohēmiju un Morāviju (Čehiju un Morāviju) pārvērta par vācu protektoriātu un Slovākiju par valsti, kas atrastos „vācu aizsardzībā.”
Hitlers okupē Čehoslovākiju. Līdz Minhenes līgumam 1938.gadā par galveno draudu Čehoslovākijai tika uzskatīta Vācija. Tādēļ Sudetu apgabalā tika izveidoti spēcīgi nocietinājumi. Uz nocietinājumiem paļāvās militāristi, bet politiķi paļāvās uz sadarbības līgumiem, saskaņā ar kuriem draudu gadījumā palīgos ieradīsies Francija un Padomju Savienība. Sarkano Armiju laist cauri savai teritorijai kategoriski atteicās Polija, savukārt Francijas bija viena no valstīm, kas parakstīja Minhenes līgumu.
Saskaņā ar Minhenes līgumu Čehoslovākija zaudēja Sudetu apgabalu ar visiem turienes nocietinājumiem un vācu karaspēks atradās tikai 30 km attālumā no Prāgas. Bez tam vācieši uzstāja uz papildus vienošanos, saskaņā ar kuru čehi nedrīkstētu būvēt jaunus nocietinājumus uz robežas ar Vāciju. Saspīlētas attiecības čehiem bija arī ar citām kaimiņvalstīm, Slovākiju ieskaitot. Tādejādi čehu vadība saprata, ka pretošanās ir bezjēdzīga un palīdzība no ārienes arī nav gaidāma.
1939.gada 14.martā no Berlīnes uz Prāgu pienāca Hitlera ielūgums uz sarunām Čehoslovākijas līderim Emīlam Gaham. Precīzāk, tas bija nevis ielūgums, bet pavēle aši ierasties. Berlīnē Gaham izvirzīja prasību pieņemt vācu protektoriātu un prezidents tam piekrita. Pēc tam vācu armija iegāja tajā valsts daļā, kas līdz tam brīdim formāli vēl bija brīva. Čehoslovākijas vietā tika izveidots Bohēmijas un Morāvijas protektoriāts.
Tai pat dienā, kad Čehoslovākijas prezidentu izsauca uz Berlīni, Slovākija paziņoja par savu neatkarību. Prāga tam pretoties vairs nespēja, jo Slovākijas valdība baudīja Vācijas atbalstu.
Čehijas okupāciju vācieši veica faktiski bez pretestības. Vienīgā tāda epizode bija kauja ar kapteiņa Karela Pavlika komandēto rotu Mistekā. Šis pats kapteinis vēlāk darbojās čehu pretošanās kustībā, bet 1943.gadā gāja bojā Mauthauzenas koncentrācijas nometnē. Čehoslovākijas armija tobrīd bija viena no spēcīgākajām Austrumeiropā un ir visai dīvaini, ka tā nepretojās vāciešiem.
Pēc II Pasaules kara. Čehoslovākija, kas pēc II Pasaules kara nokļuva PSRS ietekmes sfērā, saglabāja salīdzinošu pārticību, salīdzinot ar pašu Padomju Savienību. Caur vietējo Komunistisko partiju, kas kopš 1948.gada bija vienīgais atļautais politiskais spēks valstī, Maskava kontrolēja valsts politiku. Staļinisma sistēmas ieliktie pamati nozīmēja represijas pret citādi domājošajiem. Vajāšanas politisko uzskatu dēļ valstī radīja baiļu atmosfēru. Tādēļ čehi (arī slovāki) 1968.gada pavasarī mēģināja demokratizēt pastāvošo staļiniska sistēmu "Prāgas pavasara" laikā.
Jana Huseka valdīšana (1969.-19??.g.).
Samta revolūcija (1989.g.).
1989.gadā notika tā sauktā "Samta revolūcija," kurā toreizējā Čehoslovākijā gāza komunistisko režīmu. nemieri sākās ar to, ka cilvēki izgāja akcijā ar politiskiem lozungiem un drīzumā notika sadursme ar komunistiskā režīma policiju. Pēc tās sākās studentu nemieri, kurus atbalstīja visi čehu sabiedrības slāņi. Masu nemieri noveda pie komunistu režīma gāšanas čehijā un Vāclava Havela nākšanas pie varas. Nemieros bija vairāki simti ievainotie, bet nebija bojā gājušie.

Aplūkojamie objekti. Visā Čehijā ir ap 300 pilīm, kas atvērtas apmeklētajiem.

Prāga.

Kostas pils. 80 km uz ZR no Prāgas. Viduslaiku pils, kas gudrās aizsardzības stratēģijas dēļ nekad nav tikusi ieņemta. Laikā, kad pilis būvēja kalnu virsotnēs, kostas pili uzbūvēja klinšu ielokā. Atvairīja visus uzbrukumus Trīsdesmitgadu kara laikā.

Sihrova. Greznā neogotiskā stilā. Francijas Burbonu dinastijas pirmās pakāpes radinieki Rohani šeit izveidoja greznu muižu. Tagad te ir lielākā portretu kolekcija Centrāleiropā. 

Detenices pils. Viduslaiku komplekss ar pili, krogu, viduslaiku traktieri (100 istabiņas) un alus darītavu. Mobilais tualetes pods, zirgu izmitināšanas telpa pils otrajā stāvā.

Troski pils. Pēc trīsdesmitgadu kara no tās palikušas tikai drupas.

Libereca.
ZOO ar baltajiem tīģeriem.
Zinātnes centrs IQlandia.
Liberecas Mākslas galerija.

Brno. Čehijas otra lielākā pilsēta, tajā mīt 400 000 iedzīvotāji, no kuriem 1/4 ir vietējie vai ārzemju studenti.

Velna ezers.
Čeļakovas vampīru kapsēta.
Pie Čeļikovas pilsētiņas.

Zlīna.
      Zoo. Unikāls, jo dzīvnieki brīvi pastaigājas drošos un īpaši aprīkotos paviljonos un aplokos.
      Debesskrāpis.
      Lešnas pils.

Viškovas dinoparks. Vienīgais tāds Čehijā un Slovākijā, kur dinozaurus var redzēt to dabiskajā lielumā.

Morāvija.
Macohas alu sistēma. Šo alu sistēmu kaļķakmens iežos radījusi Punkvas upe. Tās var izbraukāt ar laivu.
Jiglavas alas. Arī sauktas par katakombām. 

Dvur Kralove Zoo safari.
Česky Raj.
Prahovas klinšu parks, pastaigas pa klintīs izkaltām takām.

Telča.
Pils. UNESCO sarakstā.
Vecpilsētas laukums. Spilgts itāļu renesanses stila mantojums.
Jindrichuv Hradec.

Českikrumlova. UNESCO sarakstā. Senas vīna, teātra un mūzikas tradīcijas.
      Spīdzināšanas rīku muzejs.

Marianske Lazne. Kūrorts.

Bohēmija.
Pravčicka Brana. Unikāls Centrāleiropas lielākais dabas veidotais akmens tilts.
Krkonošes Nacionālais parks. Te ir Čehijas augstākā virsotne Sņežka.
Adršpašas Klinšu rezervāts. 1700.gadā par šīm klintīm kā apskates objektu ieinteresējās blakus esošās Silēzijas iedzīvotāji.

Karlovivara. Pasaulē slavens termālo ūdeņu kūrorts Čehijas rieteņos. Minerālavotu kūrorta zona, funikulieris uz skatu kalnu, pelde baseinā. Pēc N.Sočevanova (Н.Н.Сочеванова) te ir varena ģeoaktīva zona, kas labvēlīgi iedarbojas uz cilvēku veselību. 

Karlšteinas pils. Kārļa IV varenības simbols un arhitektūras šedevrs. 

Houskas pils. Atrodas ziemeļos no Prāgas, mežos. Uzcēlis Bohēmijas ķēniņš Otokārs II XIII gs. Pilij nav bijis kādas stratēģiskas nozīmes, bet gan tā celta, lai nosprostotu eju uz pašu Elli. Folklorā ar to saistās daudz tumšu notikumu - piemēram, cilvēku upurēšanas. Cietumnieki no cauruma iznākuši jau veci un traki. XX gs. 30.gados vācu nacisti pilī veikuši okultus eksperimentus ar starpdimensionāliem portāliem. Vēlāk renovācijas darbos tikuši uzieti trīs vācu kareivju ķermeņi ar vardarbīgas nāves pazīmēm.

Čelakovicas kapsēta. Vampīru kapsēta. Mistiska/okulta vieta. 

Kameņickas-Šenovas kalns. Neparastas uzbūves dabiskas izcelsmes panu (панская) klints Ziemeļčehijā. Klints uzbūvēšanu mēdza pierakstīt senām supercivilizācijām. Patlaban ir pierādīts, ka kalns, kas atgādina lielu kolonnu mudžekli, īstenībā izveidojies dabiski bazalta kristalizācijas rezultātā. To veido sešu skaldņu bazalta kolonnas, kuru garums var sasniegt daudzus desmitus metru. 

Vējainā Enikova. 
Stradonices pilskalns.

Dolni Morava Sky Walk.
Futūristisks skatu tornis. Plats cilindrisks tornis, kurā no koka dēļiem izbūvēta spirālveida laipa pakāpeniski ved uz platformu 55 m augstumā virs kalnu virsotnes, kas savukārt atrodas ap kilometru vjl. Kopumā tas paver 360 grādu plašu skatu uz apkārtējo Sudetu kalnu ainavu.

Mumlavas ūdenskritums. Pie Harahovas pilsētiņas. Neparasta ir ūdenskrituma pamatne - tā veidota no zeltainas krāsas, lieliem un gludiem, ūdens noslīpētiem granīta bluķiem. Tā izskatās izlieta kā no misiņa, graciozā ūdens pūsma vijas pāri šiem iežiem kā blondīnes matu cirtas. Tas esot ļoti skaists skats.

Hruboskalskas klintis. Smilšakmens veidojumi. Mazliet nomaļa un netūristiska vieta. Pašās klntīs uzved labiekārtota taka ar kāpnēm. 

Mikulova. Te ir vecpilsēta un Svētais kalns (Svaty Kopeček).

Saites.
Čehi.