Džoto (1266./1267.-1337.g.)
Giotto.
Pilnā vārdā Džoto di Bondone.
Itāļu gleznotājs, viens no ievērojamākajiem pirmsrenesanses māksliniekiem.
Dzīvesgājums. Dzimis 1266. vai 1267.gadā.
Strādājis galvenokārt Padujā un Florencē.
XZIV gs. sākumā iepazinis antīkās un P.Kavallīni gleznas, kas ietekkmēja viņa daiļrades ceļu.
Bija viens no pirmajiem gleznotājiem, kas atkāpās no viduslaiku kanoniem un bizantiskās glezniecības tradīcijām. reliģiskajos sižetos pirmā vietā izvirzīja cilvēku, tā psihgoloģiju un darbību reālajā vidē, saglabājis norišu laika un vietas vienotību katrā ainā, parādījis apjomu, telpiskumu.
Džoto kompozīcijai raksturīga monumentāla, arhitektoniski skaidra uzbūve un gaišs kolorīts, organiska saite ar arhitektūru (freskām). Pievērsies arī arhitektūrai, pēc Džoto projekta celta Florences katedrāles kampanile 1334.gadā.
Miris 1337.gada 8.janvārī.
Darbi. Darinājis altārgleznas ("Madonna Ognisanti," 1320.g.) un monumentālos gleznojumus - episkus fresku ciklus par Jāni Kristītāju un evaņģēlistu Jāni (Florences Sv.Krusta baznīcas Peruci kapelai, ap 1320.g.) kā arī Asīzes Francisku (tās pašas baznīcas Bardi kapelai 1320.-1325.gados).
Ievērojamākais darbs - freskas par Marijas un Kristus dzīvi (1304.-1306.g.) Skrovenji jeb Arēnas kapelai Padujā.
Jūdas skūpsts. Džoto 1306.gadā darināta freska uz Padujas kapelas sienas. Viens no pazīstamākajiem Jūdas tēmas atspoguļojumiem.
Nospiedums civilizācijā. Vienā no savām freskām viņš attēlojis Haleja komētu. Tādēļ Eiropas Kosmosa aģentūra starpplanētu staciju Haleja komētas izpētei nosauca viņa vārdā.
Saites.
Itālija.
