Aliens

Džudi kalna Noāsa šķirsts

Atrašanās vieta. Džudi kalns (2000 m) atrodas Turcijā, 20-30 km uz dienvidiem no Ararata, jau Kurdistānas teritorijā, Dogubijazitas pilsētas tuvumā. Šeit kādreiz atradusies Arata – šumeru ķēniņvalsts.
Uz šo vietu var nonākt pa labu ceļu. 1989.gadā turki šeit uzbūvēja nelielu ēku – Vizīšu centru, no kuras panorāmā var aplūkot dīvaino objektu 300 m attālumā uz plašas plakankalnes.

Teorija. Kurdu jezīdi uzskata, ka Noāsa Šķirsts piestājis Džudi kalnā (Džudidagā). Tas pamatojas uz to, ka Bībelē nav teikts, ka Šķirsts piestājis pie Ararata kalna, bet gan, ka tas nonācis pie Ararata kalniem, pie kuriem pieskaitāma arī Džudi kalna virsotne.
Katra gada 14.septembra dienā jezīdi veic upurēšanas rituālu Džudidaga virsotnē. Jezīdi uzskata, ka tieši šai dienā Noāss izkāpa no Šķirsta.

Liecības un pētījumi.
Jūdu vēsturnieks Jāzeps Flāvijs (1.gs.) liecina, ka tieši Džudi kalns ir tā vieta, kur piestājis Noāsa šķirsts.
Korāns par to vēsta Sūrā XI:44: „Ūdens atkāpās, un viss beidzās. Šķirsts piestāja pie Džudi kalna, un vārds izskanēja no jauna: „Lai iznīkst visi, kas dara ļaunu!””
1959.gadā turku kara lidotājs fotografēja Džudidaga nogāzes ģeodēzijas institūta vajadzībām. Profesors Brandenburgs no Ohaijo uzņēmumos saskatīja liela iegarena objekta kontūras.
Turku un amerikāņu ekspedīcija, kas visai drīz uz turieni devās, tomēr nespēja atrast pierādījumus objekta mākslīgai izcelsmei. Interese pret šo objektu ar laiku noplaka.
1977.gadā pētījumus sāka amerikāņu zinātnieks Rons Vaijeds. Pēc profesijas viņš ir anesteziologs. Bībeles arheoloģijai pievērsies tikai intereses vadīts. 1977.gadā sāka pētījumus Turcijā, 1978.gadā - Ēģiptē, 1979.gadā - Izraēlā. Kopumā Rons veicis 120 izbraukumus uz Tuvajiem Austrumiem.
1978.gadā pēc spēcīgas zemestrīces 6300 pēdu augstumā virs jūras līmeņa atklājās dīvains veidojums. Arheologs un Bībeles leģendu pētnieks Rons Vjats pēc rūpīgas izpētes pierādīja, ka tas ir cilvēku roku darbs, un paziņoja, ka tas nav nekas cits kā Noāsa Šķirsts. Visā pētījumu laikā Rons ir savācis daudz materiālu liecību, darbus iemūžinājis foto un video, atradumus pētījis respektablās zinātniskās laboratorijās.
Līdz ar to varot uzskatīt, ka Noāsa šķirsts ir atrasts.
Pēc Vjata noslēpumaino atradumu pētīja 34 ekspedīcijas: tika izdarīti fotouzņēmumi, veikta skenēšana, tostarp arī no kosmosa, objekta radartomogrāfija un spektrālā analīze. Tika secināts, ka tas ir kuģis, kas izgatavots no metāla un apšūts ar koku, kas laika gaitā pārakmeņojies.
Laikā no 1977.-1987.gadam Rons veica veselas 18 ekspedīcijas uz Šķirsta.
Tā kā pētījumi apstiprināja Šķirsta īstumu, Turcijas valdība 1989.gadā te uzcēla tūristu centru, lai katrs pats savām acīm varētu to aplūkot.

Apraksts. Objekts ir torņveidīga akmens kaste futbola laukuma platībā un divstāvu mājas augstumā. Saskaņā ar oficiāli sniegto informāciju, objekta garums ir 515 pēdas (300 ēģiptiešu elkoņi jeb olektis jeb 157 m), platums – 139 pēdas, tonnāža (svars?) – 32 000 tonnu. Šķirstam ir trīs klāji un apmēram 120 lielas kajītes, kurās varētu ievietot 424 divstāvu autobusus.

Metāla klātbūtne objektā. Turku varas iestādes aizliedza izrakumus pašā objektā. Tomēr augsnes paraugi uzrādīja nozīmīgu dzelzs klātbūtni. Tamdēļ tika nolemts objektu apsekot ar dziļajiem metāla detektoriem - Vides electronics.
Rezultāti bija sensacionāli. Detektori metālu uzrādīja pēc sistēmas. Tais vietās, noliekot akmeņus un savienojot tos ar lentām, kļuva redzama kuģa iekšējā metāliskā struktūra. Metālu meklētāji uzgāja tūkstošiem metāla kniežu, ar kurām bijušas sastiprinātas koka daļas.
Kuģa karkass, rāmis, starpsienas, statnes un kniedējums pagatavoti no sarežģīta, īpaši izturīga metālu sakausējumu – titāna, vanādija, hroma un molibdēna.
"Cilla dzemdēja arī Tuvalkaīnu, kas bija visu rīku kalējs no vara un dzelzs."(Genesis, 4:22)

Koka daļas. "Darini sev šķirstu no gofēra koka." (Genesis, 6:14) Aramiešu valodas vārda tāda pat sakne nozīmē "līmēta koksne."
Kad veica pārakmeņotā klāja koka gabala šķērsgrizumu, tad tika uzieti trīs koksnes slāņi un līmējošā viela, kas bija izspiedusies ārā pa malām līmēšanas laikā.
Interesanti, ka kokam šķērsgriezumā nav redzamas gadskārtas. saskaņā ar VD, laikā pirms Lielajiem plūdiem nav bijuši gadalaiki.

Bez metāla detektoriem pētījumiem tika izmantots arī augsnes radars un molekulārais svārstību ģenerators. Analīzes tika veiktas Galberas laboratorijā Nešvilā, Losalamas nacionālajā laboratorijā.
Kuģis aprīkots ar jaudīgu metālisku balastu un akmens enkuriem. Viens tā borts spēcīga trieciena rezultātā ir samīcīts. Korpusa iekšienē uzietas bioloģiskas masas paliekas. Tātad interesanti, ka Noāss nav paklausījis Dievu un būvējis kuģi tikai no koka!

Šķirsta saglabāšanās. Pēc Plūdu ūdens līmeņa krišanās šķirsts nolaidās uz zemes. Tā apakšējā daļa lēnām iestiga zemē. Tad pamodās netālu esošais vulkāns un lavas straume atrāva Šķirstu no tā zemē iegrimušās daļas. Šķirsts tika nests lejā pa kalna nogāzi, līdz ar vienu sānu uztriecās kaļķakmens klintij un sāns tika iebuktēts. Klints arī noturēja Šķirstu šodienas stāvoklī.
Lavas straume apklāja Šķirstu no augšas. Atdzisusi, lava sastinga, un šķirsts izrādījās ievākots bezgaisa kapsulā. Tā metāls tika pasargāts no oksidēšanās, bet koks pārakmeņojās. Ar laiku lavas struktūra vājinājās un tā pārvērtās ar augsni. Augsnes erozijas un zemestrīču rezultātā šķirsts tapa redzams.
Visai loģiski, ka kuģis ir bijis aprakts zem zemes sanesu slāņa.

Šķirsta vecums. Pārakmeņotā koka apšuvuma vecums ir 6–8000 gadu, bet metāla konstrukcijām esot 100 000 gadu.
Tas izraisījis visai pārsteidzošu hipotēzi par to, ka jezīdu Šķirsts pie mums nonācis no nākotnes.

Citi atradumi.
Akmens enkuru akmeņi. Uz tiem iegriesti 8 krusti. Tas esot pēc Plūdos izglābušos cilvēku skaita. Tie ir peldošo enkuru tipa, kas plaši tika izmantoti senajos kuģos.
Altāris. "Un iekārtoja Noāss altāri tam Kungam." (Genesis, 8:20) Tāds altāris patiesi esot uziets fermas teritorijā. Akmens esot pielāgots lielu un mazu dzīvnieku upurēšanai.
Māja.
Ferma. Sens lauksaimniecības komplekss.
Apbedījums. Tajā esot atrastas liecības par 8 cilvēkiem.
Akmens stēla. Tā tikusi uzieta šķirsta sākotnējā piestāšanas vietā un klāta ar zīmējumiem, kas liecinot par Noāsa stāstu.
Metāla kniedes. Vairākus tūkstošus tādu kniežu uzgāja ar metālu meklētājiem. Laikam tās kalpojušas koka daļu savienošanai. Izmeklējumi rādīja, ka tās sastāv no titāna sakausējumiem (mūsdienās titāna metalurģija tika sākta tikai 1936.gadā). 

Saites.
Noāsa šķirsts.