Enciklika
Enkyklios - "apaļa," "apļveida" (grieķu val.).
Agro kristiešu bīskapa vēstījums ticīgajiem, vēlāk - Romas pāvesta vēstījums, atklāta vēstule garīdzniecībai un ticīgajiem svarīgākajos reliģijas, morāles un sociālpolitiskajos jautājumos.
Saskaņā ar katoļu baznīcas tradīciju enciklikas nav apspriežamas, tām ir pavēles (direktīvas) raksturs. Enciklikas tiek rakstītas latīņu valodā un nosaukumu gūst no tradicionālā latīņu teksta pirmajiem vārdiem, piemēram, "Jaunās lietas" ("Raerum novarum").
Sākumā pāvestu enciklikas tika adresētas bīskapiem, bet mūsu dienās - arī "visiem labas gribas cilvēkiem," ieskaitot nekatoļus. Encikliku uzdevums ir veidot katoļticīgo sabiedrisko domu. Katoļu baznīcas negatīvo, konservatīvo attieksmi pret liberālismu, sabiedriskās dzīves sekularizāciju un progresu pauda Gregora XVI enciklika "Mirari vos" (1832.g.), Pija IX enciklikas "Quanta cura" (1864.g.) un "Sillabus" (1864.g.), Leona XIII enciklikas "Quod apostolici muneris" (1878.g.) un "Aeterni patris" (1879.g.), Pija X enciklika "Pascendi Domini gregis" (1907.g.), Pija XI enciklika "Divini redemptoris" (1937.g.), Pija XII enciklika "Humani generis" (1950.g.).
Kad plaši izplatījās marksisma idejas un komunistiskā ideoloģija, katoļu baznīcai kļuva nepieciešams izstrādāt arī savu sociālo doktrīnu. Tās pamatidejas ietvertas Leona XIII enciklikā "Rerum novarum" (1891.g.), kas aizstāvēja privātīpašumu un kapitālistiskās iekārtas mūžīgumu, vērsās pret revolucionārajām kustībām un komunistu idejām.
Pija XI enciklika "Quadragesimo anno" (1931.g.) aizstāvēja sabiedrības iedalījumu šķirās, vērsās pret sociālismu un komunismu.
Kaut arī Vatikāns aizstāv katolisma principu nemainīgumu, tomēr enciklikas atspoguļo arī dažas būtiskas pārmaiņas mūsdienu pasaulē, sludina mieru, aicina uz valstu mierīgu līdzāspastāvēšanu, atbruņošanos, atomieroču aizliegšanu, piemēram, Jāņa XXIII enciklikas "Mater et magistra" (1961.g.) un "Pacem in terris" (1963.g.). Pāvila VI enciklika "Populorum progressio" (1967.g.) atzina darbaļaužu grūto stāvokli attīstītas ekonomikas valstīs un it īpaši mazattīstītajās zemēs. Centieni pārvarēt reliģijas krīzi, pievēršoties galvenokārt sociālās ētikas problēmām, izpaužas Jāņa Pāvila II enciklikā "Redemptor hominis" (1979.g.).
Enciklikas ir katolisma evolūcijas analīzes avots.
