Erfurtes programma
Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas marksistiska programma, ko pieņēma partijas kongresā Erfurtē 1891.gada oktobrī.
Programma nāca Gotas programmas (1875.g.) vietā. Tās teorētisko pamatu izstrādāšanā piedalījās F.Engelss. Sastāvēja no minimālās un maksimālās programmas. Balstoties uz K.Marksa "Kapitālu," Erfurtes programma raksturoja kapitālistisko ražošanas veidu, pamatoja nepieciešamību ražošanas līdzekļu privātīpašumu pārvērst par sociālistisko īpašumu. Programma norādīja, ka proletariātam jāiekaro politiskā vara, ka tam vajadzīga sava politiskā partija un ka strādnieku kustībā jāievēro proletāriskā internacionālisma principi.
Minimālā programma izvirzīja uzdevumu cīnīties par demokrātiskajām brīvībām, bezmaksas medicīnu, darba likumdošanas un sociālās apdrošināšanas pilnveidošanu, 8 stundu darba dienu.
Erfurtes programma bija pirmā un vienīgā marksistiskā programma vācu sociāldemokrātijas vēsturē. Augsti vērtēdami, F.Engelss un Ļeņins tomēr to kritizēja, jo tā neprasīja cīnīties par demokrātiskas republikas nodibināšanu, neizvirzīja proletariāta diktatūras lozungu. F.Engelsa kritiskās piezīmes tika publicētas tikai 1901.gadā.
Erfurtes programma bija spēkā līdz 1921.gadam.
Latvijā XIX gs. 90.gadu vidū Efurtes programmu studēja nelegālajos pulciņos revolucionārie jaunstrāvnieki. 1903.gadā BLSDSO CK darbinieki J.Jansons (Brauns) un J.Ozols, izstrādājot LSDSP programmas projektu, tās maksimālo uzdevumu daļā izmantoja par paraugu Erfurtes programmu.
Saites.
Sociāldemokrātija.
Marksisms un marksisti.
