Elektriskā gāzizlāde
Elektriskā strāva gāzē, ja tā atrodas ārējā elektriskā laukā.
Tās ārējās izpausmes = gaismas un skaņas efekti, ir daudzveidīgas. Tā saistīta ar jonizācijas, ierosmes, rekombinācijas procesiem, starojuma emisiju un absorbciju, ķīmiskajām reakcijām. Lai notiktu elektriskā gāzizlāde, gāzē nepārtraukti jāveidojas lādiņnesējiem - brīvajiem elektroniem un joniem. Elektriskā gāzizlāde notiek tikai tad, ja uz gāzi iedarbojas āējs jon izators = fotonu plūsma, kosmiskais starojums, ātrie elektroni.
Ir nepastāvīgā elektriskā gāzizlāde (klusā izlāde, lavīnizlāde). Palielinoties elektriskā lauka intensitātei, noteiktos apstākļos notiek gāzes elektriskā caursite un rodas patstāvīga elektriskā gāzizlāde. Lādiņnesēji, kas nepieciešami šās elektriskās gāzizlādes uzturēšanai, veidojas galvenokārt gāzes molekulārajā triecienjonizācijā, elektronu emisijā, kā ari ja elektroni tiek izsisti no katoda, ja to bombardē ar pozitīvajiem joniem.
Atkarībā no pastāvīgās elektriskās gāzizlādes parametriem - gāzes sastāva, spiediena, izlādes telpas konfigurācijas, elektriskā lauka intensitātes un frekvences, strāvas stipruma, veidojas koronas izlāde, dzirksteļizlāde, mirdzizlāde, lokizlāde, augstfrekvences izlāde, impulsizlāde.
Elektriskās gāzizlādes procesā veidojas zemas temperatūras plazma. To pētī plazmas fizika.
Elektrisko gāzizlādi izmanto gaismas avotos, gāzes lāzeros, plazmatronos, plazmas un jonu raķešdzinējos, materiālu apstrādē.
