Eksistence
Existence (franču val.) no existentia ("pastāvēšana" - latīņu val.).
Filozofijas jēdziens - priekšmetu un parādību tīra esamība, bez tiešākas noteiktības, to pastāvēšana, dzīve. Kustība - matērijas eksistences veids, eksistences minimums - ienākumu apjoms dzīves pamatvajadzību apmierināšanai.
Eksistenciālisma pamatjēdziens - cilvēka personības esamības veids. Eksistences jēdziens, kas viduslaiku sholastikā raksturoja lietas klātesamību pretstatā būtībai, kļuva par S.Kirkegora reliģiskās filozofijas eksistenciālisma ontoloģijas pamatjēdzienu, kas, noraidot klasiskā ideālisma abstrakto esamības izpratni, par augstāko realitāti atzina cilvēka esamību pasaulē, tās subjektīvos pārdzīvojumus, cilvēka subjektivitāti.
Cilvēka eksistences pamatiezīmes - virzība (intencionalitāte) un galīgums noskaidrojas robežsituācijas, kad tiek salīdzināta cilvēka eksistence ar neeksistenci jeb neko. Eksistenciālisti ontoloģizē cilvēka eksistences modus, viņa dažādās attiecības ar neko - "rūpes," "bailes," "vainu" u.c. un atzīst, ka eksistence nepakļaujas ne prkatiskai, ne teorētiskai objektivizēšanai ne izzināšanai.
Saites.
Filozofija un filozofi.
