Feniķiešu valoda
Semītu vai rietumsemītu valodu grupas valoda, kas tika lietota Feniķijā un tās kolonijās.
Feniķiešu valoda kopā ar aramiešu un moābiešu valodām pieder pie rietumsemītu valodu grupas. Šīs grupas valodas radniecīgas žīdu valodai un tām visām ir vienāds alfabēts.
Feniķiešu vlodas morfoloģija un leksika tuva senžīdu valodai. Būtībā arī žīdu valoda būtu jāpieskaita rietumsemītu grupai.
Vēsture. Valodas attīstībā izšķir:
- senfeniķiešu valodas periods (II g.tk.pmē.-IX gs.pmē.);
- vidusfeniķiešu valodas periods (VIII-VI gs.pmē.);
- jaunfeniķiešu valodas periods (V gs.pmē.-II gs.mē.).
Feniķiešu valodai radās vairāki dialekti, piemēram, pūniešu dialekts, kas izveidojies IX gs.pmē.
II gs.mē. feniķiešu valodu izspieda grieķu un aramiešu valodas.
Pūniešu dialektu Ziemeļāfrikā lietoja līdz pat VIII gs., kad to izspieda arābu valoda.
Valodas pierakstam lietota feniķiešu rakstība.
Saites.
Feniķiešu rakstība.
Rietumsemītu valodu grupa.
