Franko, Bāmonde Fransisks (1892.-1975.g.)
Francisco Franco Bahamonde.
Spānijas politiskais darbinieks, ilgadējs diktators.
Dzīvesgājums. Beidzis Tolēdas Kājnieku akadēmiju.
Marokas konflikta laikā no 1923.gada nozīmēts par Ārzemju leģiona virspavēlnieku. uzvarējis kaujā pie Alhucemas līča 1925.gadā.
Līdz ar konservatoru nākšanas pie varas, Franko 1935.gadā nozīmēts par Genštāba priekšnieku.
Tikmēr līdz ar kreisās Tautas frontes uzvaru 1936.gadā, nozīmēts komandēt garnizonu Kanāriju salās. Tur arī organizēja militāro apvērsumu, kas aizsāka Spānijas pilsoņu karu (1936.-1939.g.). Franko komandētie nacionalistu spēki sagrāva republikāņus.
1939.gadā izveidoja diktatūru, pasludinot sevi par valsts vadītāju.
1940.gadā pavēlēja celt memoriālu Spānijas Pilsoņu karā kritušajiem "Kritušo ieleju" netālu no Madrides, ko pats arī 1959.gada 1.aprīlī atklāja. Tas bija domāts Spānijas sabiedrības samierināšanai.
Vācu un itāļu režīmu atbalstīts, Franko uzvarēja šajā kartā, 1929.gadā ieņēma Madridi un kļuva par Spānijas diktatoru.
1969.gadā Spānijas diktators Franko pilnībā slēdza robežu ar Gibraltāru. Brīvu pārvietošanos pār robežu atjaunoja tikai 1995.gadā.
Pēc nežēlīgām represijām Franko savu režīmu pārveidoja monarhijā, formāli kļūdams par reģentu - 1969.gadā Huanu Karlosu de Burbonu izvēlot par troņmantnieku.
Saglabāja stingru varu līdzpat savai nāvei 1975.gadā, apglabāts "Kritušo ielejā."
Pēc tam Spānija sāka pārveidoties par demokrātiju.
Aplūkojamie objekti.
Mauzolejs Kritušo ielejā. Te, netālu no Madrides, apglabāti desmitiem tūkstošu Spānijas Pilsoņu karā kritušo. Iespaidīgo memoriālo kompleksu Kritušo ieleja (spāniski - Valle de los Caidos) vainago uz granīta klintīm uzstādīts 150 m augsts krusts. Kompleksu pēc Franko pavēles sāka celt 1940.gadā kā simbolu Spānijas iedzīvotāju samierināšanai. Kompleksu atklāja 1959.gada 1.aprīlī pats Franko, kura nacionālistu spēki sakāva republikāņus Spānijas Pilsoņu karā (1936.-1939.g.). Memoriāla bazilikā sākotnēji tika izvietotas 37 000 abās pusēs karojošo mirstīgās atliekas. Franko mirstīgās atliekas atrodas milzīgā mauzolejā "Kritušo ielejas" memoriālā. Pēc Franko nāves par nerakstītu likumu pārejas laikā uz demokrātiju kļuva pilsoņu kara laika nodarījumu "aizmiršana." Tomēr vēlāk, dēļ diktatūras laikā nogalināto tuvinieku spiediena, Spānija sāka atbrīvoties no diktatūras paliekām un Franko slavinošām zīmēm. Tādēļ tagad iet tiesas procesi par Franko pārapbedīšanu prom no "Kritušo ielejas" blakus viņa sievai.
Saites.
Spānijas Pilsoņu karš (1936.-1939.g.).
Spānijas karaļi (?-patlaban.).
