Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

 

Gallas valstiņas Abesīnijā

Gallu valstiņas Gibā. Galli (nu nekādi nejaukt tos ar franču nācijas pamatlicējiem!) Abesīnijā bija pusmežonīgas, pagāniskas un kareivīgas semītu-somāļu-nēģeru ciltis, kas no austreņiem un dienvidiem, sākot ar XII-XIII gs. mācās virsū kristīgajai Abesīnijai. Pamazām tās pārņēma plašas teritorijas, kurās dibināja savas valstiņas.

Gallu (galla) cilšu piederīgie (galli un somāļi), spriežot pēc lingvistiskiem pierādījumiem, ienāca Etiopijā no Ziemeļkenijas un Dienvidetiopijas. Sākot ar XII gs. (iespējams pat ka sākot jau ar IX gs.) somāļu ciltis sāka iespiesties apgabalos, kuros atradās galli. Vispār jau patlaban nav gūti tādi pierādījumi, ka galli te atradās pirms somāļiem. Skaidrs ir vienīgi tas, ka gan mutiskie, gan rakstiskie avoti liecina, ka galli sāka savu ekspansiju 1540.gadā no ZR Beranas (Berana), kas ir Abaijas ezera ziemeļos un rieteņos.

Gallu ekspansija noritēja divos virzienos:
1) uz Baraitumu (Baraytuma/Barentu) iekš Bali, tad uz Davaru (Dawaro), Adalu un Fatagaru. Davara tika okupēta laikā no 1545.-1547.gadam. Lai gan neguss Helaudevoss vairākās kaujās 1545. un 1546.gados sakāva gallus, viņš nespēja apturēt to ienākšanu. Adala tika sagrābta 1567.gadā. Turpmākajā laikā gallu stāvoklis reģionā tikai nostiprinājās, XVI gs. 80. un 90.ados Šoas provinces dienvidu daļa tika gallu okupēta;
2) uz Borenu (Borena/Borana) Kojrā (Koyra), Gamo, Vaju un Damotu.

Pamazām gallas pieņēma islāmu. Galu galā XIX gs. pārsvarā visas viņas iekaroja Abesīnijas imperators Meneliks II.
Tādu valstiņu bija visai daudz, šeit aprakstītas dažas nozīmīgākās. Pat paši abesīņu vēsturnieki no Adisabebas universitātes atzīst, ka šis jautājums ir vāji pētīts, un par to ir visai maz zināms.

5 galvenās gallu zemes: Limu-Enarya, Džima (Jimma), Guma, Gera un Gomsa. Visas no tām kļuva par musulmaņu zemēm XIX gs. – droši vien tirdzniecības dēļ. Tirdzniecība bija šo zemju turības avots un patiesais Gallu karaļvalsts dibināšanas cēlonis. Tā dibināta ap 1800.gadu. Tādā veidā tika nostiprināta kontrole pār tirdzniecību un tās monopols.
Vairumu ziņu par gallu valsti iegūstam no franču ceļotāja Antoine D’Abbadie, kas apmeklēja šos apgabalus 1843.-1844.g. un 1845.-1848.g.

Limu Enarya. Tā bija senā Enarijas karaļvalsts Sidāmas reģionā. Tradicionāli tiek uzskatīts, ka tās iekarotājs bijis Teso(?). Pirmais šīs zemes karalis parādās kā Abba Gomol (vai Bofo), kurš 1825 gadā atteicās no troņa par labu dēlam Abba Bagibo, kas, savukārt, nomira 1837.gadā. Bagibu viņa onkulis pievērsa islāmam.

Guma. Šī gallu zeme kļuva islāmiska ap 1850.gadiem Jawe Oncho valdīšanas laikā (miris 1879.gadā). tam sekoja viņa dēls Abba Jubir, kas bija ļoti dedzīgs musulmanis un 1882.gadā uzbruka Kafas karaļvalstij.
Gumu iekaroja neguss Meneliks II 1885.gadā, sakaudams Jubiru. Taču Jubira dēls Firissa, kas atgriezās un 1899.gadā pasludināja džihādu. Firisa tika sagūstīts un 1901.gadā sodīts ar nāvi.

Gera. Tās galvaspilsēta bija Čala (Chala vai Cira). Pamatā zeme bija pagāniska, kuru pievērsa islāmam Abba Magal 1866.gadā. Pēc Magala nāves 1870.gadā tā atraitne Genne Gumitti pārņēma varu kā reģente pār pēdējo karali Abba Rago. Abus sagūstīja Menelika II karaspēks 1887.gadā.

Džima. Šai Sidāmas reģiona valstiņā ietilpa iepriekšējā Bošas (Bosha) valsts. Tās sultāni bija: Abba Faro, Abba Magal, Abba Bago, Abba Jifar I, Abba Reb, Abba Boka Gomol (viņš iekaroja Džandžēru), Abba Jifar II un Abba Jawbir.
Varenākais no valdniekiem bija Džifars II (1861.-1934.g.). Viņš bez pretošanās padevās etiopu imperatoram Menelikam II un palīdzēja tam Kafas un Džandžēras valstiņu iekarošanā. Džandžēras apgabalu - nelielu teritoriju starp Omo un Gibas upēm, etiopi pakļāva XIX  gs.90.gados.
Džifars II bija pārliecināts musulmanis. Viņš padarīja Džimu par nozīmīgu tirdzniecības centru, kā viena no galvenajām precēm bija melnie vergi. Viņa pēdējos valdīšanas gados mazdēls Javbirs pārņēma varu.
1933.gadā sultānu valdīšana šeit tika izbeigta.

Volāma. XIX gs. 90.gados etiopi iekaroja arī Volāmas valstiņu ar tās pēdējo karali Tonu (3.dinastijas 14.valdnieks).

Daudzi gallu apdzīvotie apgabali tika pievienoti Etiopijai tikai XIIX un XIX gadsimtos.

Saites:
Abesīnija.