Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Gīzas komplekss

Atrašanās vieta. Ēģipte, Nīlas rietumu krastā iepretim Vecajai Kairai, Kairas dienvidu nomalē, 20 km no Kairas centra. Šis ir Nīlas deltas augstākais punkts, kā arī iezīmē robežu starp Lejas un Augšas Ēģiptēm.

Apraksts. sastāv no trim lielajām piramīdām - Lielās, Hefrēna un Mikerīna, no Sfinksas statujas ar tās svētnīcu un vēl vairāakiem mazākiem obektiem.

Raksti.
Pie Ēģiptes piramīdām atklātās kapenes liecina: celtnieki bija brīvi ļaudis.


Saites.
Senā Ēģipte.

--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Gīzas plato. Nosaukums šim plato dots no Gīzas ciemata, kas uz tā atrodas. Senais šīs vietas nosaukums ir Rostava - "eju sašaurinājums."

Atrašanās vieta. Ēģipte, Nīlas rietumu krastā iepretim Vecajai Kairai, Kairas dienvidu nomalē, 12 km no Kairas centra. Šis ir Nīlas deltas augstākais punkts, kā arī iezīmē robežu starp Lejas un Augšas Ēģiptēm.

Tūrista zināšanai. Kompleksam ir divas ieejas: visvairāk izmantotā ir ziemeļos, kur piebrauc pa Al-Haram jeb Piramīdu ceļu (Pyramids Road, angļu val.). Tā viegli sasniedzama no Kairas ar taksi, satiksmes autobusu vai 14.tramvaju (veci dati). Otra ieeja kompleksā atrodas austrumu malā, un pie tās var nokļūt pa Sakāras ceļu kā arī braucot no Abusīras. Pie abām ieejām atrodas biļešu kases: ieejas biļete maksā 20 ĒM, studentiem 10 ĒM, fotoatļauja - 10 ĒM, filmēšanas atļauja - veselas 100 ĒM.
Tagad komplekss apjozts ar 19 km garu sētu, lai pasargātu to no kaktu tirgoņiem un nekārtīgiem tūristiem, kas rāpelē pa neatļautām vietām.
Katru vakaru Gīzas plato notiek gaismas mūzikas izrāde, kurā secīgi izgaismo piramīdas un Sfinksu to tapšanas vēstures stāstījuma pavadībā.
Apmeklēšanai slēgta Valdnieces kamera Lielajā piramīdā.

Vēsture. Patlaban ir zināms, ka silts un mitrs klimats Ziemeļāfrikā valdīja apmēram 40 000 gadu atpakaļ. Tad sekoja tūkstošiem gadu sausuma periods, līdz ap 8000.g.pmē. atkal sākās lietavu periods, un tuksnesis pārvērtās auglīgā līdzenumā. Tā tas turpinājās līdz apmēram 4500.g.pmē.
Monolītais pakalns, kas tagad atrodas zem Lielās piramīdas, ticis izmantots reliģiskiem mērķiem ne vēlāk kā ap 5000.g.pmē., bet ļoti iespējams, ka jau ap 7000.g.pmē., tātad pirms 9000 gadiem. Tāpat arī tomēr iespējams, ka tas bijis vēl agrāk, jo Nabtas akmens stabu vecums tiek lēsts uz 11–16 000 gadu senu pagātni.
Uzskatāms par pierādītu, ka Bronzas laikmetā (ap 3900.-3200.g.pmē.) plato apdzīvoja Mādi kultūras ļaudis, kurus, iespējams, var arī uzskatīt par Sfinksas un citu agrīno veidojumu autoriem.
Sfinksa un tās templis uzcelti kā pirmie, un bijušas senākās būves uz plato, jo glabā sevī dziļas ūdens erozijas pēdas. Iespējams, ka tie paši celtnieki un ap to pašu laiku ir uzcēluši sekojošas celtnes: Templi ielejā uz dienvidiem no Sfinksas svētnīcas, ceļu, kas ved uz Hafres piramīdu, paltformu zem tagadējās Lielās piramīdas un visbeidzot tās celtnes kodolu, kuru mēs šodien pazīstam kā ķēniņienes Hentkavesas kapenes. Celtnes ietekmējušas tik intensīvas lietusgāzes, ka ap 2500.g.pmē. bija nepieciešams veikt restaurāciju izraisītās erozijas dēļ.
Nākamais celtniecības periods visdrīzāk norisinājies Pirmsdinastiskajā periodā, precīzāk – IV g.tk.pmē. vidū, pāris gadsimtus pirms Menesa veiktās abu Ēģipšu apvienošanas. Šai laikā klints monumentā zem vēl neesošās Lielās piramīdas tika izcirsts Lejupejošais gaitenis, kura krituma leņķis sakrīt ar Alfas zvaigzni Pūķa zvaigznājā, tā tobrīd atradās pie paša Ziemeļpola debesu jumā. Otrajā etapā celtnieki Lejupejošā gaiteņa galā izcirta Pazemes kameru.
Visai ticami, pat ļoti ticami, ka otrā perioda celtnieki norindojuši arī vairākas pirmās piramīdas kārtas, kas saturēja jau arī Augšupejošo gaiteni. Iespējams, ka tādējādi tika izveidota precīzi pēc debespusēm orientēta platforma, kuru bija ērti izmantot astronomiskiem novērojumiem. Vēlreiz pasvītrojam, ka viss tas varētu būt iespējams, un varētu būt patiesi tā arī bijis. Garāmejot par tādu lietu kā astronomiskā piramīdas funkcija vēsta grieķu filozofs neoplatoniķis Prokls (4.gs.).
Laikā ap 3000.g.pmē. Gīzas plato komplekss darbojās kā Memfisas nekropoles ziemeļu turpinājums, tad šeit valdošais dievs bija Sokārs.
Trešajā celtniecības posmā gandrīz pēc 1000 gadiem, iespējams faraona Hufu valdīšanas laikā, Lielās Piramīdas celtniecība tika turpināta tālāk uz augšu. Uzbūvēja Valdnieces kameru un Lielo galeriju. Kā noteicis Roberts Bjūvels, Sīriusa zvaigzne precīzi atbilda Valdnieces kameras dienvidu šahtai ap 3.g.tk.pmē. vidu, bet tieši virs ziemeļu šahtas bija četras Mazās Lācenes „galvas” (vai „kausa”) zvaigznes.
Nākamajā, ceturtajā posmā, celtniecība notikusi nu jau visai droši faraona Hufu valdīšanas laikā, par ko vēsta arī atrastie viņa strādnieku uzraksti Atslodzes kamerās. Tika izveidotas Valdnieka kamera un Atslodzes kameras. Valdnieka kameras šahtas arī tika orientētas pēc zvaigznēm. Kādu laiku pēc šīs celtniecības beigām tika ierīkoti granīta aizbāžņi Lielās galerijas sākumā un pieeja augšējām amerām tika slēgta. Nav zināms kādēļ tas tika izdarīts. Tad pat arī Piramīda tika apšūta ar baltajām kaļķakmens plāksnēm.
Oficiālā/konservatīvā vēsture gan apgalvo, ka līdz 4.dinastijai te bija tikai neliela kapsēta (laikam ar mastabām?) Memfisas nekropoles ziemeļu malā. Un tikai faraonu Heopsa, Hefrēna un Mikerīna darbības rezultātā te uzslējušās mums visiem pazīstamās lieliskās trijas piramīdas.
Vēlākos laikos, iespējams Vidējās vai pat Jaunās valsts laikā. Piramīda atkal tika atvērta. Granīta aizbāžņi palika savās vietās. Iespējams, ka tad tika ierīkota Aka, pa kuru bija iespējams iekļūt Piramīdas augšējā daļā. Iespējams tomēr, ka Šahta bija ierīkota jau Vecās valsts laikā, lai strādnieki pēc granīta aizbāžņu ierīkošanas varētu izkļūt no būves. Nemaz nav zināms, kura no šīm iespējām ir īstā.
Turpmāk piramīdu varēja izmantot iniciācijas rituāliem un, iespējams, Lielā Piramīda ēģiptiešiem bija tas pats, kas katoļiem Sv.Pētera katedrāle Romā. „Mirušo grāmata” kļuva par tādu kā rituālu rokasgrāmatu Lielajā piramīdā.
Tad ieradās Hērodots un pierakstīja par Lielo piramīdu visu, ko viņam pastāstīja. Vēlāk Ēģipti pakļāva persieši, kas pēc arābu vēsturnieka Abd al Latifa ziņām esot izlupījuši Gīzas kompleksu un ieguvši tur milzīgas bagātības. Iespējams, ka laupījuši arī paši ēģiptieši.
Pēc tam ieradās Maķedonijas Aleksandrs. Gīzas statuss izmainījās: no ceremoniju centra tā kļuva par pamestu un mirušu drupu pilsētu.
Tā tas turpinājās līdz laikam, kad musulmaņu valdnieks Al Mamuns 820.gadā pavēlēja izcirst Lielajā piramīdā tuneli un to izpētīt no iekšpuses. Nekur neatradām ziņas, kādēļ kalifs iekļūšanai Piramīdā neizmantoja oriģinālo ieeju.
Iespējams, ka Lielā piramīda cietusi 908.g. zemestrīces laikā. Tādējādi varētu tikt izskaidroti postījumi Valdnieka un Atslodzes kamerās. Zemestrīces rezultātā atdalījās arī daļa kaļķakmens apšuvuma, kas atviegloja viduslaiku arābiem plākšņu savākšanu un izmantošanu būvniecībā.
Sākot apmēram no 10.gs. Lielā pirmīda un arī citas kompleksa celtnes tika izmantotas kā būvmateriālu ieguves avoti. Lielākā daļa Lielās piramīdas ārējās apdares plāksnes tika izmantotas sultāna Hasana mošejas celtniecībā Kairā ap 1356.gadu.
1798.gada 21.jūlijā šai apvidū notika tā saucamā "Kauja pie piramīdām," kurā turkus uzvarēja franči, kas devās uz Kairu, Napoleona vadībā. Frančiem pretī bija stājušes 10 000 mameluku jātnieki Ēģiptes valdnieka Murada un viņa 23 beju vadībā.
Kopā ar Napoleonu Ēģiptē ieradās arī 175 zinātnieki, kuru uzdevums bija aprakstīt šeit redzēto, tai skaitā arī piramīdas. Tie darbojās kamēr norisinājās militārā kampaņa, t.i. līdz 1801.gadam. Taču viņu apraksti bija visai tendenciozi, lai parādītu musulmaņu pasaules bezcerīgo atpalicību un uzsvērtu Francijas progresīvo lomu. Lai nu kā, bet Napoleona franču ierašanās lika pamatus eģiptoloģijai kā vēstures nozarei.
Šodien Gīzas piramīdu komplekss ir viens no visapmeklētākajiem tūrisma objektiem pasaulē.
Vienā no Hermeja Trismegista grāmatām stāstīts ka piramīdas stāvējušas jūras krastā. Tas mazliet saskan ar Hērodota rakstīto, ka pie pašām piramīdām bijis liels mākslīgais ezers. Par tā atrašanās vietu gan šodien skaidrības nav.

Arhitektūra. Gīzas plato atrodas manāmi augstāk nekā apkārtne, garumā stiepjas pusotru jūdzi, platums ir divas reizes mazāks. Plato krasi apraujas Nīlas ielejas malā.
Nīlas tuvums noteicis arī kompleksa īpašās attiecības ar ūdeni - proti, Nīlas palu laikā tas varētu bū pat applūdis. Pētnieks Džeims M.Harels raksta: "Sfinksas pamats atrodas 19,9-20,2 m vjl. Vidējais Nīlas ūdeņu kāpums, izmērot rādījumus pie Kairas, tekošajā [XX gs.] gadsimtā bja 19,0-19,5 m, bet maksimālais - 20,3 m 1938.gadā un 21,4 m 1874.gadā. Pēdējo divu gadsimtu laikā vairākkārt notikuši tādi Nīlas pali, kuru laikā ūdens sasniedzis Gīzas plato pamatu."
Komplekss ir strikti izplānota un vienota un ir Memfisas nekropoles turpinājums, kura slavina nāvi un mirušos. Tajā atrodas trejas lielas piramīdas – Lielā, Hefrena un Menkaura, Sfinksas statuja, sešas mazas piramīdas (3 no tām atrodas uz austrumiem no Lielās Piramīdas, bet 3 citas – uz dienvidiem no Menkaura piramīdas, tās bieži sauc par Ķēniņienu piramīdām), vairāki duči kapeņu, upurvietas, tempļi, sienas, apbedīšanas bedres, pievadceļi un citas drupas.
Interesants jautājums ir plato attiecības ar Nīlas palu ūdeņiem. Senos rakstos teikts, ka Nīlas palu ūdeņi aptvēruši visai plašu teritoriju un pacēlšies gandrīz līdz pašam plato. Bez tam 1995. vai 1996.gadā tika uzieti akmens ūdensvadi pazemē. Tos izpētīja, nofotografēja un no jauna apraka.
Domājams, no Gīzas kompleksa vedis ceremoniālais celš uz Junu/Heliopoli (Tutmesa stēlas teksts).

Kompleksa astronomiskās un matemātiskās sakarības.

1. Orientācija pēc debespusēm. Piramīdu sienas orientētas pēc debespusēm ārkārtīgi precīzi – katra piramīdas mala vērsta pret savu debesu pusi. Ass D-Z novirzas no ideālā virrziena uz rietumiem tikai mazliet vairāk par 3 minūtēm, t.i. 1/20 grāda. Vidēji novirze ir par 3 minūtēm un 6 sekundēm. Pie tam šī neprecizitāte izskaidrojama nevis ar kļūdu, bet gan ar Zemes ass stāvokļa maiņu. Tā kā iekšējās ejas un galerijas ved Z–D virzienā, tad skaidrs, ka piramīdas projektētas pa ziemeļu – dienvidu meridiānu. Tāda pat orientācija attiecas arī uz Hefrena piramīdu. Šāda orientācija izsauc izbrīnu, jo ēģiptiešu laikos kompasa vēl nebija. Taču, pat ja viņiem tāds būtu bijis, arī tas neko nedotu, jo kompasa adata rādītu nevis uz ģeogrāfiskajiem ziemeļiem, bet gan uz ziemeļu magnētisko polu. Tādējādi, lai noteiktu ģeogrāfisko ziemeļpolu, ir nepieciešams zināt cik tālu tie abi viens no otra atrodas. Bez kompasa tolaik varēja būt vēl trīs metodes, lai tik precīzi noorientētu piramīdas. Viena no metodēm, kam ir daudz dažādu variantu un bija labi pazīstama Indijā, pamatojas uz tādu ēnu fiksāciju, kuras met priekšmeti pusdienlaikā. Visprecīzākie rezultāti tiek sasniegti ziemas saulgriežos. Divas citas metodes balstas uz zvaigžņu kustības novērojumiem pa debesjumu. Vienā jānovēro kādas atsevišķas zvaigznes kustība virs horizonta, vai kādas mākslīgas horizontālas līnijas (piemēram, sienas), un jāsadala zvaigznes noietais attālums. Otrā metode pamatojas uz kādas piepolāras zvaigznes noietā attāluma starp galējo augšējo un galējo apakšējo stāvokli dalījumu. Starp šiem galējiem punktiem arī atrodas ziemeļu debesu pols. Lai tādu pasu noteiktu uz zemes, nepieciešams noteikt zvaigznes apogeju un perigeju. Tomēr, jāsaka, ka tādu precizitāti ar šīm metodēm sasniegt nevar.

2. Līdzība ar Oriona zvaigznāju. Savstarpējais piramīdu novietojums ir ārkārtīgi līdzīgs Oriona zvaigznājam. Divu lielāko piramīdu orientācija ir atbilstoša, taču mazākā (Menkaura piramīda) nobīdīta uz austrumiem. Šo atbilstību pirmais konstatēja beļģu inženieris-celtnieks Roberts Bovals – dzimis Ēģiptē, kurš tā pat arī izvirzīja hipotēzi, ka Nīla ir Piena Ceļa Zemes analogs. To apstiprina arī divu senēģiptiešu astronomijas speciālistu Oto Noihebauera un R.E.Pārkera pētījumi, kuri parādīja, ka Ozīrisa zvaigznājs Sahu ir tas pats Orions. Tomass Brofī uzgājis sakarību starp Oriona zvaigznāju un Gīzas plato būvēm, kuras tiek datētas ar 11 772. vai 9420.g.pmē. Brofī uzskata, ka Gīzas komplekss ir gigantisks zodiakālais pulkstenis, kas norāda uz precesijas parādību. Viņš uzskata, ka Sfinksa celta par godu Lauvas laikmetam, t.i. ap 10 909.g.pmē. Ķermenis simbolizē iepriekšējo ēru – Jaunavu, bet galva – Lauvu. Bez tam Sfinksas seja vērsta pret austrumiem – pret uzlecošo ēru.
Kāds pētnieks vārdā Rodnijs Heils, R.Bjūvela un A.Džilberta grāmatas „Oriona mistērija” iedvesmots, pamēģināja sasaistīt trīs lielās Gīzas piramīdas ar Gulbja zvaigznāju. Liels bija viņa pārsteigums, ka Gulbja Dženaha, Sadra un Delta atbilda piramīdām daudz precīzāk nekā augstāk minēto autoru piedāvātās Oriona zvaigznāja zvaigznes.

3. No Valdnieka kameras vedošā dienvidu šahta atbilst Oriona zvaigznāja apakšējai zvaigznei Zetai (ēģiptiešu Al – Nitak), precīza atbilstība bija ap 2450.g.pmē. (Bjūvala aprēķini). Šī šahta tika saistīta ar Ozīrisu. Ziemeļu šahta orientēta uz Drakona alfu (ēgiptiešu Tuban). Tālākos secinājumus skatīt Bjūvela pētījumos.

4. Līdzība ar Sīriusa zvaigznāju. Šo domu jau 1978.gadā savā grāmatā "Sīriusa Mistērija" izteica pētnieks Roberts Templs. Pēc viņa domām Lielā piramīda (masa 1,0) simbolizē mūsu Sauli, bet Hefrēna piramīda (masa 1,053 no mūsu Saules) simbolizē Sīriusu B.

5. No Valdnieces kameras ejošā dienvidu šahta norāda uz Sīriusa pozīciju 25.gs.pmē. beigās. Šī šahta tika saistīta ar Izīdu. Ziemeļu šahta orientēta stingri uz Mazās Lācenes betu, arī 25.gs.pmē. beigās. Šeit Bjūvala aprēķini liecināja par tādu pašu vecumu kā Valdnieka kameras gadījumā.

6. Lejupejošais koridors precīzi atbilst kādai zvaigznei. 19.gs. britu astronoms Ričards Proktors uzskata, ka tā bijusi Pūķa alfa. Šī zvaigzne ap 2140.g.pmē. un agrāk ap 3440.g.pmē. nesakrita ar debesu sfēras ziemeļpolu vien par 3 grādiem un 43 minūtēm. Lielās piramīdas platuma grādos zvaigznes gaisma galējā dienvidu punktā krita pār zemi leņķī 26 grādi un 16’ – 26 grādi un 17’. Tādējādi šīs zvaigznes gaisma spīdēja iekšā Lejupejošajā koridorā. Jo tālāk pazemē devās koridora veidotāji, jo precīzāk varēja noorientēt piramīdu pēc zvaigznes gaismas.

7. Sfinksas skats orientēts precīzi uz austrumiem – uz punktu, kur pavasara saulgriežos lec saule.

8. Savā grāmatā Henkoks un Bovals izvirza hipotēzi par „pirmlaikiem,” t.i. Gīzas kompleksa rašanās ap 10 500.g.pmē., kad sakrita trīs astronomiski notikumi:

* pavasara saulgriežos uzlēc saule un Lauvas zvaigznājs,
* Sīriusa zvaigzne atradās virs paša horizonta,
* Oriona zvaigznājs atradās sava precesijas cikla (25 920 gadu) zemākajā punktā.

Šāds liels cipars sanāk, ja par pamatu tiek ņemts cikla zemākais punkts. Daļa astronomu uzskata tieši otrādi – par pamatu jāņem kulminācija t.i. augstākais punkts, kas hronoloģiski būtu ap 2460.g.pmē.

9. Katra piramīdas mala ir nedaudz ieliekta. Šo fenomenu pamanīja vēl Flinders Pitrijs. Pētnieks Počans 1935.gada septembrī izvirzīja „uzliesmojuma” hipotēzi. Tādējādi katrā piramīdas skaldnē ir divas plaknes, kas ar ideālo kopējo plakni veido 27 grādu leņķi. Ar aci šo īpatnību nemaz nevar lāgā pamanīt. Šī īpatnība pārvērš piramīdu par ekvinokcijas indikatoru. Laikā no 21.marta līdz 21.jūnijam apmēram 6.00 no rīta lecošā saule mirkli apgaismo dienvidu fasādes rietumu plakni, un tikai pēc tam apgaismo visu dienvidu skaldni. Apmēram 18.00 vakarā gaismas spēle atkārtojas no jauna, bet nu jau apgrieztā kārtībā – apgaismota sākumā tiek dienvidu skaldnes austrumu plakne, pēc tam visa dienvidu skaldne satumst. Šo parādību reizēm sauc par „uzliesmojumu” vai „uzliesmojuma efektu.” Iespējams ka senatnē, kad piramīda bija apšūta ar balto un gludo kaļķakmeni, skats bija pavisam iespaidīgs. Interesanti, ka šo fenomenu laikam aprakstījuši romiešu vēsturnieki Solins, Marcelīns un Kasiodors. Šie vēsturnieki rakstīja, ka Piramīda aprij pati savu ēnu.

10. Lielā piramīda atrodas 2,2 km uz dienvidiem no ziemeļu 30 grādu paralēles. Pētnieks Ričards Proktors to izskaidroja ar veidu kādā senie ēģiptieši noteica ģeogrāfisko ziemeļpolu. Ēģiptieši stāvokļa noteikšanai bija izmantojuši piepolārās zvaigznes. Lūkojoties caur atmosfēras dažāda blīvuma slāņiem arī bija radusies kļūda 2,2 km lielumā.

11. 1978.gadā kļuva zināma triju autoru - Rokki Makkolluma, Džerada Dž.Frakkaro un Elmera D.Robinsona versija no rokraksta "Lielo piramīdu noslēpuma atminējums" (nav znāms, vai rokraksts jebkad izdots grāmatā). Šie autori apgalvo, ka visu triju Gīzas piramīdu virsotnes labi ierakstās Fibonači spirālē.

12. Lēnera līnija - šo līniju pirmo reizi pamanīja Marks Lēners, kas vadīja Gīzas plato kartogrāfijas procesu laikā no 1984.-1986.g. Līnija sākas no klinšaina paugura apmēram 400 m uz DR no Mikerīna piramīdas, veido daļu no tā saucamās Mādi grēdas pauguriem. Tā pētniekiem liek domāt, ka visas trīs Gīzas piramīdas celtas saskaņā ar vispārēju Hufu(?) plānu.

13. Triju piramīdu masu attiecība atkārtojot Venēras, Marsa un Zemes masas attiecības.

Gīzas kompleksa objekti:
      Lielā piramīda.
 Lielākā no kompleksa piramidām.
      Hefrēna piramīda. Vidējā no trim kompleksa piramīdām.
      Mikerīna piramīda. Mazākā no trim kompleksa piramīdām.

Gīzas piramīdu vecums - datēšana ar oglekļa metodi.
Pirmie tādi tikuši iegūti 1980.gados. Pētījumus vadīja Roberts D.Venkijs no Vašingtonas universitātes Amerikāņu pētniecības centrā.
Otru datējumu veica Deivida Koha speciālistu komanda 1995.gadā un savus rezultātus nav publicējuši vēl tagad. Neoficiālie datēšanas rezultāti liecina, ka izkliede laikā vairs nav tik plaša, taču vienalga – datējuma vidējais rezultāts ir par 1 vai 2 gadsimtiem vecāks nekā bija pieņemts uzskatīt.
Iekšējie piramīdas karkasi nav pieslīpēti tik precīzi kā ārējie akmens bloki, tādēļ to savienošanā izmantots liels javas daudzums. Tā satur kokogles, koksni un niedres, kuras var itin labi datēt. Venkija darbinieki paņēma javas paraugus no visu triju lielo piramīdu un Sfinksas tempļa iekštelpām. Šie paraugi tika rūpīgi izpētīti Dienvidu Metodistu universitātē Dalasā ASV Teksasas pavalstī un Cīrihes Federālajā tehniskajā universitātē Šveicē.
Iegūtie rezultāti neiekļāvās līdzšinējos priekšstatos par piramīdu būves laiku. Vidējais datējums izrādījās par 374 gadiem lielāks nekā faraona Hufu valdīšanas laiks. Vēl anomālāki bija daži citi atsevišķi atradumi. Divi kokogļu paraugi no Lielās piramīdas augšējā līmeņa tika pārliecinoši datēti ar 3809.g.pmē., pie kam kļūda bija iespējama tikai 160 gadu robežās: tātad pats agrīnākais laiks varētu būt 3969.g.pmē. Taču koksnes paraugi no tās pašas vietas datējās kā 3101.g.pmē. (+- 414 gadu). No atlikušajiem 13 kokogļu paraugiem 11 bija ņemti no Lielās piramīdas apakšējās daļas un tika datēti diapazonā no 3090.- 2853.g.pmē. ar kļūdu no 100-400 gadiem. 7 paraugi no Hafres piramīdas tika datēti laikā no 3196.-273.g.pmē., 6 paraugi no Menkaura piramīdas – no 3076.-2067.g.pmē. un visbeidzot divi paraugi no Sfinksas tempļa – no 2746.-2085.g.pmē.
Pastāv iespēja, ka kokogles tikušas iegūtas no daudz vecākiem kokiem nekā pašas piramīdas, un tas arī būtu visai loģiski koku trūkuma apstākļos. Deivida Koha otreizējā C datēšana parādīja vēl mazāku atstarpi starp koksnes reālo vecumu un tradicionālajiem priekšstatiem par piramīdu būves laiku. Tādējādi nav izslēgts, ka tikuši izmantoti vienu vai divus simtus gadu veci koki.
Daudz un dažādi pētnieki noteikuši dazādus Piramīdas vecumus. Tie variē no 10 490.-2425.g.pmē. Astronome no Argentīnas Karmena Kuso uzskata, ka Lielā piramīda tikusi celta divos etapos, kurus savstarpēji atdala viens pilns precesijas cikls – tātad 25 920 gadi. Tādējādi pirmā celtniecības fāze tiek datēta ar 30 000 gadiem pmē.
Tomēr, ja respektējam 80.gadu datēšanas rezultātus, java tikusi uzklāta 1400 gadus pirms pie varas nācis faraons Hufu. Hafres piramīdas gadījumā šis laiks ir 700 gadu, Menkaura – gandrīz 1000 gadu. Pie tam datējums liecina, ka piramīdas celtas pavisam dīvainā kārtā – no augšas uz leju.
Versijas. Tam varētu būt izskaidrojums - ir pamats domāt, ka šīs piramīdas dažādos laikos daudz reižu tika pārbūvētas. Vēl viena no hipotēzēm - piramīdās noticis kāds enerģētiski-tehnoloģisks process, kas izkropļojis parasto oglekļa sabrukšanu. 

Objekti netālu no Gīzas plato.

Džebel-Gibli - "Dienvidu pakalns" (arābu val.). Krauja-klints Gīzas plato pašos dienvidos, 300 m uz dienvidiem no Sfinksas. Ir pētnieki, kas saskata tajā līdzību ar Pirmējo kalnu. Agrāk Nīlas gultne gāja vairāk uz rietumiem un palu laikos klinti apjoza ūdens. Tie uzskata, ka šī klints var norādīt uz ieeju Gīzas plato slepenajās struktūrās.

Bir el Simmana aka. Tā atrodas Gīzas plato DA musulmaņu kapsētā. Daži pētnieki uzskata, ka tieši tā ir ieeja apakšzemes valstībā Duatā.

Kāda augstmaņa kapenes. I dinastijas laika kapenes uzgāja 1904.gadā 2,4 km uz DA no piramīdu lauka. Visai lielā mastaba bija orientēta D-Z virzienā. Te bija apglabāts kāds faraona Džeta laika augstmanis, izrakumos tika uzietas vismaz 56 kalpu kapi.

Saites.
Senēģiptiešu kultūras centri.