Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Inku ķēniņi

Tituls Inka – saistīts ar saules dieva Inti vārdu.

Pēc tradicionāli mitoloģiskā Dienvidamerikas indiāņu uzskata pirmie Senās Impērijas valdnieki bijuši Dievi.

Tad 16 Pusdievi, Saules Dieva dēli.

46 valdnieki- priesteri:

1.valdnieks – Manko Kapaks. Viens no 4 Aijaru brāļiem.

5.valdnieks - Kapaks Jupanki.
Dzīvesgājums. Ieviesa kalendāru un hronoloģiju ap 1900.g.pmē. Pabeidza Korikančas svētnīcu. Ieviesa dieva Illa Tisi Vira Koča (Mirdzošais Radītājs. Ūdeņu radītājs) pielūgšanas ceremoniju. Koriģēja laika skaitīšanu precesijas dēļ.

12.valdnieks – Ajatarko Kuso (?) tā valdīšanas laikā Kuskā nonāca vēsts, ka malā no gigantiskiem meldru plostiem izsēdušies milži un izklīduši pa visu piekrasti. Tie bijuši tik gari, ka pat visgarākais indiānis viņiem sniedzies tikko līdz ceļgalam. To galvas bijušas milzīgas, mati melni, acis kā milzu škīvji, uz sejas nesot audzis apmatojums. Ar metāla ieročiem tie izpostīja apkārtējās zemes. Pēc kāda laika tie sāka iespiesties arī kalnu rajonos, taču izsauca Lielā Dieva dusmas un tika iznīcināti. Izglābti no briesmām, cilvēki aizmirsa baušļus un Dieva pielūgsmi. Par sodu tas noslēpa Sauli un tā nerādījās 20 stundas. Ļaudīs izcēlās panika, nesa tempļiem upurus. Saule parādījās un valdnieks atjaunoja regulārās pielūgsmes ceremonijas.

15.valdnieks – Titu Vaijapanki Pačakuti II. Trešajā viņa valdīšanas gadā Saules lēkts aizkavējās par 20 stundām.

22.valdnieks – koriģēja laika skaitīšanu precesijas dēļ.

33.valdnieks – koriģēja laika skaitīšanu precesijas dēļ.

39.valdnieks – koriģēja laika skaitīšanu precesijas dēļ.

40.valdnieks – Kapaks. Nodibināja akadēmiju astronomijas un astroloģijas studēšanai, kā arī lai noteiktu saulgriežus. Montesinoss izskaitļoja, ka viņa valdīšanas 50.gads atbilst 2500.gadam pēc Lielajiem Plūdiem. Bez tam pagāja arī 2000 gadu kopš Senās Impērijas dibināšanas, tādēļ valdniekam pievienoja arī titulu Pačakuti („reformators”).

50.valdnieks – koriģēja laika skaitīšanu precesijas dēļ.

58.valdnieks – valdīšanas sākumā pagāja 2900 gadu pēc Lielajiem Plūdiem, kas sakrita ar Kristus dzimšanas gadu.

62.valdnieks – tā valdīšanas laikā Senā Impērija beidza savu pastāvēšanu. Esot bijis „brīnumu un pareģojumu laiks,” zemestrīces, komētas, kaimiņu kari. Valstī iebruka ienaidnieki no piekrastes un arī no Andiem. Notika grandiozas kaujas, vienā no tām valdnieku ķēra bulta un izglābās vien 500 kareivju. Arī rakstība (uz banānu lapām un akmeņiem) tika aizmirsta. Pāri palikušie paņēma valdnieka mazgadīgo dēlu un pameta Kusko. Palika vien priesteri, kas rūpējās par templi. Atlikušie patvērās kalnu cietoksnī Tamputokā. Kad puisēns paaugās, to pasludināja par monarhu. Šī dinastija valdīja gandrīz 1000 gadu – no II-XI gs.

63.valdnieks – Pačakuti IV. Dienvidamerikā esot bijis kāds raksts, kurā bijušas ietvertas ziņas par visām senatnes zinātnēm. Šī valdnieka laikā dokumenti iznīcināti.
Huanakauri – inku valdnieks, kura laikā aizliedza rakstību ( no Senās Dinastijas ).

Tamputokas monarhija. Liekas, no tās arī sākās inku ķēniņi.

90.valdnieks – valsts bija kļuvusi vāja. To izmantoja princese Mama-Kiboka, kuras dzīslās tecēja dievu asinis. Tās dēls Rokko pazuda, drīz pēc tam parādījās zelta drānās. Saules Dievs esot viņu apdāvinājis. Tas arī bija pirmais inku valdnieks.

13 inku dinastija. Dibinājis pirmais inka Manko Kapaks. Dinastija valdīja līdz pat spāņu ienākšanai gandrīz 400 gadu.

1.inka - Manko Kapaks (XII gs.sākums ). 
Radniecība. Saules dēls.
Sieva un māsa - Mama Okla.
Leģendārā izcelsme. Reiz dižciltīga sieviete paziņoja, ka viņas dēlu vārdā Rokka aiznesis Saules Dievs. Pēc pāris dienām dēls atgriezās tērpts zelts apģērbā. Viņš pavēstīja, ka pienācis grēku izpirkšanas laiks, taču cilvēkiem jāievēro bauslība: varu nodos mantojumā dēlam, tam, kurš dzimis no miesīgas māsas, pat, ja tas nav pirmdzimtais. Rakstība netiks atjaunota. Tauta piekrita un atriezās Kuskā kopā ar jauno valdnieku Rokku. Tam tika piešķirts tituls inka – „pavēlnieks.” Piešķirdami savam pirmajam valdniekam vārdu Manko Kapaks, inku vēsturnieki saistīja viņu ar leģendāro Kuskas dibinātāju Manko Kapaku (no Senās Impērijas ???) – vienu no četriem Aijaru brāļiem. Ir pamats uzskatīt, ka tās tomēr ir divas dažādas personas.
1.leģenda. Viņš bija Saules Dēls, pameta Tiavanaku pa pazemes eju. No Saules tas saņēma zelta zizli, kas palīdzēja nodibināt Kusko. Kad māte viņu dzemdēja, pasaule ietinās tumsā. Leģendu pierakstījis spānis Blas Valēra. Šī leģenda, iespējams, pielāgota inku politiskās elites vajadzībām, tādēļ satur faktu sagrozījumus.
2.leģenda. Manko Kapaks bija vadoņa Atau dēls, kurš atpeldēja uz Peru pa jūru kopā ar 100 vīriem un sievām, izsēzdamies krastā Rimakas upes rajonā. No turienes viņi devās uz Iku, tad uz Titikakas ezeru. Uz vietu, no kurienes Saules Dēli pārvaldīja Zemi.
3.leģenda. Manko atnāca no Tampo-Tokko, tur viņš pavedināja savu māsu Okljo, un tā dzemdēja tam dēlu.
4.leģenda. Šī leģenda ir visai murgaina, aprakstīta vienā krieva grāmatā. Kāds 12.gs. britu jūrnieks cietis kuģu katastrofā Dienvidamērikas Klusā okeāna piekrastē ( !? ). Krastā viņu sagaidījis princis, kas nosaucis britu par Ingasman Kapaku – „skaisto britu.” Vēlāk viņš kļuvis pazīstams kā Manko Kapaks, 13 inku dinastijas dibinātājs.
Dzīvesgājiens. Leģendārais pirmais inku ķēniņš, kas XII gs. dibinājis Kusku.
Pēkšņi saulrietā esot parādījušies no Titikakas ūdeņiem. Paziņoja izbrīnītajiem ļaudīm, ka viņi ir Saules bērni un Saules dieva sūtīti, lai dotu cilvēkiem civilizāciju.
Sava ceļojuma lakā metis zelta zizli, kas ieurbies zemē vietā, kurā dibināja Kusku, kas kļuva par Inku valsts centru.
Objekti.
Kolkampatas pils. Šo pili Kukā tradicionāli saista ar Manko Kapaka vārdu, taču daži avoti norāda, ka to cēlis 12.inkas Atavalpa brālis Vaskars. Tās masīvās ārsienas šodien Kuskā var redzēt uzreiz aiz Sv.Kristobala baznīcas, uz pakalna Kuskas ZR nomalē.

2.inka - Sinči Roka.
Objekti.
Korakoras pils. Daļa no šis Kuskas pils sienām vēl šodien redzamas māju pagalmos pa labi no Suēcijas ielas (Calle Suecia), jo iesiet augšup no Ieroču laukuma (Plaza del Armas). 

3.inka - Ljoke Jupanki. „Ar visiem tikumiem apveltītais.”

4.inka - Maita Kapaks.
Dzīvesgājums. Apmeklēja Saules salu Titikakas ezerā, pielūdza dievus un uzcēla tur templi.

5.inka - Kapaks Jupanki.

6.inka - Inka Roka.
Objekti.
Pils Kuskā. Viņa pils milzīgie sienu akmeņi šodien ir pamatā Reliģijas mākslas muzeja (Museo de Arte Religioso) ēkai, ieskaitot arī slaveno 12 skaldņu akmeni Hatunrumijoka ielā (Calle Hatunrumiyoc). 

7.inka - Jaguārs Vakaks.

8.inka - Virakoča (~1432.g.).
Radniecība. Trīs dēli. Vecākais dēls - Urkons, jaunākais - Pačakuteks (nākamais ķēniņš).
Dzīvesgājums. Liels karavadonis un citu tautu iekarotājs. Nežēlīgs. 1432.gadā, kad Piena ceļa otra daļa vairs nelēca kopā ar sauli vasaras (decembra) saulgriežu laikā. Pirmā inku imperatora dēls uzņēma to kā valsts bojāejas sākumu.
Reiz kāda čanku (Chanka) cilts ieņēma apgabalu 150 km uz austreņiem no Kuskas un 1438.gadā nonāca pie Kuskas robežām ar nodomu to iekarot. Inka Virakoča un tā vecākais dēls Urkons nosprieda, ka viņu nelielajai valstiņai beigas ir klāt, taču jaunākais (trešais) dēls atteicās doties cīņā. Ar dažu vecāko ģenerāļu palīdzību viņš apvienoja armiju un pēdējā izmisīgajā cīņā guva uzvaru, ieņemdams ceļu uz Čanku. Saskaņā ar leģendu uzvara pēdējā kaujā kļuvusi iespējama, jo akmens bluki parvērtušies par karotājiem un cīnījušies inkas armijas pusē.
Objekti.
Pils Kuskā. Viņa pils tika nojaukta, lai atbrīvotu vietu lielajai katedrālei tagadējā Ieroču laukuma (Plaza del Armas) vietā.

9.inka - PačakuteksTitū Manko Kapaks (1438.-1471.g.).
Radniecība.
Tēvs - Virakoča (iepriekšējais inka).
Dēls - Tupaks Jupanki, nākamais ķēniņš.
Dzīvesgājums. 9. inka un slavenākais no visiem 12.
Veica svētceļojumu uz Tamputoku.
Ieguvis titulu Pačakuteks, jo reformējis kalendāru. Lai saglabātu informāciju nākamajām paaudzēm, viņš dibināja valsts skolas, kurās viss bija jāmācās no galvas.
Iekšpolitika. Viņš izveidoja daudzpakāpju sarežģītu spiegošanas sistēmu un slepenpoliciju, un spiegiem par iegūto informāciju maksāja.
Ārpolitika. Līdz viņa valdīšanas laika sākumam inki dominēja tikai apgabalā ap Kusku. Bieži plūcās ar daudzajām apkārtējām kalniešu ciltīm, taču lieta nekad nenonāca līdz to zemju iekarošanai. Tomēr reiz kāda čanku (Chanka) cilts ieņēma apgabalu 150 km uz austreņiem no Kuskas un 1438.gadā nonāca pie Kuskas robežām ar nodomu to iekarot. Inka Virakoča un tā vecākais dēls Urkons nosprieda, ka viņu nelielajai valstiņai beigas ir klāt, taču jaunākais (trešais) dēls atteicās doties cīņā. Ar dažu vecāko ģenerāļu palīdzību viņš apvienoja armiju un pēdējā izmisīgajā cīņā guva uzvaru, ieņemdams ceļu uz Čanku. Saskaņā ar leģendu uzvara pēdējā kaujā kļuvusi iespējama, jo akmens bluki parvērtušies par karotājiem un cīnījušies inkas armijas pusē.
Kāpšana tronī. Pēc šīs uzvaras viņš pieņema Pačakuteka vārdu un 1438.gadā pasludināja sevi par inku, apejot tēvu un vecākos brāļus.
Realizēja ekspansijas politiku. Atzīmējot savu lielisko uzvaru pārčankiem, viņš realizēja pirmo iekarošanas vilni, tādējādi, iespējams, izveidojot Inku impēriju.
Nākamo 25 gadu laikā viņš iekaroja lielāko daļu Centrālo Andu starp Titikakas un Hunina ezeriem.
Saimniecība. Pačakuteks pielika daudz darba pilsētu iekārtošanā. Kuskai viņš piešķīra slaveno "pumas formu." Iesprostoja Sapas (Rio Sapphi) un Tulumaijas (Rio Tullumayo) upes kanālos, kas šķērsoja pilsētu, tā uzturot to tīru un apgādājot ar ūdeni.
Viņš iekārtojis lauksaimniecības terases, cēlis daudz būvju, to skaitā arī slaveno Korikančas svētnīcu un savu pili
Objekti.
Pils Kuskā. Nav saglabājusies, atradusies Ieroču laukuma rieteņu stūrī.
Korikančas svētnīca.

10.inka - Tupaks Jupanki (1471.-1493.g.).
Radniecība.
Tēvs - Pačakuteks, iepriekšējais inka.
Dzīvesgājums. Taisījās par tādu pat iekarotāju, kāds bija viņa tēvs.
XV gs. 60.gados palīdzēja tēvam pakļaut lielu reģionu ziemeļos, kurā ietilpa mūsdienu Peru ziemeļu un Ekvadoras dienvidu Andi un Peru ziemeļu piekraste.
1471.gadā kāpa tronī kā 10.inka un viņa valdīšanas laikā Inku impērija radikāli paplašinājās. Jupanki nāves brīdī ap 1493.gadu Inku valsts sniedzās no Kito Ekvadorā līdz dienvidiem no Santjāgas Čīlē.

11.inka - Vaina Kapaks (1493.-1525.g.).
Radniecība.
Dēli - Atavalpa (no Kito sievietes) un Vaskars.
Dzīvesgājums. Viņa valdīšanas laikā inku impērija sasniedza „ziedu laikus” un viņš bija pēdējais vienotas Inku valsts ķēniņš. Brīdī, kad pēc tāva nāves viņš saņēma varu 1493.gadā, Inku impērija bija varenākā valsts visā rieteņu puslodē, un maz vēl bija palicis viņam ko iekarot.
Tomēr Vaina Kapaks devās karagājienā uz impērijas galējām ziemeļu robežām - uz rajonu, kas šodien pazīstams kā Ekvadoras-Kolumbijas robežrajonu. Šeit, izmantojot Kito kā bāzi, viņš veda ilgstošus un ne visai sekmīgus karus ar pastas (Pasto) un popajanas (Popayan) ciltīm, kas mūsdienās mīt Kolumbijas dienvidos.
Pēc spāņu atnākšanas laikā no 1529.-1530.g. (???) valstī izcēlās briesmīga baku epidēmija, kas atnāca ātrāk par pašu balto cilvēku. Tā dažviet nonāvēja pat līdz 80% iedzīvotāju, un nomira arī ķēniņš pats ap 1525.gadu un viņa mantinieks, kā arī daudzi valdnieka ģimenes locekļi. Īsi pirms nāves viņš sadalīja Inku impēriju saviem diviem palikušajiem dēliem: Atavalpa saņēma ziemeļu daļu ar centru kito, bet Vaskars - dienvidu daļu ar centru Kuskā. Tas noveda pie plaša pilsoņu kara, kura laikā arī ieradās spāņu konkistadora Pizarro ekspedīcija.

Manko Kapaks IV – izdeva pavēli, ka jaunais gads sākas pavasara ekvinokcijas dienā.

13.inka - Atavalpa (1525.-1533.g.).
Radniecība. Tēvs - Vaina Kapaks (iepriekšējais ķēniņš).
Brālis – Vaskars. Viņa mazdēls – Garsilaso de la Vega, laikam bijis hronists.
Dzīvesgājums. 13. un pēdējais inka. Īsi pirms nāves 1525.gadā tēvs Vaina Kapaks sadalīja Inku impēriju saviem diviem palikušajiem dēliem: Atavalpa saņēma ziemeļu daļu ar centru kito, bet Vaskars - dienvidu daļu ar centru Kuskā. Tas noveda pie plaša pilsoņu kara, kura laikā arī ieradās spāņu konkistadora Pizarro ekspedīcija.
Atavalpa nāca pie varas pēc cīņas ar konkurentu – savu brāli Vaskaru. 1532.gadā pēc vairāku gadu kara Atavalpas cīņās rūdītie kareivji sakāva kankurentu Vaskaru un sagūstīja to netālu no Kuskas. Pats Atavalpa ieradās Kahamarkā atvilkt elpu pēc saspringtās cīņas.
Spāņu konkistadori Pizarro vadībā saņēma viņu par ķīlnieku Kahamarkas pilsētā. Viņa sieva spāņiem par atbrīvošanu piesolīja veselu istabu zelta un to arī izdarīja. Taču spāņiem ar to bija par maz un viņi piedraudēja valdnieku nogalināt, ja inki neparādīs tuneli, kurā zelts glabājās. Priesteris maģiskajā melnajā spogulī ieraudzīja nākamo ķēniņa nogalināšanu. Tad inkas sieva pavēlēja noslēpt tuneļa ieejas apberot tās ar milzumu klints atlūzu. Ķēniņu spāņi nogalināja 1533.gadā, bet viņa sieva padarīja sev galu.

Saites.
Inku valsts.