Kopanas ķēniņi
Kopanas ķēniņi (426.-820.g.). 16 ķēniņu viena dinastija valdīja pār Kopanas pilsētu un apkārtējām kalnienēm tagadējos Hondurasas ziemeļos 400 gadu garumā. 1.ķēniņa kaulu ķīmiskā analīze parādīja, ka tas nācis no maiju zemes centrālās zemienes.
1. K’inich Yax K’uk’ Mo’ (426.-?) saīsināti KYKM. Uzplaukuma periods Kopanā sācies līdz ar maiju vadoņa Jaha K’uk Mo (Yax Kuk Mo) ierašanos no Tikalas 427.gadā. Viņš aizsācis 16 kopanas ķēniņu dinastiju, padarot pilsētu par varenāko no visām maiju Klasiskajā periodā (300.-900.g.).
Biogrāfija. 1.no 16 Kopanas ķēniņiem. Valdīja pār Kopanas pilsētu un apkārtējām kalnienēm tagadējos Hondurasas ziemeļos.
Kopanā uzietie uzraksti liecina, ka viņš dzimis Karakolas (maiju pilsēta Belizā) valdnieku ģimenē.
Iespējams, jaunības gadus viņš pavadīja karaliskajā galmā Tikalā. Tad, droši vien, ticis nosūtīts uz Kopanu jaunas apmetnes un valdnieku dinastijas dibināšanai.
Saskaņā ar pilsētas hieroglifiskajiem tekstiem (tie atšifrēti vairāk kā pirms 20 gadiem), inagurēts 426.gadā un ieradies Kopanā nākamajā – 427.gadā.
Taču nebija skaidrs vai uzraksts atspoguļo reālu vēsturisku notikumu jebšu ir tikai tā laika karaliskā propaganda. 2007.gadā arheologs Deivids Stjuarts (David Stuart) no Teksasas Universitātes Austinā (University of Texas in Austin) ievēroja, ka Kopanas akmens monumentā iegrebtais uzraksts nosaka šī ķēniņa titulu – iesākumā viņš bijis Karakolas ķēniņš.
Arheologi Arlēns Čeiss (Arlen Chase) un Diāna Čeisa (Diane Chase) no Centrālfloridas Universitātes Orlandā (University of Central Florida in Orlando), kas vadīja izrakumus Karakolā, uzskatīja par visai ticamu, ka Kopanas pirmais ķēniņš bija arī Karakolas kungs, bet apšauba, ka tas ieradies caur Tikalu. Tas tamdēļ, ka liecības Tikalas un Karakolas savstarpējiem sakariem parādās tikai KYKM valdīšanas laikā Kopanā.
Atradumi.
Apbedījums. Viņa skelets uziets Kopanā uz akmens plāksnes. Ķēniņa kaulu ķīmiskajā analīzē tika noteikts, ka viņš cēlies no maiju zemes centrālās zemienes. Tas ir vairākus simtus kilometru uz ZR no Kopanas. Šis atradums apstiprina viedokli, ka Kopana dibināta koloniālas ekspansijas rezultātā un demonstrē arī plašos sakarus, ko savā starpā uzturēja maiju ķēniņi.
Astoņpadsmit Trusis (ap 731.g.20.augustu).
Biogrāfija. 738.gadā ķēniņu saņēma gūstā Kirigvas pilsētas ķēniņš. 738.gada 3.maijā tam nocirta galvu, tad viņam varēja būt ap 60.
Atradumi.
Valdnieka portretu cikls. Tos pirmo reizi publicēja Frederiks Katervuds 1840.gadā. Pirmais portrets datēts ar 721.gada 11.oktobri, tajā attēlots ap 40 gadu vecs vīrietis. Attēlots arī stēlā 731.gadā. Trešajā portretā 736.gadā attēlots rupji, gandrīz vai kariķējoši.
Dūmakainais Gliemežvāks (ap 755.g.).
16. Jašs Pass (?–820.g.).
Biogrāfija. Pēdējais zināmais Kopanas ķēniņš. Miris 820.gada ziemā.
Saites:
Maiji.
