Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Kumranas raksti

Seno jūdu raksti no Vecās derības laika, kas uzieti Kumranas alās mūsdienu Izraēlas teritorijā.

Atradumu vieta. Izraēlā, senas apmetnes vieta Kumrānas ielejā Nāves jūras ZR piekrastē, apmēram 12 km uz dienvidiem no Jērikas un 25 km atālumā no Jeruzālemes. Tajā Nāves jūras krastā, kas saukts par Asfalta ezeru, jo bagāts ar minerālmēsliem.

 В одиннадцати из этих пещер в 1947-64 годах было найдено около 600 рукописей (40 тыс.фрагментов) на еврейском и арамейском языках. В найденных рукописных свитках которых содержится около 100 древних произведений, написанных между 2 веком до н.э. и 68 годом н.э., примерно 25 произведений содержит библейские тексты, созданные за тысячу лет до самых ранних известных историкам Книг Ветхого Завета. Важнейшие произведения кумранской общины: свиток Войны, Устав, Гимны, Комментарии к библейским книгам, Антологии мессианских и
эсхатологических текстов и другие.

Кумранские тексты хранятся в Израиле под особым контролем, гарантирующем их сохранность даже в случае ядерной войны. В 1990-х годах появились сведения о первых удачных попытках расшифровки потаенного смысла кумранских свитков.

Вблизи пещер в настоящее время раскопаны остатки 3 кумранских древних поселений, в том числе центральное строение Хирбет-Кумран, разрушенное римлянами в 68 году н.э. Как явствует из летописей, кумранская община жила почти коммунистическими идеалами, имела общую трапезную, общую собственность, обязательный совместный труд; основателем общины был некий безымянный "Учитель праведности", которому бог открыл тайны, недоступные даже пророкам.
 

Atrašana un izpēte. 1947.gadā februārī vai martā beduīnu kazu (aitu?!) gans Muhameds ad Dibs (Muhameds Vilks) uzgāja pirmo no slavenajām alām – Ain Fešhas alu, tagad sauktu par Pirmo alu. Netālu no Vādī Kumranas grīvas viņš dzina savu ganāmpulku Nāves jūras rietumu krastā. Īsinot laiku viņš mētāja akmeņus alās (pēc citas versijas – meklēja savu pazudušo kazu), līdz vienā no viņām kaut kas nošķindēja. Domājies atradis dārgumus, viņš ar savu draugu Hamedu līda alā skatīties. Viņi tur atrada vairākas vecas bezosu terakotas krūkas no sarkanīgas keramikas. Pirmajā dienas gaismā iznestajā krūkā bija aprakstīts pergaments. Tā kā paši viņi lasīt neprata, tad vakarā, atgriežoties ar ganāmpulku tāmirehu telšu ciematā, abi zēni nesa sev līdzi krūku ar tās trauslo saturu. Tādējādi viņi no alas paņēma septiņus vairāk vai mazāk pilnīgus tīstokļus un dažus fragmentus. Taču lasīt mākošais radinieks beduīnu nometnē varēja vien konstatēt, ka tā nav arābu valoda.
Tā par tīstokļiem nekas netika ziņots, bet Muhameds šo krūku glabāja astoņus vai deviņus gadus, līdz kādā sarunā ar radinieku par to ieminējās. Radinieks teica, ka tādus rakstus var nopārdot par lielu naudu antikvāra uzpircējiem. Tā pēc dažām dienām viņš kopā ar Hamedu, ietinis vienu no krūkām pelēkā lakatā, devās ceļā uz Betlēmi. Viņiem pazīstamais šeihs novirzīja tos pie kāda sīriešu kristieša. Halils Islanders Šahims, saukts arī par Kando tirgoja senlietas sev piederošā veikaliņā. Kando darījumu novadīja lieliski. Visu vakaru pļāpādams par šo un to pie tējas tases ar saviem ciemiņiem, rezultātā krūkas saturu viņš iegādājās par 16 dināriem un uzzinājis arī alu atrašanās vietu. Izpētījis, viņš secināja, ka tas ir seno aramiešu manuskripts un tirgū par tiem maksāja pasakainas summas.
Nākamajā dienā Kando ar savu ieguvumu devās uz Jeruzālemi pie sava ticības brāļa Georga Isaiaha, kurš pārzināja senos rokrakstus. Kad tas apstiprināja, ka rokraksti ir ļoti seni, Kando uzaicināja to doties uz alu. Visai ātri atrada alas un tajā uz grīdas atrada vēl citu rakstu ruļļu paliekas.
Kopš tā brīža lieta uzņēma apgriezienus. No Isaiaha par ruļļiem uzzināja sīriešu kristiešu metropolīts Atanasiuss Ješua Samuels (laikam taču tas pats Jeruzālemes sīriešu ortodoksālā klostera arhibīskaps, kurš nopirka piecus no Nāves jūras pirmās alas tīstokļiem). Viņš nekavējoties saistījās ar Kondo un to ātri pārliecināja, ka, izmantojot savus starptautiskos kontaktus, spēs noslēgt visizdevīgāko darījumu. Bīskaps Samuels vispirms saistījās ar zinātniekiem. Kad ziņa par sensacionālo atradumu bija aplidojusi pasauli, devās uz ASV, lai pārdotu rkrakstu par 1 miljonu dolāru. Galu galā preci nopirka Izraēlas valsts par 300 000 USD, izmantojot amerikāņu starpnieku.
Tai pat laikā - 1947.gada novembrī, trijus citus tīstokļus un divas krūkas nopirka turienes Žīdu universitātes profesors Sukeniks, kurš jau tad novērtēja atradumu par sensacionālu, par ko liecina viņa ieraksts dienasgrāmatā divas dienas pēc pirkuma.
1948.gadā sīriešu arhibīskaps, kurš pats neprata žīdu valodu, zvanīja uz Amerikāņu orientālo pētījumu skolu Jaruzālemē un pastāstīja par šiem tīstokļiem. Skolas direktora pienākumus tolaik veica jauns zinātnieks Džons Trevers, kurš bija arī lielisks fotogrāfs – amatieris. Ar lielu uzmanību un centību viņš nofotografēja katru 7 m garā un 25 cm augstā Jesajas grāmatas tīstokļa sleju. Pats šos fotouzņēmumus arī attīstīja un pa aviopastu aizsūtīja uz Džona Hopkinsa universitāti doktoram V.F.Olbraitam, kurš bija pazīstams kā amerikāņu Bībeles arheologs. Viņš šos atradumus datēja ar apmēram 100.g.pmē.
Ap Kumranu sākās ažiotāža. Par tīstokļiem ieinteresējās arī dominikāņu Ecole Biblique, franču institūts, kas nodarbojās ar JD arheoloģiju. Par saviem proklomēja ruļļus arī jordāņi, jo tie likās atrasti viņu teritorijā. Jāpiebilst, ka laiks sakrita ar Izraēlas valsts veidošanu.
Sekoja kas līdzīgs Jukonas zelta drudzim. 1951.gadā Austrumjeruzālemes Rokfellera muzeja direktors Jozefs Sāds bez lielas domāšanas nolaupīja kādu beduīnu un piespieda to aizvest uz atradumu vietu. Kad viņš tur ieradās, putekļu mākoņi kūpēja jau no divām tālākajām alām, kuras pašlaik pārmeklēja citi beduīni. Ar jordāņu militāristu palīdzību viņš kļuva par stāvokļa noteicēju un konfiscēja atrradumus.
1951.gada martā uz Kumranu devās pāters de Vo, dominikānis no Ecole Biblique, lai ar jordāņu un palestīniešu arheologu, kā arī 24 beduīnu atbalstu uzsāktu izrakumus Kumranas alu pakājē un uzmeklētu jaunas alas. Šī pētnieku komanda atrada tikai vara ruļļa atliekas Trešajā alā, bet nevienu pergamenta rakstu. Vēlākajos gados viņi pa gabaliņam atraka Ceturto alu, kas izrādījās īsta dārgumu glabātava.
Slavenais Nāves jūras rokrakstu pētnieks un semītu valodu speciālists Džons Allegro (1923.-1988.g.).

Vēsture. Šai rajonā no apmēram 150.g.pmē.–70.g.mē. dzīvoja esēņu ("dievbijīgie" - aramiešu val.) sekta. Tā sastāvēja no dievbijīgiem vīriešu kārtas jūdiem, kas vēlējās radikālā veidā izpildīt Mozus likumus. Tie dzīvoja celibātā, lūdzoties un veicot šķīstīšanās rituālus. Viņus vadīja pārliecība, ka pasaules gals ir tuvu, un ka drīz būs jānotiek pēdējai cīņai starp labo un ļauno. Kumrānā nošķirti no apkārtējās pasaules dzīvoja tikai daļa esēņu, bet pārējie turpināja dzīvot sabiedriski aktīvu dzīvi. Par viņiem rakstīja gan Jāzeps Flāvijs, gan arī Filons no Aleksandrijas.
Kumranas kopienas izpratnē visa pasaule bija sadalīta starp Gaismas bērniem (viņiem pašiem) un Tumsas bērniem (visiem pārējiem). Pret ārējo pasauli kopienā tika kultivēts naids.
Tā kā kopiena ņēma dalību cīņās pret romiešiem, tad tie visi tika iznīcināti laikā no 67.-73.gadam, kad norisinājās jūdu sacelšanās.

Rokraksti. Rokraksti tikuši glābti no bojāejas un paslēpti neskaitāmās klinšu alās laikā, kad risinājās lielā jūdu sacelšanās starp 67. un 73.gadu. Rokrakstu īpašnieki bija sākuši svēto karu un visi tika iznīcināti. Laikā no 1947.–1954.gadam tika atrasti ap 600 (citi min vairāk par 800!?) uz II gs.pmē. attiecināmi rokraksti senžīdu un aramiešu valodās. Kopumā deviņās alās atrada ap 40 000 manuskripta fragmentus, bieži vien pastmarkas lielumā. Tas bija pirmais atrastais tik plašs un sens Bībeles manuskripts, vairāk nekā tūkstoš gadus vecāks par vecāko saglabājušos IX gs. VD kopiju.
Pamatā teksti bija veikti aramiešu jeb kvadrātrakstā, bet starp tiem ir arī daži senāki rakstu paraugi paleožīdu rakstībā.

Forma. Alās bija vairākas rūpīgi aizzīmogotas māla krūkas. Tajās bija linu audeklā ietīti ādas tīstokļi. Apmēram 4000 fragmentu. No šiem fragmentiem atjaunotas vairāk nekā 500 grāmatas. Jesajas grāmatas tīstoklis bija 7 m garš un 25 cm augsts.

Rakstu vecums. Ap 100.g.pmē. Ievietoti alā ap 68.gadu. Šodien paleogrāfi datē Jesajas grāmatu ar apmēram 125.g.pmē.

Valoda. Senžīdu, daļēji arī aramiešu.

Saturs. Alās atrastos rakstus var grupēt vairākās kategorijās: Bībeles teksti, Bībeles komentāri, sektantiskie un pseidoepigrāfiskie teksti, apokaliptiskie teksti un mistiskie vai rituālie teksti. Vīstokļi saturēja gan kopienā pārrakstītas VD grāmatas, gan to komentārus, gan arī kopienas iekšējo dzīvi regulējošus dokumentus.

Alu saraksts.

Pirmā ala. No tās atradējs ganuzēns Muhameds iznesa septiņus vairāk vai mazāk pilnus tīstokļus un vēl dažus fragmentus. Ala izpētīta 1947.gadā.
Jesaja A (JQJes a) - pravieša Jesajas grāmatas pilns teksts. Atrodas Sv.Marka klosterī. Tā ir vissenākā kādas VD grāmatas pilna kopija un tā satur daudzus labojumus virs rindām un uz rokraksta malām, tas uzskatāms par sliktu. Salīdzinot šo rokrakstu ar masoretu versiju no 980.g., secināja, ka atšķirās tikai 17 burti, kas radīja tikai nenozīmīgas atšķirības vārdu pareizrakstībā, nekādi nemainot to nozīmi.
Jesajas B (JQJes b) - pravieša Jesajas teksta fragments (no 38.nodaļas līdz beigām). Šis rokraksts pieder Žīdu universitātei, un, lai gan saturs nav pilnīgs, tās teksts vairāk saskan ar masoretu tekstu nekā ar Jesaja A tekstu.
Pirmās, Otrās un Trešās Mozus grāmatu (citur teikts,ka 1., 3. un 5.grāmatas) fragmenti – tā saucamā „Lameha apokalipse” - 1.Mozus grāmatas apokrifs, aramiešu valodā rakstīti komentāri par 1.Mozus grāmatas pirmajām nodaļām.
Soģu grāmatas fragmenti.
Samuēla grāmatas fragmenti.
Ecekiēla grāmatas fragmenti.
Jesajas grāmatas fragmenti.
Komūnas nolikums.
Traktāts par karu.
Himnas.
Habakuka komentārs: 1.-2.nodaļa ar paskaidrojumiem.
Psalmu fragmenti.
Ēnoha grāmatas fragmenti.
Fragmenti, kas satur agrāk nezināmus Mozus izteicienus.
Jubilejas grāmata.
Noāsa grāmata.
Levija Derība.
Tabitas grāmata.
Zālamana gudrības grāmata.
Kāds interesants Daniēla grāmatas fragments 2:4, kurā žīdu valodu nomaina aramiešu.
Psalmu komentāru fragmenti.
Mihas grāmatas komentāru fragmenti.
Cefanjas grāmatas komentāru fragmenti. 

Otrā ala. Šo alu pirmie atrada beduīni un iznesa tur esošo. To atraka 1952.gadā un tur atrada apmēram 100 rokrakstu fragmentu. Ala izpētīta 1952.gadā. Šeit uzieti fragmenti no gandrīz 100 rokrakstiem.
Otrā Mozus grāmata – divi fragmenti.
Trešā Mozus grāmata – viens fragments.
Ceturtā Mozus grāmata – četri fragmenti.
Piektā Mozus grāmata – divi vai trīs fragmenti.
Jeremijas grāmata – viens fragments.
Ījaba grāmata – viens fragments.
Psalmi – viens fragments.
Rutes grāmata – divi fragmenti.   

Trešā ala. Ala izpētīta 1952.gadā. Te atrasts tā sauktais Dārgumu tīstoklis jeb Vara tīstoklis (Tezorus), atrada Pātera de Vo pētnieki. Tas izrādījās dārgumu slēptuves saraksts no laika, kad romieši apspieda jūdu sacelšanos pēc 68.gada.
Vēl uzieti aptuveni 100 fragmenti no visām VD grāmatām, izņemot Esteres grāmatu. Samuēla grāmatas fragments (4QSam-b) ir no IV gs.pmē., un tas tiek uzsatīts par vecāko zināmo VD fragmentu.

Ceturtā ala jeb Pārtridža ala. Iesākumā to bija atraduši un izlaupījuši beduīni. Zinātnieki to izpētīja 1952.gada septembrī. Atradumu ziņā tā bija visbagātākā ala, kurā tika atrasti 15 000 fragmenti no 576 rokrakstiem. Tādēļ zinātnieki izteikuši domu, ka šīs alas saturs reprezentē Kumrānas bibliotēkas saturu. Burtiski tūkstošiem fragmentu izdevās atgūt, atpērkot tos no beduīniem vai vai izsijājot smiltis uz alas grīdas. Šīs strēmeles ir no simtiem rokrakstu, no kuriem gandrīz 400 ir identificēti. Tie satur simt Bībeles VD grāmatu – visu, izņemot Esteres grāmatas kopiju. Ala izpētīta 1952.gadā.
Samuēla grāmatas fragments (4QSAM B) - tiek uzskatīts par vecāko zināmo fragmentu no žīdu Bībeles. To datē ar III gs. pmē.
Psalmu komentāru fragmenti.
Jesajas grāmatas komentāru fragmenti.
Nahuma grāmatas komentārufragmenti.
Daniēla grāmatas interesants fragments - 7:28 un 8:1, kuros žīdu valoda nomainīta ar aramiešu.
Otrās Mozus grāmatas fragments paleožīdu rakstībā.
Piektās Mozus grāmatas fragmenti.
Targums aramiešu tulkojumā no Pentateiha.
Jesajas grāmatas fragmenti.
Psalmu fragmenti.
Mazo praviešu grāmatu fragmenti.
Jeremijas grāmatas fragmenti.
Patriarhu svētības.
Liturģiskās lūgšanas.
Horoskopi.
Mistēriju grāmata.
Raudas.
„Ēnoha grāmata par milžiem” (iespējams, tā saucamā) - Kāda rakstu ruļļa četri fragmenti, tajā stāstīts par milžiem, seno dienu varoņiem, par laiku pirms Lielajiem plūdiem. Kumranas tekstos tika atrasta vismaz sešās versijās. Šis teksts bija visai populārs Romas laikos. Šeit pausts viedoklis, ka milži radušies Dieva dēlu un Zemes sieviešu pārošanās rezultātā. Diemžēl teksts ir stipri bojāts un salasāms tikai fragmentāri.
Par Noāsa dzimšanu (4Q534 – 536) - rullī atspoguļoti ar Noāsa dzimšanu saistītie apstākļi. Minēts jaundzimušā svars – 350 šekeļu (ap 4 kg) un tas, ka jaundzimušais nogulēja līdz pusdienlaikam. Vēlāk iepazīstināts ar „Triju grāmatu” zināšanām.
Ēnoha grāmatas fragmenti – apzīmēti ar šifru 4Q201, 4Q227.
Svēto gadu grāmatas fragmenti – laikam tās pašas „Pseido Jubileju grāmatas” (4Q227), runāts te par ko līdzīgu Ēnoham.
„Mihaila vārdi” – (4Q529), velkamas paralēles ar Ēnoha lidojuma aprakstu. Mihails „paceļas augstu debesīs, redz tur „daudz uguņu” un satiek tur erceņģeli Gabriēlu. Tas dod norādījumus Mihailam kā ceļama pilsēta, domājams, Jaruzāleme.
„Ecekiēla tulkotājs” – (4Q385-389), tekstā iet runa par kosmisko kuģi: „Ecekiēls ieraudzīja... staru, kas nāca no debesu ratiem, un četras dzīvas būtnes, dzīvas figūras... un viņi negriezās, kad kustējās; katra no dzīvajām radībām pārvietojās uz divām kājām;... viņu sejas bija saistītas viena ar otru. Taču sejas: viena bija lauvas, otra – ērgļa, trešā – vērša, ceturtā – cilvēka. Katram bija cilvēka roka; tās nāca no dzīvo radību mugurām un bija piestiprinātas to spārniem... Rats bija saistīts ar ratu, kad tie kustējās, no abām ratu pusēm nāca uguns strūkla, bet ogļu iekšienē bija dzīvas radības kā ogles ugunī, tā sacīt, lampas ratu un dzīvo būtņu viducī. Virs to galvām bija debesu jums, kas izskatījās gluži kā žilbinošs ledus”. Tālāk norisinās visai auglīgs dialogs ar To Kungu, lai gan tā funkcijas paliek neizprotamas. Tas Kungs dod politiskus norādījumus un paziņo Ecekiēlam savu nodomu sakaut Ēģipti un Izraēlu un nodot zemi eņģeļa Mastemotsa rokās.
„Esības Antoloģija” – (4Q252), te minēti Bībeles ciltstēvu vecumi. Šeit ir precīzs Lielo plūdu norises grafiks, līdz pat dienai.
„Pirmā vēstule par padarītā darba taisnīgumu” – (4Q394 – 398). Šai tekstā apstiprināta hipotēze par 40 gadu žīdu klīšana pa Sinaju, lai veiktu ģenētisku selekciju savā vidū. „Ja runājam par amorītiem, moābiešiem, hibrīdiem un vīriešiem ar bojātiem dzimumorgāniem... Mēs nosakām, ka neviens nedrīkst stāties ar viņiem dzimumattiecībās vai laulībā... jo Izraēļa dēliem jāvairās no līdzīgiem sakariem, ar to pašu godinot Templi. Tagad, runājot par akliem, kuri nespēj izvairīties no grēcīgiem sakariem, jo zaudējuši acu gaismu, kā arī kurliem, kuri nespēj dzirdēt likumu, noteikumus un priekšrakstus Izraēļa tīrībai... jo tas, kurš neredz un nedzird, nespēj ievērotlikumu, un šie ļaudis grēko pret Tempļa tīrību.”
„Augstdzimtības rati” – (4Q286 – 287).Teksts vēsta par debesu ratiem.
„Viņš mīlēja savu fizisko izolāciju”- (4Q477). Sektas disciplināro noteikumu tīstoklis. Norāda uz nevēlamu seksuālu sakaru ierobežošanu.
Tā sauktā Damaskas dokumenta fragmenti. 

Piektā ala. Izpētīta 1952.gadā. Jaunā Jeruzāleme – (4Q554), rokraksts, kura saturs ir visai līdzīgs ar Ecekiēla grāmatas saturu. Tekstā aprakstīts pilsētas plāns, kas ir taisnstūris ar 29x20 km izmēriem, apjozts ar sienu, kurā bija 12 vārti. Sienā bija 1500 torņi, katrs 30 m augstumā. Ir iespaids, ka nezināmais autors visu sīki izmērījis un pierakstījis.

Sestā ala. Izpētīta 1952.gadā. Damaskas dokumenta(!?) fragmenti.

Septītā ala. Izpētīta 1955.gadā. Daži diskutējami rokrakstu fragmenti, kurus Žozē O’Kalahans identificējis kā daļu no JD. Tādā gadījumā tie būtu vecākie zināmie JD rokraksti, jo tiek datēti ar 50. vai 60.gadu.

Astotā – Desmitā alas. Izpētītas 1955.gadā, bet nav devušas kādus būtiskus atradumus.

Vienpadsmitā ala. Tā izpētīta 1956.gada sākumā.Tā izpētīta 1956.gada sākumā.
· Psalmu grāmata - pieci jauni psalmi, piemēram, labi saglabājusies 36.psalma kopija, apokrifāls Psalms 151.
· Melhisedeka teksts.
· Trešās Mozus grāmatas labi saglabājusies rakstu daļa.
· Jaunās Jeruzālemes apokalipses pieci lieli fragmenti.
· Ījaba grāmatas fragmenti aramiešu valodā 

Kumranas atradumu nozīme un secinājumi. Līdz tam pētniekiem visai aktuāls bija jautājums, vai var ticēt žīdu senajiem rakstiem, jo senākā pilnā VD kopija bija datēta ar X gs. Kumranas atradumi, piemēram Jesajas grāmata, uzskatāmi demonstrēja, ka kopijas tika pagatavotas identiskas pēc nozīmes un satura oriģināliem, jo Kumranā atrastā un ar 125.g.pmē. datētā Jesajas grāmata par 95% ir identiska ar 916.gada šīs pašas grāmatas masoretu tekstu. Precīzāk: no Jesajas grāmatas 53.nodaļas 166 vārdiem šaubas ir tikai par 17 burtiem. 10 no šiem burtiem ir vienkārši izrunas jautājums, kas neietekmē nozīmi. Vēl 4 burti ir nenozīmīgas stilistiskas izmaiņas. Atlikušie 3 burti veido vārdu „gaisma,” kas ir pievienots 11.pantam un kopējo nozīmi īpaši neietekmē.
Te tika atklātas arī daudzas Bībelē neiekļautas grāmatas: Cadokītu dokumenti, Kopienas noteikumi un Mācekļa rokasgrāmata, kuras palīdz mums labāk saprast rokrakstu autoru ikdienas dzīvi. Bet visnozīmīgākās ir VD kopijas, kuras datētas vismaz ar I gs.pmē.
Pamatojoties uz atradumiem alās, var secināt, ka Kumranas kopienas ļaudīm vissvarīgākās likušās Jesajas, Psalmu un Mazo praviešu grāmatas.
Salīdzinot Kumranas un Murabātas atrastos tekstus, secināts, ka ap 80.-130.g. notikusi VD pārrakstīšana, iepējams, rabīna Akibas darbības rezultātā. 

Liekas, ka Nāves jūras tīstokļus tagad glabā Izraēlas muzejā Jeruzālemē. Tie aizsargāti pat atomkara gadījumam.

Saites.
Vecā derība.
Izraēla.