Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Jērika

„Mēness dieva pilsēta” (senžīdu val.).

Atrašanās vieta. Patlaban tā atrodas Palestīnas okupētajā Rietumkrastā, Jordānas ielejā. Jūdejas tuksneša ziemeļos, 12 km uz ZR no Nāves jūras, 30 km uz ZA no Jeruzālemes, 258 m zjl.

Tūristam. Tūristam nokļūšana mazliet apgrūtināta žīdu uzceltās sienas dēļ. Tādējādi no Jeruzālemes ar sabiedrisko transportu vai privāto auto var aizbraukt tikai līdz Sienai. Tad jāiziet caurlaide. Sienas otrā pusē var ņemt taksi līdz Jērikai, bet arābi grib pārspīlēti dārgi. Ja nevēlaties pārmaksāt, tad jātiek tikai līdz Bētlemei 8 km attālumā, un no turienes jābrauc ar sabiedrisko transportu.
Februārī pilsētā ir svētki.
Pilsētas apkaimē ir bieži nemieri, par stāvokli tur vajadzētu iepriekš painteresēties.

Vēsture. Jēriku uzskata par vissenākā joprojām apdzīvoto pilsētu pasaulē (pastāv tās konkurence ar Damasku šai jautājumā). Neolīta laikmets. Tikai mazliet jaunāka par Čatalhudžuku Mazāzijā. Uzskata, ka apdzīvotība še aizsākusies VIII g.tk.pmē. Jērikā atklāti pirmskeramikas perioda (8400.-7300.g.pmē.) torņi un halkolīta perioda apbedījumi.
Droši vien, ka par savu rašanos un pastāvēšanu pilsēta var būt pateicīga Ainesultanas avotam (Bībelē tas dēvēts par Elišas avotu), kura dēļ šeit apmēram 10 000 gadus atpakaļ apmetās senie klejojošie lopu dzinēji. Pilsētas senākos slāņus datē ar VIII gadu tūkstoti pmē.
Daudzkārt minēta bībelē, bieži kā "palmu pilsēta."
Kad Sinaja pussalā ieradās žīdi ap 1300.g.pmē., šeit bija tikai neliels ciemats. Bībele gan vēsta, ka tā bijusi pirmā žīdu ieņemtā lielā pilsēta ar stipru aizsargmūri.
Bībele apraksta šādus pilsētas ieņemšanas apstākļus: spēcīgi nocietinātajai pilsētai noticis pavasarī, tūlīt pēc ražas novākšanas. Iedzīvotājiem nebija nekādu iespēju aizbēgt un aplenkums nebija ilgs. Pilsētas mūri izgāzās uz āru pateicoties tā saucamajām „Jērikas bazūnēm,” tā tika ieņemta un nodedzināta, bet neesot tikusi izlaupīta. VD „Jozuas grāmatas” 6.nodaļa vēsta, ka 6 dienas vienu reizi izraēlieši apgājuši pilsētu. Septītajā dienā viņi pilsētu apgājuši 7 reizes, visu laiku kliedzot un pūšot aunu ragu bazūnēs. Tā mūri sabrukuši. Izraēļi nogalējuši visus pilsētas iedzīvotājus, bet saudzēja tikai maukas Rāheles nama ļaudis, jo tā iepriekš bija paslēpusi jūdu izlūkus.
Britu arheoloģe Ketrīna Kenjona secinājusi, ka pilsētas mūri sagrauti jau III gadu tūkstotī pmē.
Šeit dzīvoja Makabeju ķēniņi.
Romas varas periodā pilsētu Marks Antonijs uzdāvināja Kleopatrai VII. Tā to savukārt iznomājusi Hērodam Lielajam.
Hērods Lielais Jērikā dzīvojis pa ziemu, jo, tā kā pilsēta atradās zemāk par Jeruzālemi, tad tajā bija siltāks klimats.
Arī JD stāsta, ka vairākas reizes Jēriku apmeklējis Jēzus. Tur viņš izdziedinājis divus aklos un nakšņojis muitnieka Ceķeja namā (Lūkas ev. 19:1-10).
XII gs. Jērikas pilsēta paputēja. To sekmēja daudzie arābu klejotāju (beduīnu) sirojumi.
Pilsēta tika labiekārtota tikai XX gs. 20.gados, kad atjaunoja seno irigācijas sistēmu.
1948.gadā pēc I Žīdu-arābu kara te apmetās vairāk nekā 70 000 palestīniešu bēgļu.
1993.gada 13.septembrī noslēgtās "Principu deklarācijas" rezultātā starp Izraēlu un Jasira Arafata vadīto "Palestīnas Atbrīvošanās organizāciju" (PAO) Jērika bija viena no pirmajām divām pilsētām (otra - Gaza), kas tika nodota palestīniešu pašpārvaldei.
Tagad palestīniešu bēgļu apmetnes ir likvidētas un pilsēta iekļauta palestīniešu pašpārvaldes teritorijā. Tomēr šeit gadās arī pa nemieriem, lai gan uz vispārējā fona pilsētas apkaime dēvējama par mierīgu.

Izpēte. Jērika ir Izraēlā otra izpētītākā pilsēta pēc Jeruzālemes.
Čārlzs Vorens 1868.gadā izraka vairākas šahtas, taču neko neatrada. Nelaimīgā kārtā viņš aizrakās garām vēlāk Kenjonas atrastajam tornim tikai par 1 m!
Vācieši Selins (Sellin) un Vacingers (Vatzinger) te rakās laikā no 1907.-1913.g.
Jērikas mūrus atraka arheologs Garstangs veicot pētījumus laikā no 1930.-1936.gadam. Viņš un viņa kolēģi secināja, ka pilsētas mūri patiesi sagāzušies uz ārpusi, kā minēts Bībelē: „Pats galvenais fakts ir tas, ka nav vairs nekādu šaubu: sienas sabruka uz ārpusi tik pilnīgi, ka iebrucēji pa šīm drupām varēja uzrāpties un iekļūt pilsētā. Kāpēc tas ir kaut kas neparasts? Tāpēc, ka pilsētas mūri nemēdz krist uz ārpusi, tie gāžas uz iekšpusi! Un tomēr Jozus 6:20 mēs lasām: „...un tad arī mūri sagruva, un karotāji iegāja pilsētā, katrs no savas vietas.” Kaut kas bija licis sienām sagāzties uz āru.”
Drupas pētījusi arī britu arheoloģe Ketlīna Kenjona laikā no 1952.-1957.gadam, un secinājusi, ka pilsētas mūri sagrauti jau III gadu tūkstotī pmē.
Apvienotā itāļu un palestīniešu pētnieku komanda rakās vairākus gadus sākot no 1997.gada.

Arhitektūra. Pilsētas siena ierobežoja 11 akrus lielu teritoriju.
Akmeni šeit celtniecībai lietojuši jau ap 7000.g.pmē. Mūra torņi un sienas 6,5 m augstumā, kas apjoza pilsētu, iespējams, celtas ap 7000.g.pmē.

Aplūkojamie objekti. 
Sens tornis. Visiespaidīgākā Jērikas senvieta! 10 m augstumā un ar bieziem mūriem. Esot 9000 gadu vecs. Tas atrodas uz Jērikas pakalna (Tell Jericho jeb Tell es Sultan). Tas ir saulē sacietējis māla uzkalns, kas veidojies no secīgiem kultūrslāņiem 10 000 gadu laikā.
Torni uzgāja Katlīna Kenjona.
No šejienes kursē trošu vagoniņš uz Kristus kārdināšanas klosteri. 

Nelieli pazemes mitekļi. Radīti ap 5500.g.pmē., tādi paši kā Mādas pilsētā Ēģiptē.

Vecais vīģes koks. Aug kaut kur pilsētas centra tuvumā. Tajā muitnieks Caķejs esot uzrāpies, lai redzētu Jēzu.

Svētnīca ar akmeni. No paša senākā perioda – VIII gadu tūkstoša pmē. ir atrakta šī svētnīca. Tā centrā uz cokola kādreiz stāvus bijis novietots ovāls akmens - iespējams, omfāls

Kāpnes. Pasaulē vecākās (!?).

Kristus kārdināšanas klosteris. Šeit var nonākt pa taisno no Jērikas pakalna ar trošu vagoniņu. Tas atrodas 2 km uz dienvidiem no klostera. Atrodas iespaidīgā vietā – vainago klints virsotni un skats ir aizraujošs.
XII gs. dibināts grieķu pareizticīgo klosteris, kas, iespējams, uzcelts ap grotu, kur Sātans kārdināja Jēzu pēc 40 dienu gavēņa (Mateja ev. 4:1-11).
Apmeklētājiem slēgts svētdienās. Tālr.: (02) 232 2827.

Hišama pils. Qasr Hisham. Agrā islāma perioda medību pils. 724.gadā to uzcēla omeijādu dinastijas kalifam Hišamam. Pirms vairākiem gadsimtiem pilsēta sabruka, bet šodien var aplūkot krāšņu grīdas mozaīku pils drupās. Tajā attēlots lauva, kas medī gazeles, tās ganās lapu koku paēnā.
Apmeklētājiem atvērta katru dienu. Tālr.: (02) 232 2522 (tas tur drupās uz akmens vai, uzlikts? M.Z.).

Avoti. Bieži pieminēta VD.
Jozuas grāmata. Tās 6.nodaļā stāstīts par to kā žīdi ar bazūnēm sagrāvuši pilsētas mūrus un to ieņēmuši.

Saites.
Palestīna.