Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Koncili, kristīgo baznīcu

Concilium (latīņu val.) nozīmē „sapulce,” „asambleja” no vārda cum-calare - „sasaukt."
Grieķu ekvivalents ir synodos, kas apzīmē to pašu. Ilgu laiku grieķu cilmes vārdam tika dota priekšroka, taču tagad ar to apzīmē tikai nacionālās vai provinciālās bīskapu sapulces.

Katoļu baznīcā noticis 21 koncils. Protestanti visumā atzīst tikai pirmos četrus – no Nīkejas līdz Halkedonas koncilam. Pareizticīgie pilnībā atzīst tikai pirmos septiņus, noliedz 8.koncila (Kontantinopole IV) pirmo daļu un pilnīgi noraida visus pārējos.

 Baznīcas koncili: 
      1. Nīkejas I koncils (325.g.). Silvestrs I.
2. Konstantinopole I 381.g. Damasijs I
3. Efesa 431.g. Celestīns I
4. Halkedona 451.g. Leons I
5. Konstantinopole II 553.g. Vigilijs
6. Konstantinopole III 678.-681.g. Agatons
7. Nīkeja II 787.g. Hadriāns
8. Konstantinopole IV 869.-870.g. Hadriāns II
9. Laterāna I 1123.g. Kalliksts II
10. Laterāna II 1139.g. Inokentijs II
11. Laterāna III 1179.g. Aleksandrs III
12. Laterāna IV 1215.g. Inokentijs III
13. Liona I 1245.g. Inokentijs IV
14. Liona II 1274.g. Gregors X
15. Vjenna 1311.-1312.g. Klements V
16. Konstance 1414.-1418.g. Mārtiņš V
17. (Bāzele-Ferāra) (1431.g.) 1436.(???)g. Bāzeles koncilā mēģināja nesekmīgi labot sabrukumu Rīgas Franciskāņu klosterī.
Florence 1438.-1445.g. Eigēnijs IV
18. Laterāna V 1512.-1517.g. Jūlijs II - Leons X
19. Trenta 1545.-1563.g. Pāvils III - Jūlijs III - Pijs IV
20. Vatikāns I 1869.-1870.g. Pijs IX
21. Vatikāns II 1962.-1964.g. Jānis XXIII - Pāvils VI  

Konstantinopoles I koncils (381.g.).
To sasauca pēc Romas imperatora Teodosija Lielā gribas 381.gadā Romas bīskapa Damasija I laikā.
Lēmumi. Pieņēma Dieva Trīsvienības doktrīnu. 

Efesas koncils (431.g.).
Trešo Vispasaules koncilu 431.gadā sasauca Austrumromas imperators Teodosijs II (408.-450.g.) un Rietumromas imperators Valentiniāns III Romas bīskapa Celestīna I laikā.
Negaidot Antiohijas delegācijas un Romas pārstāvju ierašanos, Aleksandrijas bīskapam Kirilam izdevās panākt Konstantinopoles Nestorija uzskatu nosodījumu, un nākošajā gadā tas bija spiests pārtraukt savu darbību. Koncila pirmajā sesijā piedalījās tikai 153 bīskapi. Kad ieradās nosebojušie, situācija radikāli mainījās un Kirils bija spiests bēgt uz Aleksandriju.

Lēmumi.
1. Tika nolemts godināt Jēzus māti Mariju kā Dievmāti.
2. Nosodīja nestoriāņus.

Noticis arī kaut kāds 449.gada Efesas koncils, kuru arī sasauca Teodosijs II. Tajā laicīgi uzvarēja monofizīti. 

Halkedonas koncils (451.g.).
Vispasaules IV koncilu Halkedonā sasauca Romas bīskapa Leona I laikā.
Sapulcējās vairāk nekā 500 bīskapi, un ne tikai no Austrumiem, arī divi Romas bīskapa pārstāvji. Koncils sankcionēja prasību piešķirt īpašas tiesības Konstantinopoles bīskapijas tronim, kas izraisīja Leona Lielā protestus. Dogmātiskajos jautājumos tika apstiprināts gan Nestorija, gan Eitihija nosodījums.
Uzsvēra, ka Kristus ir patiess Dievs un patiess cilvēks vienā personā. 

V koncils Konstantinopoles II koncils (553.g.).
V Vispasaules koncilu Konstantinopolē sasauca imperators Justiniāns.
Tā laika Romas bīskaps Vigilijs, lai nebūtu jāpiedalās, paslēpās kādā Halkedonas baznīcā.
Sapulcējās 165 cilvēki un koncilā atzina imperatora gribu nosodīt trijus Antiohijas skolas sacerējumus: Nestorija skolotāja Mopsuhestijas Teodora sacerējumu, Kiras Teodorēta sacerējumu un vēstījumu, kuru sarakstījis kāds Ība no Edesas, kas noraidīja Efesas koncila uzvarētāja Aleksandrijas Kirila mācību. Galu galā arī Romas bīskaps Vigilijs atzina koncilu par vispasaules un akceptēja tā lēmumus. Arī viņa pēctecis Pelagijs pēc zināmas svārstīšanās akceptēja lēmumus, līdz ar to Rietumu kristietismā radīdams šizmu – Milānas bīskapi to neatzina līdz pat 570.g., Āfrikas – vēl dažus gadus ilgāk.
Kā viens no lēmumiem esot bijis reinkarnācijas vietu izņemšanano Bībeles un jēdziena neatzīšana kā tāda (!?). 

Klermonas koncils (1095.g.). 1095.gadā pāvests Urbāns II saņēma Bizantijas imperatora lūgumu un sākotnēji par to pavēstīja ietekmīgākajiem Dienvidfrancijas augstmaņiem un bīskapiem. Doma par krusta karu pret musulmaņiem bija radusies jau iepriekšējam pāvestam – Gregoram VII, bet palika nerealizēta. Urbāns II pilnveidoja šo domu, saistot karagājienu ar svētceļojumu uz Jeruzālemi. Guvis hercogu un bīskapu atbalstu, pāvests tā paša gada rudenī Francijas pilsētā Klermonā sasauca Baznīcas koncilu, uz kuru sapulcējās ne tikai garīdzniecība, bet arī bruņniecības, pilsoņu un zemnieku pārstāvji. Milzīgajam ļaužu pūlim, kas bija sadrūzmējies pilsētas laukumā, Urbāns II noturēja dedzīgu uzrunu, aicinādams visus uz Svēto karu, lai atsvabinātu Kristus kapu no neticīgo musulmaņu varas. Ar saucieniem “Dievs tā grib!” sapulcējušies izteica savu piekrišanu, un daudzi bruņinieki jau turpat uz vietas uzšuva saviem tērpiem sarkanas drānas krustus kā apliecinājumu tam, ka viņi dosies karā Kristus vārdā. Krusta zīme uz apģērba laika gaitā kļuva par krustakarotāju simbolu, tās nēsātājus sāka dēvēt par krustnešiem.

Trentas koncils (1545.-1563.g.).
Notika pāvestu Pāvila III, Jūlija III un Pija IV laikā.
Lēmumi.
1. Pieņēma rīcības plānu pret protestantiem.
2. Piešķīra apokrifu grāmatām kanona statusu. 

Otrais Vatikāna koncils (1962.–1964.g.).
Norise. Notika pāvestu Jāņa XXIII un Pāvila VI laikā.
Lēmumi. Tikai ar šo koncilu dzimumattiecības no grēka tika uzskatītas par svētām.

Saites.
Romas Katoļu baznīca.