Kamčatkas pussala
- Detaļas
- Publicēts 02 Jūnijs 2019
- Skatīts: 1051
Liela pussala Krievijas Tālajos Austrumos, 12.lielākā pussala pasaulē.
Nosaukums. Uzskata, ka savu nosaukumu ieguvusi no upes, kas nosaukta par godu ceļotājam Ivanam Kamčatovam.
Iedzīvotāji. Itelmeņi, korjaki.
Vēsture. 1697.gadā kazaku vienība no Jakūtijas Vladimira Atlasova (Владимир Атласов) vadībā sasniedza Kamčatku. Lai gan tie nebija pirmie krievi, kas sasniedza pussalu, tomēr tieši kopš šis ekspedīcijas sākās mērķtiecīga Kamčatkas apguve. A.Puškins nosaucis viņu par "Kamčatkas Jermaku."
Tāpat kā Jermaks, arī šie kazaki bija vairāk noskaņoti uz laupīšanu - ievāca meslus jasaka no vietējām ciltīm. Tomēr paralēli tam tika sastādīti arī redzēto zemju apraksti (скаски). Tieši Atlasovs atveda no Kamčatkas uz Maskavu japāni vārdā Denbejs, kas pēc kuģa bojāejas bija dzīvojis pie itelmeņiem. Šis "savaņģotais indiānis," par kādu viņu noturēja sākumā, sāka dienēt impērijas Artilērijas prikazā (krieviski - Приказ артиллерии, tolaik kas ministrijai līdzīgs) amatā ar nosaukumu "Apāņu valsts tatārs vārdā Denbejs" (krieviski - Апонского государства татарин именем Денбей). Tikmēr pats Atlasovs tika apbalvots - viņam tika piešķirta kazaku vadoņa pakāpe un samaksāti 100 rubļi.
Tikmēr pašā Kamčatkā lietas nemaz negāja tik gludi - sacēlās korjaki un itelmeņi, kas sagrāva ostrogus un nogalināja dažus ierēdņus-lietvežus. Dumpošanās notika arī kazaku vidū, kas nebija apmierināti ar priekšniecības patvaļu, tai skaitā, arī ar Vladimira Atlasova.
1706.gadā Atlasovs ar pašām plašākajām pilnvarām tika nosūtīts uz Kamčatku sacēlušos pamattautu un kazaku nomierināšanai. "Kamčatkas Jermaks" ņēmās aktīvi darboties - tik aktīvi, ka vietējie kazaki nolēma atstādināt to no varas un izvēlēt sev jaunu vadoni. Savu lēmumu tie pastiprināja ar sūdzību par Atlasova nedarbiem Jakūtijas vojevodam.
Pēdējie Atlasova dzīves gadi līdzinās sižetam no piedzīvojumu romāna. Sākumā kazaki ieslodzīja viņu cietumā, no kurienes tas izbēga. Centās atjaunot savas pilnvaras, taču nesekmīgi. Viņa vietā vienu pēc otra atsūtīja divus citus "lietvežus," tomēr šie ļaudis izrādījās šim amatam nederīgi un tika nogalināti. 1711.gadā kazaki nogalināja arī pašu Atlasovu. Pēc tam nemieri pussalā turpinājās vēl visai ilgi un krievi Kamčatku kolonizēja ar lielām grūtībām.
1756.gadā tika izdots S.Krašeņiņņikova apraksts par Kamčatku.
Līdz 1771.gadam pussalā atradās tikai trīs nocietinātas apmetnes (острога-крепости) ar tikai dažiem simtiem iedzīvotāju.
Apraksts. 12 lielākā pussala pasaulē, tajā atrodas vairāk kā 300 vulkāni, kas iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. No rieteņiem to apskalo Ohotskas jūra, bet no austreņiem - Beringa jūra un Klusais okeāns.
Administratīvi pussalā atrodas Kamčatkas novads (Krievija) ar administratīvo centru - Petropavlovska-Kamčatka.
Padomju laikos tā mēdza dēvēt klases pēdējo solu rindu skolās.
Tajā uzņemta V.Obručeva grāmatas "Plutonija" ekranizācija.
2012.gadā Kamčatkā 150 km no Tigi ciema Pēterpils arheologi uzgāja tā saukto Zobratu akmeni.
Aplūkojamie objekti.
Geizeru ieleja. Viena no 6 vietām uz Zemes, kur ir geizeri.
Kļuču sopka. (Ключевская Сопка) Augstākais vulkāns Eirāzijā, tātad arī Kamčatkā - vairāk kā 4700 (4850?) m2, pie tam pats augstākais darbojošais vulkāns pasaulē.
Nāves ieleja.
