Kosmiskā balss
- Detaļas
- Skatīts: 1509
Kosmiskā balss.
Stāstījis kaut kāds kosmonauts(?):
„Brīdī, kad mūsu kosmiskais kuģis atradās Zemes dienvidu puslodē, iluminatoros spīdēja skaistakais šīs puslodes zvaigznājs Dienvidu Krusts. Kuģa kabīnē viss ritēja ka citkārt, un nekas neliecināja, ka notiks kaut kas neticams. Tas sākās pēkšņi. Mēs abi ar pārinieku sajutām, ka kuģa salona neesam vairs divatā, jo kāds nezināms spēks sāka pakļaut mūsu apziņu, paralizēt mūsu rīcībspēju. Mans biedrs, kurš tobrīd skatījās pa logu, atrāvās un atskatījās atpakaļ, ar acīm meklēdams nezināmo, noslēpumaino un reizē arī baiso parādību, bet tur jau neviena nebija. Mēs abi esam reāli domājoši cilvēki, un viss, kas saistās ar mistiku, mums ir nepieņemams. Bet taja brīdī man ausī atskanēja čukstoša balss, kas sacīja: „Tu pārāk agri šeit esi atnācis. Es esmu tavs sencis no mates puses. Tu nedrīksti šeit atrasties, atgriezies uz Zemes, neparkāp radītaja likumu. Atgriezies, atgriezies, atgriezies.” Manu biedru balss arī aicināja Kosmosā vairs neatgriezties.”
Nomācošā svešā fenomena klātbūtni abi kosmonauti sajuta visu lidojuma laiku.
