Loterijas
Vārds cēlies no latīņu valodas un nozīmē "liktenis."
Senākā loterija cilvēces vēsturē fiksēta Ķīnā Haņu dinastijas laikā - keno spēle. Tolaik šī spēle bija nopietns atbalsts valdībai apjomīgu projektu realizēšanai, no kuriem ievērojamākais ir Lielais Ķīnas mūris.
44.g.pmē. Jūlijs Cēzars nolēma organizēt loteriju, lai iegūtu līdzekļus Romas rekonstrukcijai. tieši šai laikā Romā parādījās iespaidīgas ēkas, pilis, forumas un bazilikas.
Viduslaiku Eiropā viena no senākajām loterijām reģistrēta 1445.gadā Ģentē (Nīderlande). tajā pārdotas 4304 loterijas biļetes, bet kopējais laimestu fonds sasniedzis 1737 guldeņus. Tolaik loteriju prakse bija ierasts veids pilsētas nocietinājumu un nabagu uzturēšanai.
1612.gadā ar Anglijas karaļa Džeimsa I rīkojumu tika sarīkota loterija, lai finansētu grandiozu ekspedīciju uz jaunatklāto Ameriku. Par karaliskās loterijas līdzekļiem nodibināta arī pirmā kolonija Amerikā - Džeimstauna.
1757.gadā Francijas valsts kase bija nonākusi grūtībās. Tad leģendārais Kazanova izcīnīja atļauju, kas Francijai ļāva finansēt Septiņgadu karu (1756.-1763.g.). Par valsts glābšanu Kazanovam piedāvāja Francijas pavalstniecību, lielu pensiju un augstu amatu finanšu ministrijā, taču Kazanova izvēlējās brīvību.
1776.gadā par Filadelfijas aizsardzības līnijas vadītāju tika iecelts pulkvedis Bendžamins Franklins. Lai nosargātu pilsētu pret britu armiju, viņš organizēja loteriju lielgabalu iegādei.
XIX gs. pasaule piedzīvoja vētrainu privāto loteriju uzplaukumu. valsts zaudēja kontroli pār nozari, tajā zēla un plauka krāpniecība. tas noveda pie tā, ka ASV, Kanāda u.c. valstis ap 1820.gadu pieņēma likumus, kas aizliedza loterijas.
Loterijas sāka atdzimt XX gs. Pirmā tās atļāva Kanāda, pēc tam Austrālija, īrija u.c. valstis. Tomēr ASV loteriju aizliegumu atcēla tikai 1964.gadā - kazino ziedu laikos.
Lielākais laimests loterijā reģistrēts ASV 2007.gadā - 390 000 000.
