Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Maiju arhitektūra

Maiju arhitektūras paraugi celti laikā no mūsu ēras pirmās tūkstošgades sākuma līdz spāņu konkistadoru ienākšanai XVI gs. vidū.

Vēsture. Tolteku periods maiju arhitektūrā sākās X gadsimtā.

Tehnoloģijas. Akmens apstrādei maiji nelietoja metāla instrumentus, jo nemācēja tādus pagatavot. Akmens tika apstrādāts ar akmens kaltiem un cirtņiem.
Maiji spēja transportēt smagus akmens priekšmetus, piemēram, 65 t smagu un 11 m augstu Kiragvas stēlu.
No maiju pilsētām ir skaidrs, ka celtniecībā maiji ir izmantojuši moduļu tīklu, bez kura nekādi nebūtu varējuši uzbūvēt Valdnieku pili Ušmalā.

Maijiem bija visai švaka sajēga par celtniecības konstrukcijām. Agrīni klasiska perioda celtnēm raksturīgas biezas un masīvas sienas, līdz ar to iekšējās telpas veidojas visai mazas (Akab Ciba Čičenicā). Parasti tādas sienas tika veidotas no tēstiem akmeņiem un apmestas ar biezu apmetuma slāni.
Vēlākās celtnēs sienas jau ir plānākas, monolītas – pagatavotas no emplektona (kaļķa betona), apdarinātas par akmens plāksnēm un izskaldītiem reljefiem (Puuka stils).

Saistvielas. Kaļķa javas pielietošana maijiem vispār ir raksturīga to arhitektūrā, un tā nav sastopama nekur citur Amerikā.
Kirigvā, kuras nedaudzās celtnes būvētas no smilšakmens, par saistvielu izmantots māls.

Maiju celtnēm bija ārkārtīgi raksturīgas viltus (pakāpjveida) arkas un kolonnas. Tik raksturīgi, ka šādi būvju elementi sastopami pilnīgi visu laiku celtnēs līdz pat tolteku periodam.

Atkarība no kalendāra. Tā tikusi ārkārtīgi iespaidota no kalendāra un astronomijas. Savas celtnes viņi cēla stingri pēc kalendāra. Ik pēc 5, 10 vai 20 gadiem viņi slēja jaunu celtni un norādīja tās dzimšanas datumu. Reizēm apkārt iepriekšējai cēla jaunu piramīdu, ja to prasīja kalendārs. Tā viņi rīkojās gadsimtiem ilgi ar absolūtu regularitāti, ko parāda akmeņos iecirstie datumi.

Pilsētplānojums. Maiju pilsētām raksturīga brīva/haotiska izbūve. Tajās nav nekādas simetrijas, debespušu orientācijas vai pilsētplānojuma kā citās Centrālamerikas pilsētās , iemēram, Teotivakānā, Tulē. Nav galveno ielu un centrālo laukumu. Maiji tādu plānošanas kārtību neatzina vispār.
Tāda kārtība daļēji izriet arī no maiju politiskās sistēmas, kad visai maiju zemei nekad nebija vienota valdnieka. Līdz ar to arī visas pilsētas bija neatkarīgas un vienlīdzīgas. Tāpat bija arī ar celtnēm maiju pilsētās – bija tikai lielākas un mazākas celtnes, bet nebija galveno(?).

Sakrāļā arhitektūra. Franču pētnieks Ogists de Plonžons izskaitļoja, ka daudzu maiju piramīdu augstums ir 21 m. To vertikālo plakni šķērsoja pusaplis, kura diametrs atbilda piramīdas pamata perimetram.
Pēc viņa aprēķiniem vismaz dažās no tām bija iešifrēti Zemes parametri.

Arkas. Maijiem bija raksturīgas arkas - Kabahā, Ušmalas pilī) pārsegtas ar viltus (pakāpjveida) pārsedzēm, cilindriskās arkas tiem nebija pazīstamas. Arkas maijiem balstījās vai nu uz nesošās sienas, vai arī koka sijām.
Lai gan maiji pazina atbalsta arkas formēšanas principu, viņi tomēr nebija nonākuši līdz „atslēgas” principam un cilindrisko arku tā arī nebija atklājuši.
Maiju arhitektūrā pazīstams arī tāds elements kā atsevišķi stāvoša arka (Kabahas arka).

Logi. Tādi maijiem nav nekur, izņemot Dzibilčaltūnu.

Fasādes. Tās bija veidotas pārdomāti un rūpīgi. Tās bija proporcionālas, izmantojot optiskas korekcijas. Puuk stila celtnēs nesošās sienas gludums tiek pārtraukts ar regulārām durvju ailēm.
Vēl savas garās un gludās fasādes maiji sadalīja ar izvirzītiem portāliem. Bieži šajos padziļinājumos novietoja monumentālus vārtus ar pakāpjveida arkām, piemēram, Valdnieku pilī Ušmalā.

Piramīdas. Maijiem izcili raksturīgas ir pakāpjveida piramīdas. Tās kalpojušas tikai vienam mērķim – virsotnē novietotajai nelielajai svētnīcai. Tās, kā likums, bija veidotas no koka, un līdz mūsdienām maz saglabājušās.

Pirtis. Palikušas dažās pilsētās - Čičenicā, Pjedrasnegrasā. Pjedrasnegrasā saglabājušās dažas, kurās lāvas telpa un kurtuve atdalīta no koptelpas. Piršu caurlaides spēja bijusi neliela, laikam jau domāta tikai pilsētu aristokrātijai. Interesanti, ka dažviet pirtis novietotas tieši pie bumbas spēles laukumiem. Tādas augstas higiēnas prasības nav sastopamas pat Romā, kur ir daudz stadionu, bet piršu pie tiem nekur nav.

Irigācijas būves.
Ūdenskrātuves - sauktas par čultuniem. Tās tika izcirsti klintīs un izoderētas ar kaļķa apmetumu. Lietus sezonas laikā ar ūdensvadu un kanālu palīdzību čultuni tika piepildīti ar ūdeni. Nokrišņu pārpalikumu laikā ūdens ar noteku palīdzību tika aizvadīts no laukumiem un māju pagalmiem.

Maiju ceļisakbe.

Stēlas.

Celtņu rotājumi. Sienu gleznojumi, mozaīkas, štuka apmetuma reljefi.

Kaļķis. Tā Jukatānā bija pārpārēm. Tie dedzināja kaļķus bedrēs. Bedre tika veidota no zariem un apaļiem baļķiem, kas staru veidā nāca no centra. Urīkoja ugunskuru apmēram 6 m diametrā un 1,5 m augstumā. Ugunskura centrā palika vertikāla atvere apmēram 30 cm diametrā. No augšas ugunī lika sadrupinātu kaļķakmeni apmēram 1 m slāņa biezumā. Caur atveri centrā aizdedza uguni ar lapām un skaliem. Kādas 2 dienas dedzinot, ieguva dzēstos kaļķus.
Dažās vietās pie jūras, Tulumā, Kozumelas salā, izmantoja jūras gliemežvākus.

Pēc 1000.gada maiju arhitektūra sāka panīkt.

Saistība ar seno grieķu arhitektūru. Tādu sakarību esot izpētījis valsts padomnieks un arhitekts Alberts Eihgorns – vācietis.

Piramīdu līdzība ar ēģiptiešu piramīdām. Līdzība ir tikai ārēja.  

Saites.
Maiji.
Maiju kalendārs.