Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Meneliks II (1889.-1913.g.)

Radniecība. Meita - Zavdita (Zawditu) apprecējās ar Araya Sillase (imperatora Jāņa IV dēls).

Biogrāfija. Valdīja no 1889.-1913.g. Henkoks saka, ka nāca pie varas 1868.g. ar angļu palīdzību. Ar viņu sākās „etiopu atdzimšanas” laiks.

Cīņa par varu. 1856.gadā Tevodross II iekaroja Šoas provinci un sagūstīja Meneliku II (Hailemelekots jau tad bija miris no drudža). Meneliks II izbēga no gūsta 1865.gadā un valdīja Šoas provincē.
Imperatora Jāņa IV laikā (kronējies 1872.gada janvārī) bija tā galvenais konkurents cīņā par varu. Jānis IV 1878.gadā ieradās Šoā pie Menelika II, kur visus piespieda atzīt viņa imperatora varu. Meneliks II tika arī piespiests atdot Jānim IV "karaļu karaļa" titulu, ko negribot arī izdarīja. Pretī Meneiks II tika apstiprināts par Šoa negusu.
Menelika II pārvaldītās Šoas ekspansijas tieksmes militāri sadūrās ar Teklas Haimanota (Tekla Haymanot of Gojjam - bija atzīts par Gojamas negusu 1881.gadā) pārvaldīto Gojamu. 1882.gadā pie Imbabas (Imbabo). Haimanots tika sakauts, kas izslēdza tālāko Gojamas izplešanos uz dievidiem.
Pēc šīs militārās uzvaras Meneliks II pasteidzās imperatoram Jānim IV apliecināt savu lojalitāti, savukārt imperators no jauna apstiprināja Menelika II pozīcijas.
1881.gadā Meneliks II uzturējās Entotā (Entotto), kas bija kalpojusi par mītnes vietu jau Dāvidam I un Dāvidam II. Šī tomēr bija visai nepiemērota vieta, jo bija grūti sasniedzama no dienvidiem, trūka ūdens un malkas, biežas vētras.

Gallu valstiņu pakļaušana. Ap 1882.gadu Meneliks II pakļāva kaimiņu Kafas valstiņu.
1885.gadā Meneliks II iekaroja gallu Gumas (Guma) zemi, sakaudams vietējo sultānu Džubiru (Abba Jubir). Taču Džubira dēls Firiss (Firissa), kas atgriezās un 1899.gadā pasludināja džihādu. Firiss tika sagūstīts un 1901.gadā sodīts ar nāvi.
1887.gadā Meneliks iekaroja citu gallu valsti - Geru (Gera), sagūstot tās pēdējo mazgadīgo karali Ragu (Abba Rago) un tā reģenti māti Gumiti (Genne Gumitti).
Džifars II (1861.-1934.g.) bija varenākais no Džimmas (Jimma) sultāniem. Viņš bez pretošanās padevās etiopu imperatoram Menelikam II un palīdzēja tam Kafas un Džandžēras (Janjero) valstiņu iekarošanā. Džandžēras apgabalu - nelielu teritoriju starp Omo un Gibas upēm, pakļāva XIX gs.90.gados. Tad pat iekaroja arī Volāmas valstiņu ar tās pēdējo karali Tonu (III dinastijas 14.valdnieks).
Menelika II meita Zavdita apprecējās ar imperatora Jāņa IV dēlu, un Volas provinces gallu zemes tika dotas pūrā imperatoram.
Lai gan abi bija saradojušies, vēlāk tomēr Jānis IV sāka turēt aizdomās Meneliku II par vienošanos ar itāļiem, kas bija ieņēmuši Masavu. Tikmēr Meneliks II vienojās ar negusu Teklu Haimanotu pret mahdistiem.

Kļūšana par imperatoru. Kļuva par galveno pretendentu uz imperatora posteni pēc Jāņa IV nāves kaujā ar Sudānas mahdistiem 1889.gada 9.martā.

Karš ar itāļiem (1895.-1896.g.). Uzvarēja itāļu armiju kaujā pie Adovas 1896.gada 1.martā. Pateicoties šai uzvarai, Etiopija bija tolaik vienīgā neatkarīgā Āfrikas valsts. Itāļi bija spiesti atzīt Etiopiju par neatkarīgu valsti, atstāt tai iekarotās teritorijas, paturot tikai Eritreju.
1896.gadā tika noslēgts miera līgums.

Valsts modernizācija.
Jauna galvaspilsēta. Pirms Meneliks II kļuva par imperatoru, viņa rezidence bija Entota (tā bija galvaspilsēta arī Dāvida I un Dāvida II laikā). Kļūstot par visa Etiopijas imperatoru parādījās arī vajadzība pēc jaunas galvaspilsētas. 1889.gadā Meneliks II sāka celt pili pie Filvohas avotiem (Springs of Filwoha), kas bija viņam iepatikušies. Tā kā nu viņa armijā bija pietiekami daudz ugunsieroču, tad vajadzība pēc kalnu cietokšņa vairs nebija tik liela. Jauno pilsētu nosauca par Adisabebu ("jaunais ziediņš") un tās iekārtošanā palīdzēja speciālists no Šveices - M.Ilgs, viņš iekārtoja ūdensvadus un uzvēla tiltu pār Avašas upi.
Pilsēta iesākumā pat nemaz nebija domāta kā pastāvīga apmešanās vieta, un ilgu laiku palika par lauku pilsētu, jo tā bija izpletusies plašā lauku apvidū un iesākumā vairāk atgādināja nometni nekā pilsētu. Te parādījās arī telegrāfs. Pilsētu bija grūti apgādāt ar malku un celtniecības koksni (piegādāja no Managešas meža). Daļēji šo problēmu Meneliks II atrisināja ap 1900.gadu apstādot tuvējo teritoriju ar eikaliptu mežiem. Tas ļāva šo teritoriju urbanizēt pastāvīgi un 1900.gadā uz šejieni beidzot pārnesa galvaspilsētu.

Dzelzceļš. Pirmo dzelzceļa būves priekšlikumu Meneliks II saņēma jau 1880.gadā, taču neizrādīja entuziasmu. 1894.gadā šveiciešu padomnieks Ilgs piešķīra konesiju dzelzceļa būvei no Džibuti uz Harāri, tad Adisabebu un tālāk uz Zilo Nīlu. Tomēr tas izsauca bažas, rass Makonens teica: "Kad tas [dzelzceļš] sasniegs Harāri, tad Harāre vairs nebūs mūsu, kad tas sasniegs Adisabebu, tad arī Šoa vairs nebūs mūsu."
Celtniecības darbi sākās 1897.gadā un 1902.gadā sasniedz Diredavu. Tomēr kompānija nonāca finanšu grūtībās. Palīdzību sniedza franču valdība, kas ar kompāniju noslēdza tādu līgumu, ka frančiem bija tiesības slēgt līniju pēc viņu velēšanās. Meneliks II ar tādiem noteikumiem nebija apmierināts, atsauca koncesiju un uzņēmums 1904.gadā bankrotēja.
Laikā no 1907.-1908.gadam etiopi mēģināja būvēt dzelzceļu saviem spēkiem, jo palīdzību atteica Francija, Lielbritānija, Itālija un Krievija, bet cieta neveiksmi. 1908.gadā nodibināja jaunu uzņēmumu, kuru atkal finansēja Francijas valdība, taču jau bez 1902.gada noteikumiem. darbi tika sākti 1912.gadā.
1915.gadā dzelzceļš sasniedza Akaki. Pirmais regulārais satiksmes vilciens devās ceļā 1917.gadā.
Citi komunikāciju. jaunievedumi. Tika uzbūvēts ceļš no Adisabebas uz Adisalemu un no Diredavas uz Harāri.
Uzcelti tika tilti pār daudzām upēm (pāri Avašai jau 1886.gadā).
Parādījās automobiļi un divriteņi, kā arī tvaika rolleri (tos atvilka kareivji no Diredavas).
1893.gadā nodibināja pastu. Dekrēts par pasta kantoru dibināšanu tika izdots 1894.gadā.
1889.gadā rass Makonens ieviesa tālruni.
1900.gadā telegrāfu jau visai bieži lietoja pats Meneliks II.

Izglītība un veselības aizsardzība. 1908.gadā atvēra Menelika II skolu Adisabebā un vēl citu Harārā. 1911.gadā tika uzmontēta pirmā drukājamā mašīna.
1897.-1907.gados darbojās krievu Sarkanā krusta hospitālis, bet 1910.gadā tika dibināts Menelika II hospitālis. 1898.gadā tika veikta pirmā vakcijācija valstī - pret bakām. 1902.gadā nodibināja rasa Makonena hospitāli Harārā.

Ekonomika. 1892.gadā reorganizēja nodokļu sistēmu. 1894.gadā notika pirmais Menelika II dolāru izlaidums (tos gan pieņēma lēni un negribīgi). 1903.gadā atklāja naudas kaltuvi. 1905.gadā nodibināja Abesīnijas Banku. 1914.-1915.gados tika iespiestas pirmās etiopu naudaszīmes.
Adisabebā parādījās viesnīcas un restorāni, stelles, kurpju un ķieģeļu fabrika, kinoteātris. 1894.gadā uz ārzemēm studēt tika nosūtīti pirmie 3 studenti, vēlāk uz Krieviju - vēl 5.

Politika. 1907.gadā tika izveidots pirmais Abesīnijas ministru kabinets ar premjeru Fitawrari Habte Giyorgis. Tomēr tas nebija moderns ministru kabinets, bet gan saturēja visus vecos ierēdņus pārsauktus jaunos nosaukumos. Šis orgāns aizvietoja imperatoru slimības un citos gadījumos.
1909.gadā imperators par savu pēcteci nosauca Liju Ijasu. Tai pat laikā rass Tasama tika nozīmēts par reģentu. Tomēr viņa veselība bija vāja un princese Taita ņēma ļaunā viņa nozīmēšanu par reģentu, jo valdnieces statusā gribēja redzēt princesi Zavditu. 1910.gadā princeses Taitas varu ierobežoja Ministru padome un ietekmīgo rasu grupa.

Un tā - Meneliks II veica revolucionāru valsts modernizāciju, no kuras gan visai daudz tika zaudēts sajukumā pēc viņa nāves. Abesīņu elite kopumā bija pret šiem jaunievedumiem, izņemot varbūt tikai rasu Makonenu, kas pats devās uz Eiropu 1896.un 1902.gadā.

Ekspansija uz dienvidiem un rieteņiem. Menelika II valdīšanas laikā tika intensīvi pievienoti un asimilēti pagānu un musulmaņu apdzīvotie apgabali dienvidos un rieteņos. Tam tika izmantota visai liela un ar rietumu šaujamajiem apbruņota armija, kurai Meneliks II tērēja visai prāvus līdzekļus.
Daudz apkārtējo valdnieciņu izvēlējās pievienoties Abesīnijai miermīlīgā ceļā, kā piemēram, Džimas valdnieks Aba Džifārs (Aba Jifar), Valagas (Wallaga) valdnieks Jote Julu. labprātīgi pievienojušies valdnieki parasti palika par provinču vietējiem pārvaldniekiem un Meneliks II valdīja caur tiem, ja vien tas bija iespējams.
Kafas valsts un gallas no Volāmas (Wollamo) pretojās abesīņu iekarojumiem un tādēļ militāri cieta. Uzreiz pēc okupācijas sākās arī baznīcu un garnizonu ierīkošana jaunajās teritorijās un iedzīvotāju pievēršana etiopu stila kristietībai. Tomēr Meneliks II sekoja, lai tas notiktu visai mierīgā un maigā veidā.
Jaunajās teritorijās dibināja ketemas - nocietinātas garnizonu pilsētiņas stratēģiskās vietās. Starp tām tika nodrošināta komunikācija, kas ļāva ētri pulcēt nozīmīgus spēkus.

Iekarojumi.
1875.g. Iekarotas Guradžas (Gurage) daļas.
1881.g. Džima (Jimma), Lima (Limu), Gera un Guma sāka maksāt meslus Abesīnijai. Rass Gobana piespieda meslus maksāt arī Kafas valstij.
1882.g. Pirmais karagājiens uz Arusu (Arussi). 7.jūnijā notika kauja pie Imbabas (Imbabo). Gojamas neguss Tekle Haimanots tika sakauts un izspiests no gallu zemēm.
1886.g. Rass Gobana okupēja Volegu (Wollega), tikām rass Darge pabeidza Arusas iekarošanu.
1887.g. Tika sakauts Harāres emīrs Abdulahs un anektēta Ilubabora (Illubabor).
1889.g. Pabeigta Guradžas aneksija.Rass Volde Giorgis (Ras Wolde Giyorgis) iekaroja Kontu (Konta) un Kulu (Kulo).
1890.g. Kambatas okupācija (pabeigta 1893.gadā).
1891.g. Okupēta Ogādena, Bali un Sidāma.
1894.g. Rass Volde Giorgis pārņēma kontroli pār Gofu un iekaroja Volāmu (Wollamo).
1896.-1897.g. Karagājiens uz Boranu - Fitawrari Habta Giyorgis uzcēla Mega fortu un nodibināja kontroli pār Konso zemi. Kafa atteicās maksāt meslus un arī tika iekarota.
1898.g. Ieguva kontroli pār Beni Shangul un Sudānas pierobežu. Rass Volde Giorgis saņēma padevību no Goldejas (Goldea) un Majas (Maji), sasniedza Rūdolfa ezeru. Rass Tasama (Ras Tassama) devās no Gores (Gore) - apspieda masongu (Massonge) un himiru (Gimirra) ciltis.
1899.g. Krieva Dejazmača Ļeontjeva (Dejazmatch Leontieff) vadīta militāra ekspedīcija norisa gar Rūdolfa ezera dienvidu krastu.

Meneliks II un franči. Pēc itāļu sakāves 1896.gadā franči atjaunoja interesi par Etiopiju. Menelika II politika bija visai uzmanīga un smalka. 1896.gada decembrī valsti sasniedza Lagarda delegācija. 1897.gada martā Lagards panāca vienošanos par Augšnīlas apgabala atdalīšanu. Meneliks arī deva rīkojumu rasam Tasamam (Rass Tassama) ar saviem karavīriem atbalstīt Marčanda franču ekspedīciju, kas ieradās no DR palielināt franču ietekmi šai rajonā. Tomēr Meneliks II bija piekodinājis rasu izvairīties no tieša atbalsta frančiem, kā arī izvairīties no tikšanās ar britiem, kas 1898.gadā virzījās uz dienvidiem. Rezultātā Tasama franču ekspedīciju nemaz nesatika un pameta Augšnīlas rajonu. Merčands pats satika britus pie Fašodas (Fashoda) 1898.gadā un piespieda tos atkāpties. Pēc tam franči atļāva Menelikam II ievest karaspēkam šaujamieročus caur Franču Somalilendas robežām.

Meneliks un mahdisti. Bez tam Meneliks II laikā 1896.-1898.gadam risināja sarunas arī ar Sudānas nemierniekiem - mahistiem, jo viņu uztrauca britu darbošanās Ziemeļsudānā kopš 1896.gada. Mahdistu sūtnis ieradās Etiopijā 1897.gadā un etiopu delegāciju ļoti draudzīgi uzņēma 1898.gadā Omdurmanā.
Šīs darbības uztrauca britus un Roda delegācija noslēdza ar etiopiem līgumu 1897.gada maijā. Meneliks apsolīja, ka slēgs savas robežas mahdistiem un atgriezīs dažus britu pieprasītos apgabalus Britu Somalilendai, kuras robežas tika noteiktas. Etiopiem tika piešķirtas brīvas tirdzniecības tiesības caur Zeilu. Tika apmierinātas arī dažas no Menelika II prasībām rieteņos.

Starptautisko robežu fiksēšana. 1901.gadā beidzot tika noteikta robeža ar franču Somalilendu. Pie viena tika nolemts arī par dzelzceļa celtniecību, kas bija lielās grūtībās.
1902.gadā noteica robežu ar Sudānu. daļēji tas bija par etiopu palīdzību britiem cīņā ar "trako mullu" 1900.-1904.gadam.
Tā kopumā līdz 1906.gadam Menelikam II diplomātijā sekmējās visai labi, taču 1906.gadā viņš cieta neveiksmi. Izplatījās ziņas, ka imperators ir smagi slims, rass Makonens un rass Mangaša abi nomira, Adisabebā pieauga vācu ietekme un Lielbritānija, Francija un Itālija noslēdza Trīspusējo līgumu.
Līgums tikai teorētiski atzina Etiopijas neatkarību, bet pieļāva iebrukuma iespēju, ja visas trīs puses tādu akceptēs. Tāpat arī Etiopija tika sadalīta ietekmes sfērās: britiem - Nīla un Tana ezera rajons, frančiem - būvējamā dzelzceļa rajons, itāļiem - josla no Eritrejas uz Itāļu Somalilendu rieteņos no Adisabebas. Ar lieliem iebildumiem Meneliks II bija spiests šo vienošanos akceptēt, tomēr viņš ieguva laiku reorganizēt valsti atlikušajās robežās.
1907.gadā tika noteikta robeža ar Keniju.
1908.gadā tika noteikta robeža ar itāļu Somalilendu, taču stipri atšķirīga no 1896.gadā paredzētās. Nesaskaņas par šo robežu noveda pie itāļu iebrukuma 1935.gadā.

Kopumā Meneliks II sasniedza savus mērķus, lai gan eiropieši to neatzina par līdzīgu. Laimīgā kārtā imperators nodzīvoja ilgi - līdz 1913.gada decembrim. Ja būtu miris ātrāk, iespējams, briti, franči un itāli būtu sadalījuši valsti gabalos saskaņā ar trīspusējo līgumu.

Aplūkojamie objekti.
Menelika II pils Adisabebā. Te atroda pašreizējā Etiopijas valdība ar premjeru Melesu Zenavi priekšgalā. Nedrīkst fotografēt neko, kas saistīts ar pili.

Glezna - "Neguss Meneliks Advas kaujā." Pauls Bafets (Paul Buffet), 1898.g.
Foto no tā laika New York Times.     

Saites.
Etiopijas ķēniņi.
Abesīnija.
Adisabeba.