Milosas Venēra
Saukta arī par Mēlas Afrodīti.
Sengrieķu statuja, kas mūsdienās tiek uzskatīta par skaistuma etalonu.
Atrašana. Tā tika uzieta 1820.gadā Mēlas salā un tiek uzskatīta par vienu no skaistākajām statujām pasaulē.
Kad tā pirmoreiz uzieta, bijusi vēl ar rokām. Statuju alā zem sava lauka uzgājis kāds grieķu zemnieks - Jorgs Kentrots. Iespējams, ka savulaik tā kalpojusi par senas ēkas vai svētnīcas rotājumu.
Zemnieks statuju aiznesa uz šķūni un tur noslēpa. Bieži pēc tam viņš devās turp mākslas darbu apbrīnot. Tik bieži, ka sieva domājusi tam citu sievieti esam un kļuvusi greizsirdīga. Saukusi palīgā garīdznieku un tad atklājās, ka viņas sāncense ir no akmens.
Tomēr noslēpums ticis atklāts un ziņa par atrasto senlietu izplatījusies apkārtnē. Mēlā pēc statujas vienlaicīgi ieradās gan turki, gan arī franču karaļa Ludviķa XVIII sūtītā fregate. Izcēlusies starp viņiem kauja. Pa to laiku grieķi ar laiviņu statuju aizveduši jūrā. Vispārējā jezgā statujas rokas esot nolūzušas un iekritušas dzelmē. Franči līdz laivai nokļuvuši pirmie un aizveduši to uz Parīzi.
Par roku izskatu ir saglabājušās ziņas, jo pirms turku un franču sadursmes bijis pagatavots zīmējums. Dieves labā roka esot graciozi krokojusi uz augšu savilkto kleitas apakšmalu, kamēr kreisā turējusi ābolu. Tas laikam bijis tas pats strīdus ābols, kas tiek saistīts ar Helēnu, Paridu un Trojas karu.
Atrašanās vieta. Luvras pils Parīzē.
